Andrejs Ērglis tagad ir arī kosmosa klīdenis. "Tas pilnībā atbilst manai būtībai," smej profesors
“Pirmajā mirklī padomāju, ka mani izjoko, ka šī ir kārtējā viltus ziņa, kurā tiek izmantots mans vārds,” atzīst profesors, izcilais kardiologs Andrejs Ērglis, kura vārdā nosaukts asteroīds.
Šo kosmosa klīdeni pirms astoņiem gadiem atklāja Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā – LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis 2017. gada 23. oktobra naktī ar Baldones Šmita teleskopu Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā pamanīja jaunu kosmisko objektu. Asteroīda diametrs ir apmēram 1,3 kilometri, tas riņķo ap Sauli un vienu apli veic nedaudz vairāk nekā piecos ar pusi gados. Šoruden pēc atklājēja priekšlikuma Starptautiskā astronomu savienība apstiprināja asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu – 808162 “Andrejserglis”.
“Izvēloties vārdu “Andrejserglis”, vēlējos godināt izcilu Latvijas ārstu un zinātnieku – profesoru Andreju Ērgli, kura ieguldījums kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas attīstībā Latvijā ir nepārvērtējams. Šis vārds nav izvēlēts nejauši – profesora darbs ir ne tikai būtiski mainījis kardioloģijas seju valstī, bet arī, līdzīgi kā daudzus līdzcilvēkus, personīgi skāris mani pašu. Tāpēc šis asteroīds ir ne tikai zinātnes objekts, bet arī pateicības un cieņas apliecinājums,” nosaukuma izvēli skaidro Ilgmārs Eglītis.
Savukārt Andrejs Ērglis pats par to, ka viņa vārdā nosaukts debesu ķermenis, ir gan pagodināts, gan mazliet samulsis. “Protams, esmu ļoti pagodināts no savu kolēģu – kosmosa pētnieku – puses. Vienmēr esmu viņus un viņu darbu ļoti augsti novērtējis, jo uzskatu, ka ir svarīgi pētīt lielās sistēmas, lai saprastu mazās. Domāju, šis asteroīda nosaukums ir atzinība visiem ārstiem, jo nevaru iztēloties, ka tieši es nu esmu tas, kas pelnījis tādu godu,” žurnālam "Kas Jauns" teic Ērglis, uzsverot, ka, viņaprāt, jaunatklātā asteroīda nosaukums ļaus sabiedrībai vairāk apzināties, cik nozīmīgas lietas pasaules izzināšanā paveic Latvijas zinātnieki: “Mūsu tautai ar mūsu astronomiem ir jālepojas!”
Asteroīdus dēvē arī par kosmosa klīdeņiem, un par šo apzīmējumu profesors Andrejs Ērglis sirsnīgi smej. “Tas pilnībā atbilst manai būtībai. Es taču arī klīstu kaut kur viens pats milzīgā telpā... Bet asteroīds jau pats par sevi neko ļaunu nedara – vien klīst kosmosā. Taču, ja kaut kur ietriecas, tad gan rada milzu enerģiju. Es gan negribētu, ka “Andrejserglis” izdomātu tuvoties Zemei,” spriež kardiologs un, vaicāts, kas, viņaprāt, ir labāk – ka ārsta vārdā ir nosaukts asteroīds vai kāda lipīga, nelāga slimība –, smejas vēl sirsnīgāk: “Ja godīgi, šādās kategorijās vēl neesmu domājis. Bet vispār ar kosmosu man ir liela saistība, jo 50 gadu jubilejā man kolēģi uzdāvināja mazu gabaliņu Mēness. Varbūt kā asteroīds aizklīdīšu šo Mēness pleķīti apskatīt...”
Savu kosmosa vārdabrāli – asteroīdu – profesors Ērglis vēl nav redzējis, bet jau ir uzaicināts ekskursijā uz Baldones observatoriju. “Aizbraukšu ar bērniem un mazbērniem. Patiesībā man ar Riekstukalnu, kur atrodas observatorija, saista siltas atmiņas. Tur pagājusi mana bērnība – ziemā tur iemācījos kalnu slēpošanu, bieži viesojos arī pašā observatorijā, jo tur strādāja manu vecāku draugi. Starp citu, mana vectētiņa Paula Ērgļa brālēns Oto Šmits bija viens no kosmogonijas teorijas pamatlicējiem...”
