Nepieciešamas izmaiņas likumos: kaimiņi var aizliegt invalīdam izkļūt no mājas

Kāpņu telpa ir mājas kopīpašuma daļa, un, lai veiktu pārbūves kopīpašumā, nepieciešams tik daudz parakstu. Reti kuram izdodas tos savākt. Kāpēc invalīda izkļūšana no mājas, elementāra vides pieejamība ir atkarīga no kaimiņu žēlastības?

Nestaigājošam invalīdam jāvāc paraksti

Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme" 15 minūtēs par savu rūgto pieredzi stāsta 42 gadus vecais Aleksandrs, kurš pirms desmit gadiem saslimis ar multiplo sklerozi.

Viņa veselība ar katru gadu pasliktinās. Sākumā staigājis ar spieķi, bet tagad vairs nevar paiet un pārvietojas elektriskajā ratiņkrēslā. Aleksandrs strādā reklāmas nozarē, un viņam ir nepieciešams izkļūt no dzīvokļa. Vīrietis dzīvo Sarkandaugavā, daudzdzīvokļu nama trešajā stāvā.

Rīgas dome apmaksā stacionārā pacēlāja ierīkošanu, taču pirms tam ir jāsavāc rakstveida piekrišana no trīs ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku. Mājā ir 30 dzīvokļi, Aleksandrs kopā ar sievu vairākus mēnešus vāca parakstus, taču vajadzīgo skaitu tā arī neizdevās savākt.

“Dažos dzīvokļos mīt īrnieki vai dzīvo viens no diviem īpašniekiem, vai neviens nedzīvo, vai īpašnieks reti parādās. Cilvēkam, kurš nespēj pārvietoties, jāapstaigā visi kaimiņi, viņi jāuzrunā, jāpaskaidro, kāda būs iekārta, kā izskatīsies,” stāsta Aleksandrs. Diemžēl atrodas arī tādi kaimiņi, kuri nepiekrīt, jo uzskata, ka pacēlājs viņus traucēs. Un parakstīties drīkst tikai dzīvokļa īpašnieks, nevis viņa laulātais vai cits pilngadīgs ģimenes loceklis.

Bija jāvāc ziedojumi īpašam ratiņkrēslam

Tad Aleksandrs bija spiests meklēt citu, dārgāku risinājumu. Nācās vākt ziedojumus, lai par 9000 eiro nopirktu ratiņkrēslu ar šķēršļu pārvarēšanas funkciju, kas spēj uzkāpt un nokāpt pa kāpnēm. Valsts šāda specializēta ratiņkrēsla iegādi neapmaksā.

Cits piemērs. Piecstāvu namā ir 120 dzīvokļi, astoņas kāpņu telpas, katrā 15 dzīvokļi. Vientuļš invalīds dzīvo ceturtajā stāvā. Tātad viņam, lai ierīkotu pacēlāju, ir jāapstaigā (to viņš nespēj, tātad – jāaprāpo?) vismaz 90 dzīvokļi.

Pārējās septiņās kāpņu telpās dzīvojošajiem iebildumu nebūs, jo izmaiņas blakus kāpņu telpā viņus neskars. Konkrētās kāpņu telpas kaimiņiem var būt iebildumi, taču teorētiski trīs ceturtdaļu piekrišanu var savākt. Faktiski cilvēks ar invaliditāti to fiziski nespēj izdarīt. Ļoti daudzās mājās ir 70 dzīvokļi, tātad vajadzīga 53 dzīvokļu īpašnieku piekrišana, arī to saņemt bieži nav reāli.

Kaimiņi var neļaut izkļūt no mājas?

Ir izveidojusies absurda situācija. Patlaban faktiski kaimiņi lemj, vai viņi dos invalīdam atļauju izkļūt no dzīvokļa, vai arī viņš netiks no tā laukā līdz mūža galam. Tas pats ir ar uzbrauktuvēm (pandusiem), jo arī to izbūvei vajag trīs ceturtdaļu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Latvijā kā civilizētā Eiropas valstī tiek deklarēta vides pieejamība un pieprasīts nodrošināt, lai invalīdi varētu iekļūt veikalos, valsts iestādēs, kafejnīcās un citur. Kāpēc likums neparedz vides pieejamību invalīda dzīvesvietā?

Būvējot lauku ciematā jaunu veikalu, tiek prasīts panduss. Ceļot laukos nelielu viesu namu, arī tiek pieprasīts panduss, invalīdam pieejama speciāli aprīkota tualete un duša.

Toties mājā, kur invalīds pastāvīgi dzīvo, viņam vajag lūgties, lai kaimiņi atļauj ierīkot aprīkojumu, kas ļautu izkļūt ārā, svaigā gaisā. Un kaimiņiem ir veto tiesības!

