Gatavošanās Smiltenes pilsētas simtgades svētkiem uz laiku pārtraukta
2020. gads Smiltenei ir īpašs gads, jo aprit 100 gadi kopš piešķirtas pilsētas tiesības, taču sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī un daudziem noteiktajiem ierobežojumiem, šobrīd gatavošanās jubilejas svinībām, kuras plānotas no 17. līdz 19.jūlijam, ir pārtraukta.
Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes, pilsēta vairākas reizes tika nopostīta, bet, pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai atjaunot sagruvušās ēkas, tā atdzima katru reizi no jauna. Šajos 100 gados Smilteni var saukt par unikālu vietu Latvijas kartē – šeit dzimuši, auguši un joprojām strādā varoši un daroši cilvēki, bet citu talants un varēšana tiek augsti novērtēta un atzīta Latvijā un pasaulē. Attīstītā uzņēmējdarbība iet roku rokā ar spēcīgām tradīcijām izglītībā, kultūrā un sportā. Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu, Smiltenes novada centru un vienu no Latvijas spēcīgākajiem attīstības centriem.
Smiltenes novada domes deputāte Aija Cunska informē, ka simtgades vadības grupa un deputāti ir vienojušies apturēt izstrādāto Smiltenes simtgades svētku “Stipri cilvēki, stipra pilsēta” pamatkoncepta īstenošanu līdz brīdim, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, lai pēc tam lemtu par turpmāko svētku konceptu atbilstoši apstākļiem un ekonomiskajai situācijai. Taču šobrīd ir skaidrs, ka svētki, kādi tika plānoti, šovasar visticamāk vairs nav iespējami.
Gatavošanās svētkiem noritēja jau no pērnā gada rudens, to radīšanā tika iesaistīti ļoti daudz smilteniešu un viesmākslinieku. Svētkus iecerēts bija rīkot trīs dienu garumā, no 17. līdz 19.jūlijam, ar plašu svētku programmu, diviem lieliem svētkus koncertiem un ballēm – piektdienā koncerts “Mēs Smiltenei”, kur svētku atklāšanā, piedaloties pilsētas amatiermākslas kolektīviem un Smiltenes mūzikas grupām, būtu uzvedums par stiprajiem smilteniešiem, bet sestdienas koncertā “Draugi Smiltenei” runātu par stiprajiem cilvēkstāstiem un stipro pilsētu Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā, koncertā uzstātos Latvijā pazīstami mākslinieki, tiktu veidots dīdžeju un vīdžeju multimediju nakts šovs. Vecajā parkā caur vairākām tematiskajām tējnīcām varētu izbaudīt dažādu pilsētas vēsturisko laika posmu sajūtas, bet sportot gribētājiem iespēja iepazīt visas Smiltenes tradīcijām bagātās sporta disciplīnas. Svētku radīšanā iesaistījās gan pilsētas amatiermākslas kolektīvi, izglītības iestādes, sporta klubi, uzņēmēji un paši mazākie smiltenieši, katrs ar savu stipro stāstu un darbu par savu pilsētu, jo tikai kopā var izdoties patiesi unikālas lietas.
Smiltenietis un šo svētku režisors Kārlis Anitens: “Kad pagājušā gada vasarā tiku uzrunāts kļūt par Smiltenes simtgades pasākumu režisoru, mana sirdsbalss uzreiz pačukstēja priekšā – Smiltene ir stāsts par stipriem cilvēkiem. Iespējams, par visstiprākajiem, kādus jebkad savos dzīves ceļos esmu saticis. Soli pa solim, veidojot svētku koncepciju kopā ar kolēģiem Smiltenē un Rīgā, mēs radījām stāstu, ko bija paredzēts izstāstīt trīs dienās dažādās norises vietās pilsētā un, protams, galvenajā svētku norises vietā – laukumā pie kartingu trases, Tepera ezera krastā. Jau daudzus gadus veidojot liela mēroga pasākumus gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka Smiltenes simtgades svinības būtu bijušas skaisti, dziļi, visām pilsētas paaudzēm paredzēti svētki ar mērķi vēl vairāk stiprināt mūsu katra piederību pilsētai. Taču notika tā, kā notika. Es negribu to slimību saukt vārdā, jo tā tiek piesaukta rītā un vakarā. Iecerētie svētki 17., 18., 19. jūlijā nenotiks – nenotiks tādā formā, kā bija iecerēts un ceļā uz kuriem jau tik daudz paveicām.”
