ES nosaka jaunas sankcijas pret Krieviju, tās skars arī agresorvalsts naftu un gāzi
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju, tajā skaitā par turpmāku krievu naftas un gāzes importa ierobežošanu, ziņo Dānija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.
19. sankciju kārta, kam Krievija pakļauta kopš tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, paredz līdz 2027. gadam aizliegt sašķidrinātās gāzes importu no Krievijas, iekļaut "melnajā sarakstā" vēl lielāku skaitu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģu un ierobežot krievu diplomātu pārvietošanos Eiropā.
Līdz šim vienošanos par jaunajām sankcijām kavēja Slovākija, kas prasīja savas auto ražošanas nozares aizsardzību no ES tiesību normām, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana.
Tās prokremliskais premjerministrs Roberts Fico trešdien paziņoja, ka Slovākija atbalstīs topošo 19. sankciju paketi pēc tam, kad gaidāmā ES samita noslēguma paziņojumā tika iekļauts tās pieprasītais formulējums. Fico Slovākijas parlamentā apgalvoja, ka viņa nolūks nekad nav bijis bloķēt sankciju noteikšanu Krievijai. Viņš sacīja, ka mērķis bija panākt, lai ES veiktu stingrākus pasākumus pret strauji augošajām enerģijas cenām, nevis koncentrētos tikai uz militāro palīdzību Ukrainai. Fico paziņoja, ka nepiekritīs tam, "ka ikviena ES samita galvenais temats vienmēr ir Ukraina, Ukraina un atkal Ukraina", kamēr Eiropas ekonomikas pamatproblēmas tiekot ignorētas.
