No griestiem tek ūdens, kaimiņu mājās nav... Kā rīkoties šādā situācijā?
Ainas virtuves griestus noplūdināja augšstāva dzīvoklī plīsusī dušas kabīnes caurule, bet avārijas likvidēšanu nācās gaidīt pusi dienas, jo kaimiņa dzīvoklī neviena nebija un nevarēja atslēgt ūdeni.
Aina "Likumam un Taisnība" stāsta: “Dzīvoju pirmajā stāvā, bet virs manis esošajā dzīvoklī, kas arī ir privātīpašums, neviens pastāvīgi nedzīvo. Viendien no rīta no griestiem sāka tecēt ūdens tērcīte, kā vēlāk izrādījās, bija plīsusi jau nolietojusies dušas kabīnes caurule. Kaimiņa dzīvoklī nebija, neviens nevarēja atslēgt ūdeni, un es pusdienu līdz vēlai pēcpusdienai šiverēju pa virtuvi, liekot spaiņus un ar lupatām uzslaukot no augšas pilošo ūdeni, kas laika gaitā pārvērtās nepārtrauktā tērcītē.”
Murgs diennakts garumā
“Zvanīju glābšanas dienestam, bet viņi teica, ka neizbraucot uz komunālajām avārijām,” turpina Aina. “Mudināja zvanīt namu pārvaldniekam. Pārvaldnieka meistars atnāca pēc pāris stundām. Viņš vispirms pārdesmit minūtes centās sazvanīt augšstāva dzīvokļa saimniekus, Tad tomēr atslēdza ūdens padevi visai kāpņu telpai. Jau tuvojoties vakarpusei, atnāca dzīvokļa īpašnieka pārstāvis, iekļuvām mājoklī, atslēdzām ūdeni vannasistabai, atradām nelaimīgo cauruli, kuru salaboja tikai nākamajā dienā.”
Tā nu šis murgs ilga diennakti. Ainai ne tikai nolieti griesti, bet viņa arī neaizgāja uz darbu, jo bija jālikvidē plūdu sekas. “Iespējams, skāde būtu mazāka, ja uzreiz varētu iekļūt kaimiņa dzīvoklī. Bet to, lūk, nedrīkstot darīt,” piebilst Aina.
Ugunsdzēsējiem nav vērts zvanīt
Ja avārija dzīvoklī neapdraud dzīvību un nerada milzīgu postu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) nav jēgas zvanīt. Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore, Likumam un Taisnībai saka: “VUGD uzdevums ir ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbu veikšana, kad pastāv apdraudējums galvenokārt cilvēku dzīvībai. Dzīvokļa noplūdināšanas gadījumā aicinām vērsties pie nama apsaimniekotāja.”
Krists Leiškalns, Rīgas namu pārvaldnieka preses sekretārs, Likumam un Taisnībai skaidro: “Šādos gadījumos nekavējoties jāsazinās ar avārijas dienestu. Ja notiek noplūde, dienesta uzdevums ir pārtraukt ūdens padevi, lai nenodarītu vēl lielāku kaitējumu. Padeves atslēgšanas apjoms ir atkarīgs no pašas avārijas un konkrētā pakalpojuma sistēmas iespējām. Avārijas dienests lokalizē bojājumu radītāju pēc iespējas mazākā sektorā, lai citiem iedzīvotājiem tas nesagādātu būtiskas neērtības, taču ne visām padeves sistēmām tas ir iespējams.”
Patvarīgi ielauzties nav tiesību
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 7. daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanu un normālu funkcionēšanu, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.
Leiškalns: “Tāpēc pirms plānotas ilgstošas prombūtnes aicinām dzīvokļu īpašniekus nodrošināt iespēju iekļūt īpašumā, lai veiktu nepieciešamos avārijas remontdarbus. Iespējams jebkurš īpašnieka izvēlēts piekļuves nodrošināšanas veids, par to informējot mājas pārvaldnieku.
Katrs dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu, lai būtu iespējams veikt avārijas remontdarbus un atjaunot pakalpojumu piegādi arī citiem dzīvokļu īpašniekiem. Namu apsaimniekotājam nav tiesības patvarīgi iekļūt īpašumā, lai veiktu avārijas remontdarbus. Tāpēc nereti veidojas situācijas, kad dzīvokļu īpašniekiem ir traucēta pakalpojumu nodrošināšana.”
Par visām ūdensvada caurulēm, kas atrodas līdz dzīvokļa noslēgventilim, atbildīgs ir mājas apsaimniekotājs, aiz ventiļa – dzīvokļa īpašnieks.
Ieva Puka, Liepājas namu apsaimniekotāja pārstāve, Likumam un Taisnībai piebilst: “Lēmumu par iekļūšanu īpašumā bez īpašnieka klātbūtnes var pieņemt tikai policijas darbinieki. Un arī iekļūšana dzīvojamās un citās privātās telpās ir pieļaujama tikai noteiktos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam ar iesniegumu jāvēršas pašvaldības policijā, kas izvērtēs konkrēto gadījumu un pieņems lēmumu.”
Kad var negaidīt dzīvokļa īpašnieku
Tomēr avārijas gadījumos dzīvoklī var iekļūt arī bez īpašnieka klātbūtnes. Kā tas notiek, Likumam un Taisnībai izklāsta Sandra Reksce, Jelgavas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste:
“Tādi gadījumi mēdz būt, bet ļoti reti. Parasti pie policijas vēršas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs. Dzīvoklis tiek atvērts bez īpašnieka klātbūtnes tikai tajos gadījumos, ja ar īpašnieku nav iespējas sazināties steidzamības kārtā.