Ja tiks dota atļauja atkal pulcēties un svētkus rīkot, pasaule šajās nedēļās jau ir un turpmākajos mēnešos būs ļoti mainījusies, uzsver Kārlis Anitens. Viņš uzskata, ka līdz šim veidotā iecere svētku svinēšanā var vairs nebūt atbilstoša. Kārlis Anitens: “Redz kā sanāk, – mana sirdsbalss jau pagājušā vasarā kaut kādā neizprotamā veidā zināja, nojauta, paredzēja, ka gara stiprums, kopējs spēks un jebkādu grūtību pārvarēšana izrādīsies visas pasaules 2020.gada simbols. Kopā ar pilsētas un novada kultūras cilvēkiem šajā laikā mēs strādājam pie tā, lai diedzētu jaunus spēka graudus savai pilsētai un tās apkārtnei. Mēs stāsimies pretim šim izaicinājumam ar pilnīgi jaunu pieeju kultūras dzīvē. Un graudi dīgst. Tos briesmīgos uzrakstus, ka bibliotēka, sporta centrs, kultūras centrs, kino, novada dome, novada muzejs un neskaitāmas citas iestādes ir slēgtas un tos pareizos, bet šaušalīgos uzsaukumus par divu metru distanci un distancēšanos, mēs papildināsim ar stipriem stāstiem, smaidu raisošiem aforismiem, vitaminizētiem citātiem un unikāliem eksponātiem pilsētas skatlogos, laukumos un ielās. Nekas nav apstājies, viss tikai iegūst jaunu jēgu, jaunas formas, jaunu stiprumu. Mēs esam stipri, mēs tiksim pāri un esmu drošs, ka šis laiks kļūs par vienu no stiprākajiem Smiltenes stāstiem. Es nezinu, vai un kā mēs sanāksim kopā šovasar. Un to patlaban nezina neviens, taču pilsētas simto gadskārtu mēs garām nepalaidīsim. Var jau būt, ka plaši to svinēsim nākamgad, bet var jau būt, ka pilsētas simtgade paliks smilteniešu atmiņās kā klusākie un stiprākie svētki pilsētas vēsturē.”
Aija Cunska: “Mūsu pilsētas simtgadei režisora Kārļa Anitena piedāvātais vadmotīvs “Stipri cilvēki, stipra pilsēta” ir tik precīzs un stiprs, lai mums palīdzētu izturēt gan ārkārtas stāvokli, gan paskatīties uz sevi no malas, gan izdomāt kaut ko jaunu un tikpat spēcinošu. Mēs turpināsim uzturēt šo motīvu, jo vārds stiprs ir par mums, par katru cilvēku, kas Smilteni izdomāja, izveidoja un attīstīja.”
Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes darbinieki sadarbībā ar režisoru Kārli Anitenu šobrīd strādā pie alternatīvu risinājumu izstrādes, lai Smiltenes simtgadi nosvinētu vēl šogad – varbūt citādāk, saudzīgāk pret pašlaik esošiem notikumiem un ekonomisko stāvokli.
Vairākas no iecerētām aktivitātēm turpinās, piemēram, turpinās darbs pie “Smiltenes 100 nozīmīgākie vēstures notikumi” atlases, ko veic Smiltenes novada bibliotēka, novada muzeja darbinieki sadarbībā ar vairākiem novada vēstures entuziastiem. Tāpat, līdzko būs iespējams, tiks atsākts darbs pie foto stāstu sērijas “Smiltenes 100 stipru cilvēku stāsti”, kurš tiks radīts sadarbībā ar smiltenieti Leldi Adeli Cīruli. Pateicoties veiktai aptaujai, ir atlasīti un zināmi stiprie cilvēki, ar kuriem tiks organizētas intervijas un foto sesijas.
Tāpat par godu jubilejai ir radīts vides dekors pilsētas centrā – burti “SMILTENEI 100”, kuri mums ikdienā atgādinās, ka mūsu pilsētai šogad ir liela un nozīmīga jubileja. Aicinām pie tā fotografēties, protams, ievērojot visas ārkārtas situācijā noteiktās prasības, lai radītā fotogrāfija foto albumā mums atgādina, ka šajā stiprajā pilsētā dzīvo stipri cilvēki!
Šis laiks ir ieviesis izmaiņas ikviena cilvēka darba un ikdienas dzīvē. Mainās prioritātes un vērtības ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – pats svarīgākais, lai cilvēkiem ir veselība, drošības sajūta un atbalsts. Mēs katrs atsevišķi un visi kopā esam stipri, lai pārvarētu uzliktos pārbaudījumus un lai pēc tam mēs būtu vēl stiprāki attiecībās ar ģimeni un savos darbos!
Būsim stipri cilvēki, stiprā pilsētā un stiprā Latvijā!