“Es šos ziedus nolieku arī jūsu vārdā!” Egils Levits pašizolācijas laikā piemin genocīda upurus
“Mēs pieminam šos deportētos cilvēkus, un mēs nosodām komunistu genocīdu pret latviešu tautu. Un mēs veidojam mūsu valsti, vadām mūsu valsti cauri arī grūtām situācijām,” šorīt, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un pieminot 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītos tautiešus, teica Valsts prezidents Egils Levits.
“Šodien ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, jo 25. martā pirms 71 gada no Latvijas tika deportēti 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Uz Sibīriju un citiem rajoniem, kas atrodas tālu ziemeļos, sliktos apstākļos, un lielākā daļa no viņiem neizdzīvoja. Tā ir lielākā genocīda akcija, kādu latviešu tauta ir piedzīvojusi. Padomju okupācijas režīms centās iznīcināt tieši tās grupas, kuras visvairāk pretojās režīmam, un šoreiz 1949. gadā bija lielie zemnieki, arī nacionālie partizāni un viņu ģimenes locekļi. Kopā 42 000 cilvēku. Gandrīz katra ģimene ir skarta no šīm un vēl citām represijām un deportācijām. Arī mana ģimene, kuras vairāki locekļi tika izvesti 1949. gada 25. martā. Es domāju, ka šī ir piemiņas diena, kas mums visiem ir jāatceras, jo vēsturi veido gan priecīgi brīži, gan arī ļoti skumji brīži. Un šis ir viens no skumjajiem brīžiem.
Egils Levits pie Brīvības pieminekļa piemin komunistiskā genocīda upurus
“Mēs pieminam šos deportētos cilvēkus. un mēs nosodām komunistu genocīdu pret latviešu tautu. Un mēs veidojam mūsu valsti, vadām mūsu ...
Vēl daudzi cilvēki no šiem vēl šodien ir mūsu vidū, kaut arī lielākā daļa vairs nav. Šīs deportācijas ir latviešu tautas vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa. Un vienlaikus tas uzdod politisku un sabiedrisku uzdevumu mums visiem – apzināties, ka šodien dzīvojam brīvā, neatkarīgajā Latvijā, kur mums nekas nedraud, kur paši veidojam savu valsti un paši vedam to cauri arī grūtām, pavisam grūtām situācijām, kāda tā ir patlaban un var būt arī tuvākajos mēnešos. Taču to mēs darām paši, lemjam paši, un uz šo deportāciju fona, ir skaidrs, ka mēs to spēsim īstenot,” sacīja Egils Levits.
Valsts prezidents arī pauda solidaritāti ar tautu, kas pašlaik, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, nevar pulcēties pie Brīvības pieminekļa šajā mūsu valstij nozīmīgajā, kaut skumjajā piemiņas dienā.
“Šos ziedus pie Brīvības pieminekļa noliku viens pats, kā individuāls pilsonis. To katrs var darīt. Mēs šodien diemžēl nevaram pulcēties kopā, kā tas ir parasti, bet savās domās mēs esam kopā. Gan tie, kuri ir atnākuši šeit kā atsevišķi pilsoņi, gan tie, kuri patlaban atrodas pašizolācijā vai arī karantīnā, gan tie, kas ievēro noteikumus un pēc iespējas mazāk kontaktējas ar citiem. Es šos ziedus nolieku arī jūsu vārdā.”
Jau dodoties prom no Brīvības pieminekļa, uzrunāts, kā pašam ar veselību laikā, kad pasaulē plosās Covid-19, valsts prezidents smaidot atbildēja: “Man ir drusciņ neliels klepus, bet tas nav TAS!”
