Roberta ceļš uz Latviju: pēdējā brīdī mājup no Vjetnamas
Liepājnieks, videomākslinieks Roberts Vītols atradās ceļojumā Vjetnamā tieši tajā laikā, kad Covid-19 krīze pieņēmās spēkā. Daudz netrūka, lai viņš kopā ar ceļabiedru, Jēkabpils uzņēmēju Jāni Vilku iestrēgtu Āzijā uz nezināmu laiku.
“Es esmu bijis Taizemē, daudzkārt Amerikā, neskaitāmās Eiropas valstīs, Marokā un Indijā esam veidojuši filmas. Pēdējais brauciens, kas mums zināmu apstākļu dēļ pārtrūka, bija uz Vjetnamu, kur vēlējos veidot video stāstu,” "Kas Jauns Avīzei" teic Roberts. Abiem draugiem bija plāns izbraukāt Vjetnamu ar mopēdiem, iepazīt dabu, cilvēkus, baudīt tradicionālo virtuvi, bet viss izvērtās citādi.
36 stundas līdz ārkārtas situācijai
Ceļojums bija plānots pusgadu iepriekš, no janvāra ceļotāji sekoja līdzi notikumu attīstībai Vjetnamā saistībā ar Covid-19. “Sapratām, ka valstī tīri labi tiek galā ar ļoti mazo saslimušo skaitu, un tā nav iekļauta starp riska valstīm. Taču viss apgriezās otrādi 36 stundas pēc nokāpšanas no lidmašīnas klāja,” atzīst Roberts.
Uz Vjetnamu viņi atlidoja 12. martā, kad masveidīgā robežu slēgšana vēl pasaulē nebija sākusies. Lidostā tikai mērīja temperatūru un neielaida pasažierus no karstajām valstīm, kur vīruss jau bija izplatījies. Plāns bija doties mājup pēc divām nedēļām, 27. martā.
Ar mopēdiem cauri valstij
“Uz vietas nopirkām mopēdus, bija doma izbraukt cauri valstij. Sākām braukt, un viss bija tā kā normāli, bet visa situācija ātri mainījās. Sāka vērt ciet dažādas iestādes, un varēja just, ka vietējie krīt panikā. Naudu bankomātos nevarēja izņemt, bankas uzskatīja, ka mēs esam vācieši, un nelaida iekšā,” stāsta Roberts.
“Pat maltītes nekur nevarēja nobaudīt, jo visas ēstuves slēdza. Mēs sākumā nesapratām, kāds tam iemesls, jo internetā nesēdējām un vēlējāmies pabūt dabā,” atzīst Roberts. Iebraukuši Halonas pilsētā pie populāra tāda paša nosaukuma līča, un ielas bijušas pilnīgi tukšas, pat vietas, kas parasti pārpildītas ar ļaužu masām.
Ceļotāji vismaz atrada viesnīcu, kur apmesties, bet tur pirms trijām dienām bija atklāts koronavīrusa slimnieks. Pilnīgi viss bija slēgts, abi puiši bija vienīgie viesi.
Premjera paziņojums sasniedz vienos naktī
“Vjetnamā bija viens naktī, kad sekoja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums par ārkārtas stāvokli Latvijā. Tajā momentā viss mainījās par 360 grādiem. Mēs sākām domāt, ko varētu izdarīt, īrēt dzīvokli Vjetnamā vai doties uz Latviju,” atceras Roberts.
Viņi atrada lidmašīnas reisu 15. martā uz Latviju no Vjetnamas galvaspilsētas Hanojas. Ceļš līdz turienei prasītu sešas stundas, bet Vjetnamā satiksme nav droša, un latvieši neuzdrošinājās braukt naktī. Tikmēr lidojumu cenas visu laiku cēlās. Nākamajai dienai viena biļete maksājusi 600 eiro, tomēr izlēmuši ņemt, ko var dabūt.
