VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV
Piektdien 5. jūnijā arī Rīgā noritēja protests pret policijas vardarbību saistībā ar 25. maijā Mineapolisā (Minesotas štats, ASV) notikušo afroamerikāņa Džordža Floida aizturēšanu, kuras laikā viņš mira.
Jaunatnes organizācija “Protests” akciju atbalstam ASV protestējošajiem sarīkoja 5. jūnijā, pulksten 18:00, Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
Kā novēroja Jauns.lv, protestētāju vidū vairākums bija jauniešu, kuri grupās pa aptuveni 20 cilvēkiem, ievērojot 2 metru atstarpi (ko joprojām nosaka ar Covid-19 izplatību saistītie ierobežojumi) devās Brīvības pieminekļa priekšā, lai ar plakātiem un 5 minūšu ilgu klusuma brīdi pieminētu gan Džordžu Floidu, gan citus, kuri cietuši, kā apgalvo organizācija, rasistisku uzskatu vadītas policijas rīcības dēļ un no rasisma kopumā.
Protestu uzraudzīja gan Rīgas pašvaldības policija, gan arī Valsts policija.
Kā novēroja Jauns.lv, akcija galvaspilsētas centrā noritēja bez starpgadījumiem, izraisot manāmu garāmgājēju interesi par notiekošo.
Organizācijas tīmekļa vietne vēsta, ka “Protests” ir jaunatnes organizācija, ko veidojuši jaunieši, kuri zina, kādai jābūt organizācijai, kurā varētu justies labi un aktīvi darboties.
"Esam dažādu vecumu jaunieši — gan tādi, kas vēl mācās skolā, gan tādi, kas jau studē, gan tādi, kas jau strādā. Mums ir dažādas dzīves pieredzes un intereses. Esam dažādi un tomēr vienoti, ar kopīgiem mērķiem. Mūsu organizācija ir vieta, kur visu domas un viedokļi tiek uzklausīti un daudzas radošas idejas atrod atbalstītājus. Organizāciju veidojam un vadām visi kopā, uzturot to kā vietu, kur ikviens var justies droši un ērti," teikts organizācijas aprakstā.
Tās valdes priekšsēdētāja ir Selma Levrence, savukārt kā valdes locekļi uzskaitīti Dens Avangards, Anna Norvele un Justīne Panteļējeva.
Cilvēki ASV dedzina ēkas un laupa veikalus, protestējot pret policijas aizturēta afroamerikāņa nāvi
ASV notiek protesti, ko izraisīja Džordža Floida nāve 25.maijā aizturēšanas laikā Mineapolē un kas tagad pārauguši grautiņos un laupīšanās.
Par notikumiem ASV:
25. maijā Džordžs Floids pārtikas preču veikalā "Cup Foods" iegādājās cigaretes, norēķinoties par tām ar 20 ASV dolāru banknoti. Kasierim bijušas aizdomas par viltotu naudu, tāpēc viņš izsaucis policiju.
Floids Mineapolē dzīvoja jau vairākus gadus. Vēl nesen viņš strādājis par apsargu, bet, līdzīgi kā citi amerikāņi, Covid-19 krīzes dēļ palicis bez darba. Kā stāsta "Cup Foods" īpašnieks, Floids bijis pastāvīgais veikala klients. "Draudzīgs, patīkams klients, kurš nekad nesagādāja nepatikšanas", NBS sacīja uzņēmējs Maiks Abumajalehs.
Dienā, kad pusaugu vecuma kasieris ziņojis policijai par viltotu banknoti, veikala īpašnieks neesot bijis darbā. Ziņojot par aizdomīgo darījumu, darbinieks tikai sekojis veikala protokolam.
Plkst. 20.01 ārkārtas tālruņa 911 operators saņēmis zvanu no pārdevēja, kurš pastāstījis, ka viņš klientam licis iegādātās cigaretes atdot, bet viņš to nevēloties darīt. Tāpat kasieris pastāstījis, ka klients izskatās "piedzēries" un "nekontrolē sevi".
Neilgi pēc zvana, plkst. 20.08, notikuma vietā ieradusies policijas patruļa ar diviem policistiem. Floids kopā ar vēl diviem cilvēkiem sēdējis automašīnā, kas novietota stāvvietā aiz veikala.
Kā teikts ziņojumā, pietuvojoties automašīnai, viens no policistiem, Tomass Lāns, izvilcis ieroci un pavēlējis Floidam pacelt rokas. Incidenta ziņojumā prokurori nepaskaidro, kāpēc policists uzskatījis par nepieciešamu likt lietā pistoli.
Tad policists Lāns "sagrābis Floidu un vilcis viņu ārā no automašīnas". Floids "aktīvi pretojies saslēgšanai roku dzelžos". Kad Floids padevies, Lāns viņu saslēdzis roku dzelžos, paziņojot, ka viņš tiek arestēts par viltotas naudas izmantošanu.
Cīņa, kas noveda pie Floida nāves, sākās tad, kad policisti centās viņu ar varu ievietot policijas automašīnā.
Ap plkst. 20.14 Floids nokrita uz zemes un norādīja policistiem, ka viņš ir klaustrofobisks. Tobrīd notikuma vietā ieradās policijas papildspēki, tostarp vīrieša slepkavībā apsūdzētais Dereks Šovens.
Viņš un pārējie likumsargi neatlaidīgi centās Floidu iestumt policijas automašīnā, līdz Šovens ap plkst. 20.19 aizturēto nogrūda uz zemes.
Tajā brīdī aculiecinieki sākuši filmēt notikumus, pat nenojaušot, ka filmē pēdējos Floida dzīves brīžus. Šovens novietoja savu ceļgalu uz aizturētā vīrieša kakla. "Es nevaru paelpot, lūdzu! Nenogaliniet mani!" kliedzot dzirdams Floids.
Sešas minūtes vēlāk, šķiet, Floids zaudējis samaņu. Apkārtējie aicinājuši likumsargu pārbaudīt vīrieša pulsu. Kamēr viens no policistiem centies atrast Floida pulsu uz labās plaukstas locītavas, Šovens pat neesot izkustējies.
Kāju uz Floida kakla policists turējis kopumā 8 minūtes un 46 sekundes.
Plkst. 20.27 Šovens noņēmis kāju no Floida kakla. Nekustīgais vīrieša ķermenis tika uzcelts uz nestuvēm un ievietots neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Viņš tika nogādāts slimnīcā, kur aptuveni pēc stundas tika reģistrēta viņa nāve.
Kā stāsta mirušā Floida tuvs draugs Kristofers Hariss, abi iepriekšējā vakarā runājuši par jaunām darba iespējām. "Viņa nāve ir pilnīgi bezjēdzīga," saka Hariss.
"Viņš lūdzās par savu dzīvību. Kad tu tik ļoti centies ticēt šai sistēmai, sistēmai, kas nav radīta tev, kad tu pastāvīgi meklē taisnīgumu ar likumīgiem līdzekļiem, bet nespēj to iegūt, tu sāc pārņemt likumu savās rokās."
Notikušais ir satricinājis amerikāņus, galvenokārt afroamerikāņu kopienu.
Daudzi uzskata, ka ASV šobrīd piedzīvo plašākos rasu diskriminācijas izraisītos nemierus kopš ASV mācītāja un afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustības aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavības 1968. gadā.
Kamēr liela daļa protestē pret rasismu, daudzviet protesti pārtapuši nejēdzīgos grautiņos un veikalu izlaupīšanā.
ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.
