Govij tesmeni ar klamburu neaiztaisīt - kā krīzi pārcieš piena pārstrādes uzņēmums "Elpa"

“Paši esam izaudzinājuši speciālistus, un kā lai tagad uzteicam darbu? Kas strādās pēc ārkārtas situācijas? Nevarēs taču tūdaļ jaunus speciālistus apmācīt,” "Elpas" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis ir strikts. Viņš uz savējiem raugās kā komandu un neseko bankas ieteikumam – ja jau ražošana kritusies, lai atlaiž. Vienīgi piemaksas darbinieki pašlaik nesaņem, tikai pamatalgu.

Ne visi izvēlas savējo

“Visiem tagad grūti laiki, bet elpojam. Viegli nav. Trešdaļu no realizācijas mums pēdējos gados veidoja budžeta iestādes – skolas, bērnudārzi, pansionāti, sabiedriskie ēdinātāji. Tagad tas viss nolikts uz bremzēm. Dod jau skolēniem pārtikas pakas, bet ietekmē arī tas, cik pašvaldību izvēlas izmantot pašu vietējos produktus. Jāuzslavē Aizputes novads, kur, komplektējot pārtikas pakas, ņem mūsu produkciju,” stāsta Sisenis.

“Mēs skolēnu pārtikas pakām piedāvājam konkrētus produktus, nevis kā lielās pilsētas, Liepāja, Rīga un vēl citas, dodot talonus. Par tiem, protams, alkoholu nevar pirkt, bet vai vecāki iegādājas to, kas bērniem tieši nepieciešams? Negribu nosaukt to pašvaldību vārdā, bet pakās liek arī poļu ražoto pienu, kuram ilgāks realizācijas laiks. Vārdos sakām, ka jāatbalsta vietējie ražotāji, bet daudzi iet vieglāko ceļu,” sarūgtināts ir Latvijas ražotājs.

Elpa ražoja 133 mācību iestādēm gan Kurzemē, gan Rīgā. “Programmas Skolas piens apstāšanās mums ir liels zaudējums. Bija arī konditorejas un ceptuves, kuras ņēma mūsu produkciju, bet daudzas tagad slēgtas. Tās arī apkalpoja restorānus, kas arī ciet,” nopūšas Sisenis. Ir savas tirdzniecības vietas Liepājā, Saldū, Rīgā, Imantas tirgū, Elpas ražojumi ir arī Rimi, tos iepērk bāzes Rīgā, kuras apgādā ēdināšanas uzņēmumus, tomēr josta jāsavelk.

Uzņēmums meklē dažādas citas iespējas, piemēram, piedāvā produkciju pārtikas paku komplektēšanai apkārtējiem novadiem. Darbinieki paši apzvanījuši iestādes, piedāvājot saražoto, ja nepieciešams, mazos fasējumos.

Noliktavā krājas biezpiens

Šobrīd uzņēmumā krājas biezpiens, kas bija paredzēts izglītības iestādēm, bērniem tas ir ļoti nepieciešams, jo satur kalciju. "Elpā" tomēr cer, ka šogad varēs līgot, un kā tad bez Jāņu siera – to taisa no biezpiena, un tad kazdandznieku krājumi noderēs. Saldētavā mīnus 18 grādos biezpiens var glabāties pat gadu.

“Meklējam biezpiena realizācijas iespējas arī internetā, ģimenes ir gatavas pasūtīt, un mēs piegādājam. Esam atvērti visam, īpaši kad ļaudis daudz laika pavada mājās. Pavasaros kastēs uz balkoniem audzē zaļos lociņus – var tos biezpienam piegriezt klāt. Var arī gārsas lapiņas pievienot, nātres lapas, redīsus – tie visi ir vitamīni. Ļoti vienkārša ir arī pankūku recepte – biezpiens, viena ola, karote miltu. Samaisa, uzlej uz pannas, un gatavs,” iesaka uzņēmējs.

