Covid-19 un viltus ziņas: VP var vērtēt arī krāpšanas uzdošanu par "viedokli"

Covid-19 krīzi pavada teju nemitīga īsto ziņu plūsma ar aktuāliem jaunumiem: saslimušo skaits, valdības ārkārtas lēmumi, vēstis par repatriantiem un aizvien jauni sociālās distancēšanās pasākumi. Taču dažkārt pat ātrāk nekā profesionāļu un amatpersonu sniegtā informācija izplatās dažādi safabricējumi. Piemēram, saziņas lietotnē “WhatsApp” šonedēļ dažādās variācijās cirkulēja baumas, ka jau no nākamās dienas gaidāma pilnīga karantīna, kad vaļā būšot tikai aptiekas un pārtikas veikali, kuros laidīšot tikai pa pieciem cilvēkiem. 

Vērtēt, vai tā ir apzināta panikas celšana, ir Valsts policijas atbildība, saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs: “Katrs no šiem gadījumiem, uz ko mēs aicinām un esam ārkārtīgi pateicīgi sabiedrībai par to, ka pēc statistikas redzam, ka šie  signāli ienāk. 110 ir tas telefons, uz ko mēs aicinām mums ziņot, un tādā veidā mēs nodrošinām gan vienotu pieeju visā valstī, [gan] mēs nodrošinām arī iespēju kontrolēt reaģēšanu uz šiem signāliem. Atbilstoši katram no tiem Valsts policija pieņem katrā gadījumā individuālu lēmumu.”

Trofimovs, kurš ir arī koordinācijas grupas Covid-19 ierobežošanai vadītāja vietnieks, uzsver, ka Valsts policija šobrīd cieši sadarbojas ar veselības resoru. Līdz ar to tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonāk arī sabiedrības maldināšanas gadījumi, kurus pamanījuši ārsti. 

“Ja tiks konstatētas viltus ziņas saistībā ar šo vai ar citiem kaut kādiem notikumiem un izteikumiem – kā viltus ziņa, nevis viedokļa izpaušana – attiecīgi mēs vērtēsim kriminālprocesuālā veidā. Parasti līdz šim mēs esam piemērojuši un rosinājuši kriminālprocesus, ja mēs saskatām, ka tā ir rupja sabiedriskās kārtības traucēšana un necieņas izrādīšana pret sabiedrību,” skaidro Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins. “Ja mēs saskatīsim, ka viedokļa paušanā, pieņemsim, izpaužas rasu naida kurināšana, rosināsim šādu pantu. Vai nu, pieņemsim, aiz viedokļa paušanas ir saredzama cita noziedzīga nodarījuma pazīmes, piemēram, krāpšana, tad attiecīgi mēs arī rīkosimies un rosināsim kriminālprocesus.”

Ja iepriekš saistībā ar Covid-19 Latvijas lietotāji sociālajos tīklos dalījās ar ārzemēs veidotām viltus ziņām un konspirācijas teorijām, tad pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas aktivizējušies vietējie sazvērestību cienītāji.

Piemēram, gana lielu popularitāti iemantoja sociālo tīklu aktīvista, ūdens ražotāja “Memory Water” dibinātāja Jāņa Pļaviņa veidots video. Tajā viņš, kā pats apgalvo, vien uzdodot jautājumus. Tomēr Pļaviņš tajos jau ir ieslēpis apgalvojumus, piemēram, ka jaunais koronavīruss pirms pieciem gadiem esot izveidots laboratorijā. Arī Bila Geitsa pirms pieciem gadiem kādā runā paustās bažas par globālas pandēmijas iespēju, Pļaviņam likušas aizdomāties. “Šodien “vakcīnu karaļa” versija ir piepildījusies vienkārši precīzi viens pret viens. Jautājums paliek: vai Bils Geitss 2015.gadā stāstīja savus plānus vai tikai savas bažas?” savā video dramatiski vaicā Pļaviņš.