Jāmaina likums

Vienkāršs risinājums būtu mainīt Dzīvokļa īpašuma likumu un citus normatīvos aktus. Ja daudzdzīvokļu mājā pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējis cilvēks ar invaliditāti, kuram nepieciešams ratiņkrēsls vai ir citas pārvietošanās grūtības, tad ārsta atzinums (vai cits dokuments) dod tiesības ierīkot šajā daudzdzīvokļu mājā invalīdam nepieciešamo aprīkojumu – stacionāro vai mobilo pacēlāju, pandusu u. c. Pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana nav nepieciešama.

Nav pamata satraukties, ka pacēlājs kādu traucēs. Stacionāro pacēlāju veido pie kāpņu telpas sienas piestiprināta metāla sliede. Pie invalīda dzīvokļa durvīm atrodas platforma. Nospiežot pogu, platforma nobrauc lejā vai uzbrauc augšā. Pacēlājs netraucē cilvēkiem staigāt pa kāpnēm. Tas netraucēs arī tad, ja vajadzēs ienest kādu lielgabarīta mēbeli vai ārkārtas gadījumā mājā iekļūt ugunsdzēsējiem. Pacēlāju ierīko pēc saskaņota projekta.

Pret uzbrauktuvēm (pandusiem) vispār nevarētu būt nekādu iebildumu. Uzbrauktuve atvieglo dzīvi, tā noderēs arī māmiņām ar bērnu ratiņiem, velosipēdu īpašniekiem un vecākiem cilvēkiem, kuri no veikala atgriežas ar smagu ratiņsomu.

Invalīda stāvvieta kā apkaunojums?

Patlaban likums negarantē invalīdam arī tiesības novietot automašīnu pie savas daudzdzīvokļu mājas. Lūk, konkrēts gadījums, par kuru stāstīja Īstenības izteiksme 15 minūtēs.

Jana dzīvo Vidzemē daudzdzīvokļu nama otrajā stāvā. Viņas dēlam nupat apritēja septiņi gadi. Zēns ir gudrs, taču nespēj patstāvīgi staigāt, jo slimo ar bērnu cerebrālo trieku, pārvietojas ratiņos. Šogad sācis skolas gaitas, un uz skolu un rehabilitācijas procedūrām Jana dēlu ved ar auto, līdz mašīnai nes uz rokām. Dēls aug, kļūst arvien smagāks, un mammai tas ir grūti. Jana lūgusi, lai kaimiņi pie durvīm atstāj vienu brīvu stāvvietu, taču atsaucības nebija.

“Dzīvojam pašvaldības dzīvoklī, tāpēc gāju uz pagastu palūgt, lai pie mājas uzliek zīmi – stāvvieta invalīdam, jo man ir invalīda stāvvietas karte; man nebūtu jāiet pāri pagalmam, es varētu ietaupīt pāris desmitus metru,” Jana stāsta.

Pagasta darbinieki bija aizbraukuši uzstādīt zīmi, taču tas izraisīja lielu skandālu. “Kaimiņi teica, ka tas būs apkaunojums mājai, ka pie mājas būs kaut kāda invalīdu stāvvieta. Viņi pat vāca parakstus pret šīs zīmes uzstādīšanu,” šokēta ir Jana. Kāda kaimiņiene Janai pateikusi: “Beidzot mēs tev norādījām tavu vietu!” Kur tālāk? Saldā tēja kā nacistu nometnēs?

Šīs mājas iedzīvotāji mašīnas liek gar ietves malu, un katram autoīpašniekam ir sava, vēsturiski noteikta vieta. Acīmredzot šeit neviens negrib atteikties no savām nelielajām ērtībām un nerēķinās ar cilvēkiem, kuriem ik dienu jāpārvar lielas grūtības.

Zīmi tā arī neuzlika, un Jana cenšas notrāpīt brīdi, lai noliktu automašīnu tuvāk durvīm. Bērniem skola beidzas ap pulksten diviem trijiem, un tad pie mājas mēdz būt brīvas vietas.

Jēkabpilieša pieredze

Invalīds ar pārvietošanās grūtībām un redzes invalīds var saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti un saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem izmantot stāvvietas, kuras apzīmētas ar 837. papildzīmi Invalīdiem vai 942. ceļa apzīmējumu. Publiskās vietās ir izliktas šādas zīmes. Taču, ja invalīds vai viņa ģimene grib izveidot šādu stāvvietu pie daudzdzīvokļu mājas, kaimiņi to var aizliegt!

Arī šādas situācijas varētu atrisināt, veicot izmaiņas likumos. Ja daudzdzīvokļu mājā pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējis cilvēks, kuram ir izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, tā dod tiesības pie šīs daudzdzīvokļu mājas uzlikt minētās zīmes. Tad saskaņojums ar pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašnieku nebūtu nepieciešams.

