Policija lūgšanu laikā pa baznīcu trenkā Kristīgās akadēmijas rektori Skaidrīti Gūtmani un priesteri
Svētdienas, 22. marta, agrā rītā – vēl pirms Saules lēkta pareizticīgo dievnama velvēs nepatīkamu gadījumu piedzīvoja Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane un dievkalpojuma vadītājs - garīdznieks. Viņu lūgšanu pārtrauca policista ierašanās, kurš nostrostēja dievlūdzējus par likuma nepildīšanu un lika priesterim uz laiku iziet no altāra par, viņaprāt, neatļautu Dievlūgšanas organizēšanu.
Kristīgās akadēmijas rektore, profesore savā “Facebook” kontā ierakstījusi: “Šorīt cēlos ar saullēktu un braucu uz dievnamu Dievu pielūgt! Neviena cilvēka - saule kā Dieva mīlestības simbols - mierīga un tīra pār visu pilsētu! Dievnams pustukšs. Visur iezīmētas divu metru atstatu vietas, kur cilvēkiem jāstāv. Arī pie ikonām tuvāk nevar un neiesaka pieiet. Distances iezīmētas. Viss ir rūpīgi sakārtots un pareizi. Viss tiešām norit saskaņoti ar Ministru kabineta rīkojumu un Tieslietu ministrijas 17. marta lēmumu.
Priesteri kalpo altārī. Pulksten 5.45 no rīta pēkšņi ierodas policisti. Lūdz paskaidrot, kāpēc notiek “organizēts pasākums”!
Esmu trāpījusies viņiem “pa rokai“ un labprāt paskaidroju, ka pasākums nav organizēts, ka priesteri kalpo Dievišķo Liturģiju, nepulcinot draudzi, un tā nav uzskatāma par reliģisku darbību, jo atnākuši vien daži cilvēki. Dievnamā ir tikai individuāli apmeklētāji. Telpa ļoti plaša. Sociālā distancēšanās ir ievērota maksimāli, un pāri tai!
Policists - ar izteiktu varasvīra ambīciju un “ablomu”: “Lūdzu jūsu personas kodu!” Es pasaku.
Policists: “Ir pārkāpums! Ir jāievēro noteikumi. Man priekšniecība liek, un es jūs visus tūlīt sodīšu. Izklīdināšu! Sastādīšu administratīvo protokolu. Sods būs 380 eiro”.
Es: “Viss pareizi. Bet nav jau ko izklīdināt. Apelēju pie Jūsu acu skatiena - Bīsties jel Dieva!”
Policists: “Kāda Dieva?... Zvanu savai priekšniecībai!”
Es palūdzu iedot man priekšnieces telefonu, lai varētu paskaidrot situāciju un konfliktēšanas absurdu. Uz šādu lūgumu policists atbild, ka priekšniece pulksten 6.15 ir nenormāli aizņemta un laika runāties viņai neesot.
Kā tas viss beidzās? Priesteris pierakstīja policista dokumenta datus. Un devās altārī, turpināt lūgšanas”.
Katoļu metropolīts Stankevičs - lieta uzņem apgriezienus
Notikušo komentējis Latvijas katoļu Baznīcas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs: “Lūgums izlasīt Tieslietu ministrijas mājas lapā atrodamo informāciju - tajā ir mūsu (Baznīcu vadības) panāktās vienošanās teksts. Sevišķi aicinu pievērst uzmanību pirmajiem diviem punktiem:
“1. Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties minētā rīkojuma 4.5 punkta izpratnē (kas aizliedz publiskus pasākumus ārkārtas situācijas laikā – red.).
2. Dievnami netiek slēgti individuāliem apmeklētājiem, tomēr reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus. Ja dievnama platība nenodrošina atbilstošas distances ievērošanu 50 cilvēkiem, tad cilvēku skaits tiek attiecīgi samazināts”.