Apsaimniekotāja speciālists policijas darbinieka klātbūtnē atver durvis, pēc iespējas mazāk tās bojājot. Santehniķi novērš noplūdes; ja tas nav iespējams uzreiz, noslēdz stāvvadu. Pēc remontdarbu veikšanas apsaimniekotājs noslēdz durvis un uz durvīm uzlīmē paziņojumu par nepieciešamību dzīvokļa īpašniekam vērsties pie apsaimniekotāja. Šādos gadījumos, kad tiek bojāts vai pasliktināts citu personu īpašuma stāvoklis, policijas darbinieki operatīvi palīdz novērst problēmas.
Likums nosaka, ka nama pārvaldnieks nav tiesīgs bez īpašnieka vai pilnvarotas personas klātbūtnes iekļūt privātīpašumā (nav apstākļu, kuros namu pārzinis vai apsaimniekošanas uzņēmuma tehniskie darbinieki drīkstētu patstāvīgi pieņemt lēmumu iekļūt slēgtā īpašumā, lai likvidētu avārijas iemeslus). Lēmumu par iekļūšanu īpašumā bez īpašnieka klātbūtnes var pieņemt tikai policijas darbinieki.”
Liepājā policiju sauc reti
Kaspars Vārpiņš, Liepājas pašvaldības policijas pārstāvis, Likumam un Taisnībai komentē: “Pašvaldības policija ik pa laikam saņem šādus iesniegumus vai informāciju. Tādi gadījumi ir ļoti reti, retāk nekā reizi mēnesī. Tā kā Liepājas pašvaldības policijas darbinieki pilsētā patrulē visu diennakti, pēc informācijas saņemšanas ir iespējams situāciju atrisināt visnotaļ operatīvi. Cik zināms, tad parasti apsaimniekotājs, netiekot dzīvoklī, atslēdz ūdensapgādi visai mājai vai kāpņu telpai līdz brīdim, kad tiek atrisināta situācija. Visbiežāk, kāds no dzīvokļa īpašniekiem vai īrniekiem spēj atvērt dzīvokli. Tāpēc arī ir tik reti gadījumi ar pašvaldības policijas iesaistīšanu. Labāk, lai dzīvokli atslēdz īpašnieka pārstāvis nekā apsaimniekotājs, kuram pēc tam arī jāmaina slēdzene.”
Kā saņemt kompensāciju par nolieto dzīvokli?
Kompensāciju par noplūdinātajam dzīvoklim nodarītajiem zaudējumiem (pārsvarā tās ir remonta izmaksas) var iegūt divējādi:
* ja dzīvoklis apdrošināts, no apdrošināšanas kompānijas. Jārēķinās gan ar pašrisku, piemēram, līdz 140 eiro. Ja kompensācija ir lielāka, apdrošinātājs parasti tālāk vēršas ar regresa prasību pret vainīgo;
* ja nav apdrošināšanas, atliek piedziņa no avārijas izraisītāja – namu apsaimniekotāja vai vainīgā dzīvokļa īpašnieka. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāveic birokrātiskas procedūras un negadījuma fiksācija.
Ļoti svarīga ir rīcība uzreiz pēc noplūdināšanas fakta konstatēšanas. Nama pārvaldnieka vai tā pārstāvja pienākums ir pēc cietušā dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma fiksēt faktu, ka dzīvoklis ir noliets. Tiklīdz negadījums noticis, īpašniekam notikuma vieta ir jānofotografē.
Pārvaldnieks, sastādot aktu, norāda, ka konkrētais dzīvoklis ir noliets. Dokumentā ieteicams fiksēt arī bojājumu aptuveno apjomu. Ja iespējams konstatēt negadījuma iemeslu, aktā to var uzrādīt, bet ar nosacījumu – to paraksta arī vainīgā persona, tādējādi piekrītot dokumentā minētajiem faktiem.
Ja vainīgais atsakās, informāciju par noliešanas cēloņiem aktā iekļaut nav ieteicams: tiesas procesā parādīsies problēma – kā var apgalvot, ka augšējā dzīvokļa īpašnieks ir vainīgs, ja viņš tam nepiekrīt? Ja vainīgā paraksta nav, jābūt arī augšējā dzīvokļa apsekošanas aktam. Šie divi dokumenti veido vienotu kopumu.
Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Kopīpašuma daļā ietilpst dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas un iekārtas. Tādējādi saistībā ar ūdensapgādi daudzdzīvokļu mājā par visām ūdensvada caurulēm, kas atrodas līdz dzīvokļa noslēgventilim, atbildīgs ir mājas apsaimniekotājs, savukārt par cauruļu stāvokli, kas dzīvoklī ir aiz ventiļa, – dzīvokļa īpašnieks.
No tā izriet – ja avārija ir notikusi cauruļu koplietošanas daļā, vainīgs ir apsaimniekotājs, jo laikus nav pamanījis cauruļu slikto stāvokli un novērsis negadījumu, bet par avāriju privātīpašumā tā saimnieks, kam arī jākompensē zaudējumi.
Kur zvanīt par ūdens avāriju dzīvoklī
Katrā pašvaldībā ir savs komunālais dienests, kas sniedz palīdzību avāriju gadījumā. Lūk, dažu lielāko pilsētu komunālo dienestu telefoni, pa kuriem pieteikt avārijas.
Rīga: Rīgas ūdens – 80002122; Rīgas namu pārvaldnieks – 80008989.
Liepāja: Liepājas ūdens – 6346000; Liepājas namu apsaimniekotājs – 63470303.
Daugavpils: Daugavpils ūdens – 6542451; Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums – 65476100, 27013911.
Jelgava: Jelgavas ūdens – 63021091; Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde – 63020000.
Rēzekne: Rēzeknes ūdens – 64622016; Rēzeknes namsaimnieks – 64639000.