Kāda pieredze ir citiem cilvēkiem ar invaliditāti? Stāsta jēkabpilietis Valdis Strods: “Strādāju par grāmatvedi, pārvietojos ratiņkrēslā, dzīvoju daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Pandusu uzbūvēja pašvaldība pirms divdesmit gadiem. Toreiz bija citi likumi, ar kaimiņiem to nevajadzēja saskaņot. Uz darbu braucu ar mašīnu, to lieku aiz mājas. Kaimiņi zina, ka tur stāv mana mašīna, mēs esam savstarpēji vienojušies. Taču tagad sāku domāt par to, ka būtu vajadzīga invalīda autostāvvieta, jo daži mēdz nolikt savas mašīnas nevīžīgi, aizņemot vairākas vietas. Tad zīmēju shēmu, kā mašīnas pareizi novietot un lieku šīs lapiņas pie kaimiņu automašīnu stikla.”

Saeima un Labklājības ministrija piekrīt

Ar jautājumiem un priekšlikumiem "Likums un Taisnība" vērsās Saeimā un Labklājības ministrijā.

“Es atbalstu šo iniciatīvu!” atbild Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Izmaiņas likumos gatavo deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska. Viņa norāda, ka patlaban strādā pie likuma grozījumiem, kas ļautu daudzdzīvokļu mājās ierīkot pandusu un pacēlāju, tuvākajās nedēļās varēs iesniegt priekšlikumus.

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons jau pagājušajā gadā šo jautājumu pārrunāja ar Labklājības ministriju un pērn 11. jūnijā nosūtīja vēstuli ar precīziem priekšlikumiem izmaiņām likumos Invaliditātes lietu nacionālajai padomei. Tiesa gan, šīs padomes lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs.

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Inese Vilcāne Likumam un Taisnībai saka: “Jūsu priekšlikumu attiecībā uz pacēlāju un pandusu ierīkošanu cilvēku ar invaliditāti vajadzībām daudzdzīvokļu namos bez nepieciešamības saskaņot ar visiem iedzīvotājiem uzskatām par atbalstāmu un tuvākajā laikā aicināsim Ekonomikas ministriju izskatīt iespēju veikt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā.”

Diemžēl priekšlikumu par invalīdu autostāvvietas ierīkošanu pie daudzdzīvokļu namiem bez pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišanas Labklājības ministrija neatbalsta: “Jautājums ir pārrunāts ar Ekonomikas ministriju, un ir saņemts skaidrojums, ka tiek skartas arī pārējo iedzīvotāju, tostarp vecu cilvēku un cilvēku, kuriem ir pārvietošanās ierobežojumi, bet nav noteikta invaliditāte, intereses. Teorētiski pastāv arī iespēja, ka vienā daudzdzīvokļu namā vienlaikus var dzīvot vairāki cilvēki ar invaliditāti, kuriem būtu nepieciešama autostāvvieta, kā arī ir atšķirīgi mājokļu īpašuma veidi.”

Tātad paliek vecā kārtība – lai uz daudzdzīvokļu namam piesaistītā zemes gabala uzliktu attiecīgu ceļa zīmi, ir jāsavāc vismaz trīs ceturtdaļu dzīvokļu īpašnieku rakstveida piekrišana.

Kādas tiesības dod invalīdu stāvvietu izmantošanas karte?

Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz invalīdiem ar pārvietošanās grūtībām, kā arī redzes invalīdiem.

Karti novieto pie automobiļa priekšējā stikla. Ja automašīnu vada vai tajā kā pasažieris brauc cilvēks, kuram šī karte izsniegta, tad šī karte dod tiesības izmantot invalīdu autostāvvietas, kuras apzīmētas ar 837. papildzīmi Invalīdiem vai 942. ceļa apzīmējumu (uz abām attēlots cilvēks invalīdu ratiņos) ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Bet, ja šāda stāvvieta ir aizņemta vai invalīdu stāvvietas tuvumā nav, karte nedod papildu priekšrocības.

Latvijā invalīdu stāvvietu izmantošanas karte dod arī citus atvieglojumus. Ceļu satiksmes noteikumu 263. punktā rakstīts, ka uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, neattiecas šādu zīmju darbība: 302. zīme Braukt aizliegts (tautā saukta par ķieģeli), 303. zīme Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts un 327. zīme Stāvēt aizliegts.

Ceļu satiksmes noteikumu 266.3. punktā teikts, ka 326. zīmes Apstāties aizliegts darbības zonā invalīds drīkst tikai iekāpt vai izkāpt no automašīnas, kurai ir invalīdu stāvvietu izmantošanas karte. Zem šīs zīmes invalīda auto stāvēt nedrīkst.