Ar Pļaviņa video “Facebook” dalījusies arī Kristīna Duņeca, kura pati sevi sauc par žurnālisti. Neilgi pirms tam viņa lapā  “Vakcīnrealitāte Latvijā” publicēja pilnīgi cita rakstura aizdomas – ka Covid-19 pandēmija esot lieli meli, kuros esot iesaistīti visi: “sākot no ziņu diktores, beidzot ar premjeru.” Ar “Vakcīnrealitātes” ierakstu dalījušies vairāk nekā 200 “Facebook” lietotāju.

“de facto” sazvanīta, Duņeca uzsver, ka tas esot tikai viņas kā privātpersonas viedoklis. Viņas mērķis esot bijis mudināt cilvēkus neļaut sevi mānīt un kritiskāk uztvert informāciju. Tomēr vaicāta, vai Pļaviņa video, ar ko pati dalījusies, viņa arī aicina uztvert kritiski, Duņeca paziņo: “Mani uzskati ar Jāni Pļaviņu sakrīt. Es redzu, ka viņš saprot lietas bišķiņ padziļinātāk nekā vairums cilvēku, kuri ir ļoti viegli vadāmi.” Viņa piebilst, ka Pļaviņš “redz plašāku bildi” nekā ārsti un epidemiologi, bet vaicāta, vai tam ir kādi pierādījumi, attrauc: “Nu ne jau viss dzīvē ir tikai uz pierādījumiem vien. Tad jau mēs te nefunkcionētu, ja visu tikai darītu, balstoties uz kaut kādiem pierādījumiem.”

Jaunā koronavīrusa izraisītā epidēmija ir pateicīga vide dažādu brīnumzāļu tirgotājiem. Kā līdzekļi, kas palīdz izvairīties no saslimšanas vai pat izveseļoties, tiek reklamēti tādi zinātniski nepierādīti paņēmieni kā ozonterapija, koraļļu ūdens un koloidālais sudrabs.

Tomēr plašāko rezonansi izraisīja Latvijas Homeopātu asociācijas prezidentes, ārstes Ingunas Vecvagares “Facebook” paustais ieteikums gan Covid-19 profilaksei, gan ārstniecībai lietot kādu homeopātisko preparātu. Vecvagare sākumā piedāvā “de facto” laiku klātienes intervijai, taču, uzzinājusi, ka runa būs par viņas ierakstu “Facebook”, paziņo, ka negribot radīt ažiotāžu. Tāpēc viņa arī dzēsusi ierakstu, kas patiesībā bijis domāts Vecvagares pacientiem. Ieraksta komentāros viņa gan mudināja ar to plaši dalīties un mierināja, ka homeopātiskā aptieka būšot gatava klientu pieplūdumam.

“Tā ir mana informācija, tāpēc ka es mēnesi pavadīju Indijā. Es tur biju no janvāra beigām līdz februāra beigām. (..) Un mēs par to ļoti daudz runājām. Un tieši tajā laikā, kad es tur biju... Indijā ir liela pieredze epidēmiju apkarošanā homeopātiski. Un viņi šo pieredzi ir nevis kaut kur pierādījuši ar kaut kādiem pētījumiem, bet tā ir pieredze, kura ir tiešām notikusi dabā, un viņi ir apliecinājuši, un valdība to ir sapratusi,” telefonsarunā “de facto” skaidro homeopāte Vecvagare.

“de facto” noskaidroja, ka nākamnedēļ Vecvagares paziņojumu plānots apspriest Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē, bet vēlāk – arī Ārstu biedrības sertifikācijas padomē. Vairāki valdes locekļi uzskata, ka aicinājumi ārstēt Covid-19 ar homeopātiju esot bezatbildīgi, jo šobrīd pret slimību vēl nav nekādu konkrētu zāļu. 

To uzsver arī Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs: “Neapšaubāmi, ja šādas zāles parādītos, uzreiz būtu oficiālie kanāli: Pasaules Veselības organizācija būtu par šo jauno medikamentu informējusi. Arī valsts iestādes būtu informējušas. Tāpēc nav vērts uzticēties tam, ko uzaicina kaut ko tur pirkt apšaubāmu un lietot kā medikamentu pret koronavīrusu.”