Braucamos pamet pie lidostas žoga
“Pagulējām divas stundas un devāmies uz lidostu Hanojā. Bija ļoti stiprs lietus, pa ceļam vienam mopēdam saplīsa gāzes padeve, un vispār nebija iespējams pabraukt. Kā filmās piebrauca baikeri no motociklistu kluba, vjetnamieši vai ķīnieši, jo nesapratām, kā viņi runā, bet viņi uztvēra, ka mums ir problēma, un palīdzēja. Varēja galarezultātā stūrēt ar vienu roku, ar otru bija jātur gāzes trosīte. Tikām līdz mazai pilsētiņai, kur mopēdus kārtīgi saremontēja, kaut gan desmit ādas novilka. Braucām pēc tam trakāk nekā vietējie un tikām līdz lidostai,” piedzīvotajā dalās Roberts.
Turklāt 30 līdz 40 kilometru pirms lidostas sabojājās otrs mopēds. Braucamos puiši vienkārši atstāja pie lidostas žoga, jo vairs nebija laika tos pārdot, ja kāds esot iesprūdis Vjetnamā, varot uzdāvināt – ja vien tie vēl ir turpat.
28 stundās līdz Latvijai
“Nevarētu teikt, ka lidostā bija haoss, bet bija nomainīti drošības līdzekļi, un katram pasažierim vajadzēja respiratoru, citādi nevarēja dabūt biļetes. Dienu iepriekš gan cilvēki nevarējuši tikt lidostā, bijusi milzīga drūzmēšanās. Dienā, kad mēs bijām, cilvēkos varēja just apmulsumu,” novērojis Roberts.
Lidmašīna bija pilna, vispirms lidoja uz Kataru, tad Stokholmu un visbeidzot Rīgu – ceļš ilga 28 stundas. “Es daudz kur esmu bijis, un garie lidojumi man ir ierasti, šoreiz gan nācās apbruņoties ar respiratoru, taču kopumā viss bija kārtībā,” turpina ceļotājs.
Rīgas lidostā lidmašīna uzņemta ļoti mierīgi, tie, kuriem bija simptomi, pārbaudīti, pārējie vienkārši brauca uz mājām, pēc iespējas izvairoties no saskarsmes ar citiem. Bija 16. marta vakars, nākamajā dienā Latvija jau slēdza starptautisko satiksmi.
Tagad kārtīgi pašizolācijā
“Mani atgādāja uz Liepāju ar auto, tāpat manu draugu Jāni uz Jēkabpili. Mēs tagad dzīvojam pašizolācijā,” teic Roberts, kuram izpalīdzīgs cilvēks ik pa divām dienām bezkontaktā piegādā pārtiku. “Pašizolācija ir ļoti svarīga – ja arī es jūtos labi, var gadīties, ka esmu slimības pārnēsātājs. Izbraucu cauri daudzām lidostām, un tur var gadīties visādi.”
Roberts aicina uz sapratni: “Tas varētu beigties ātrāk, ja mēs visi domātu ar galvu, klausītu gudrus padomus, kas šobrīd jādara. Ja visi dzīvosim savās mājās un apkarosim slimību, iekšā nelaidīsim, tad šī situācija tiks pievārēta ātrāk, varēsim atkal dzīvot normāli, tikties ar ģimeni, draugiem.”
Roberts un Jānis cer, ka pēc gada varēs Vjetnamā atgriezties, kārtīgi to izpētīt un izveidot iecerēto video stāstu: “Man patīk Vjetnamas kultūra, kā cilvēki tur dzīvo, daba, tradicionālais ēdiens, kas ir ļoti gards. Ir vērts tur aizbraukt, un, braucot ar mopēdiem, taču var izbaudīt brīvības sajūtu.”
* Laikā, kad ceļojumi ārpus valsts nav iespējami, var kavēties atmiņās vai skatīties, kur bijuši citi. Roberta piedzīvojumus var novērtēt viņa YouTube videokanālā youtube.com/robertsvitols.