Šo tekstu laikam derētu turēt pie rokas un parādīt tiem, kuri sāk apgalvot, ka dievkalpojumi nav atļauti”.
Katoļu arhibīskapam Gūtmane vēl piebilst: “Šis jautājums jārisina ministru līmenī. Savādāk labā roka nezina ko dara kreisā. Es domāju, ka lieta tikai uzņem apgriezienus. Varēšot sodīt par to, ka dievkalpojuma laiki taču esot uz ziņojuma dēļa. Es skaidroju viņiem, ka draudze ir informēta par Ministru kabinetā lemto un par Tieslietu ministrijas vienošanos. Viena atbilde: “Mani tas neinteresē! Mani interesē, kāpēc jūs te esat? Kas jūs te atsauca?”
Staļina laika gars
Sarakstē ar Latvijas katoļu Baznīcas virsganu Gūtmane pauž: “Man bija žēl, ka man nebija šī dokumenta pa rokai. Policists apgalvoja, ka šī vienošanās esot atcelta , un “ir jauns MK rīkojums”, es vaicāju - “pa kuru laiku, lūdzu nosauciet dokumenta numuru un datumu”. Viņš nevarēja, bet zvanīja priekšniecei, kura teica, ka jāizklīdina cilvēki. Ka esot jāsaņem administratīvs sods. Tad es pie sevis, bet tā, lai abi policisti var dzirdēt teicu: “Labi, es tad zvanīšu tieslietu ministram”. Žesti kļuva mierīgāki. Acu skatiens klusāks un bailīgāks. Atļāva priesterim pierakstīt vārdu, un draudēdams, ka sods un kaut kādi īpaši paskaidrojumi tik un tā būšot jāraksta, aizgāja. Jauni puiši. Iekšējā sajūta bija, ka tendence - “ir jāsoda!” bija iepriekš nolemta. Jo pilnīgi neiedziļinājās un reālo situāciju nevērtēja.
Tik mierīgi tur skanēja lūgšanas, sprakšķēja svecītes - tāds dievišķs miers un viņš - “izklīdināšu, jūs dabūsiet, jūs visi vēl redzēsiet...” - un es iedomājos četrdesmitos gadus (Staļina laikus – red.), un sapratu - tas ir gars, kas nepazūd, vien pieklust uz laiku”.
Kārtības sargs pārvēršas par “načaļņiku”
Par policistu pašdarbību svētdienas rīta dievkalpojumā savu sašutumu izteikuši arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki:
Dzejniece Anna Rancāne: “Es vakar vakarā darīju to pašu. Nolēmu, ka “Rimi” ir daudz bīstamāk, nekā baznīciņā, kur bija seši cilvēki. Bet spēks visai nedēļai!”
Bijušais iekšlietu ministrs, luterāņu mācītājs Ēriks Jēkabsons: “ Visai nepatīkams fons, kad Dievnamā iebradā nevis centurions vai ticīgs (vismaz ticību cienošs) kārtības sargs, bet “načaļņiks”. Paldies, Skaidrīt, par Tavu stāju un kristīgo līdzsvaru, kur acu priekšā “policists” transformējas par “bezdvēselisku milici”... Lai Dieva Miers ar mums!”
Politiķis, kādreizējais Latvijas Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētājs, diakons Egils Rutkovskis: “Lai nu kā bija PSRS laikos, bet milicis netraucēja dievlūdzējus dievnamā. Kāpēc šī laika milicis tā rīkojās? Domāju vainojama ir audzināšana ģimenē un gūtā izglītība. Lūgsim par šādiem cilvēciņiem, lai tie pieaugtu garā! Varbūt kļūdos, bet skatot likumu, ka Baznīca ir šķirta no Valsts, šim cilvēkam nebija tiesības demonstrēt varu dievnamā. Cita lieta, ja viņš uzrunātu dievlūdzējus ārpus dievnama. Bet tas jau cits stāsts”.