Iepirkuma cenas krītas

“Mēs sadarbojamies ar apkārtējiem zemniekiem 50 kilometru rādiusā, samaksa tagad gan kavējas. Diemžēl govij pupu ar klamburu nevar aiztaisīt ciet un teikt – tagad ir pandēmija, un pacieties! Bet liela daļa zemnieku saprot šo situāciju,” pauž Sisenis.

Tomēr situācija draud pasliktināties. “Zemnieki vēl nesamazina ganāmpulkus, bet var pienākt tāds brīdis, ja piena cena aizvien samazināsies. Martā vēl turējās 30 centu par litru, bet ar 1. aprīli lielie ražotāji paziņoja, ka cenu samazina par 15%, vidēji tas ir ap pieciem centiem par litru mazāk,” piensaimnieks atzīst, ka arī Elpai patlaban nākas kavēt samaksu piena piegādātājiem, jo ieņēmumi jūtami sarukuši. Turklāt šomēnes jāpārskata iepirkuma cenas, kaut Sisenis saprot zemnieku sāpi.   

Šobrīd nozarē jau runā par 19 centiem litrā, un ļoti daudzi atzīst, ka ar to nevar izdzīvot. Zemnieki gan varēs no valsts saņemt kompensāciju par katru slaucamo govi. Iemesls kritumam ir eksporta apstāšanās, poļiem nevajag Lietuvas pienu tik daudz kā iepriekš un lietuviešiem – Latvijas pienu.

Cer uz rudeni

Negribas nonākt līdz tam, ka zemnieki izkauj ganāmpulkus. Sisenis gan netic, ka govis masveidā pārdos gaļas pārstrādātājiem – liellopu gaļu latvieši patērē mazāk, vairāk izvēlas cūkgaļu.  Protams, ne visiem ir slikti. “Vienmēr jau tirgotājs ir treknajā galā ar savu uzcenojumu. Arī iepriekšējā krīzē es neredzēju, ka kāds lieltirgotājs būtu bankrotējis,” saka Sisenis.

Labais šajā krīzes stāstā – vismaz Valsts ieņēmumu dienests Elpai piešķīris nodokļu brīvdienas, valsts sniegusi garantijas, kas ir ļoti nepieciešamas sadarbībā ar banku.

“Es ceru, ka skolas septembrī sāks darbību un Skolas piena programmu atjaunos. Par to, kas nav izdzerts, protams, neviens nesamaksās. Kad uz sadarbību ar budžetniekiem gājām, doma bija – valsts taču nebankrotēs un parādā nepaliks, ārkārtas situāciju nevarēja paredzēt. Kad runāju ar citiem piena pārstrādes uzņēmumiem, lielākais ir 10% zaudējumu. Bet es saprotu arī ēdinātājus skolās. Kad rudenī sāks darbu, mēs atgūsim parādus. Vai es viņus tagad tiesā sūdzēšu? Ko paņemšu no viņiem? Tagad galvenais, lai neviens ražotnē nesaslimst – tad cehs būtu jāver ciet,” "Elpas" vadītājs padoties negrasās.

Kopumā nav dramatiski

“Kopumā nozarē dramatiskas situācijas nav – ne apgādājot vietējo tirgu, ne ražojot mazākam vai lielākam eksportam. Nekādu būtisku samazinājumu nejūtu,” "Kas Jauns Avīzei" teic Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš piekrīt, ka, salīdzinot ar citiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, "Elpai" klājas visgrūtāk – iegāzusi budžeta iestāžu izvēle noietam. Arī "Preiļu siers", kurš bija veiksmīgākais eksportētājs līdz krīzei, šobrīd esot sarežģītākā situācijā. Paši preilēnieši gan apgalvojot, ka viss ir kārtībā.

“Ja tā, tad ļoti labi, bet katrā gadījumā eksportam paredzētās produkcijas apjomi noliktavās ir būtiski pieauguši, mērāmi vairākos simtos tonnu. Katram savas problēmas – dažam produkcijas palielinājums, citam samazinājums,” piebilst Šolks. Viņaprāt, šobrīd visvienkāršākais valsts ieguldījums būtu PVN samazināšana ne tikai pienam, bet arī gaļai.