Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Svētdien, 15. martā, Latvijas baznīcas piedzīvoja “ekstrēmo svētdienu” – ticīgie neatceras laiku, kad būtu vispār aizliegta pulcēšanās pilnīgi visos dievkalpojumos. (Foto: Ivars Soikāns/LETA)

Latvijas kristieši pārdzīvo ekstrēmo svētdienu: luterāņi piesauc buboņu mēri, baptistu mācītājs baidās, “Jaunā paaudze” pie durvīm noliek skaitītāju 19

Sabiedrība
17. martā 04:27 2020. gada 17. martā 04:27
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Pagājušajā svētdienā reliģiskās organizācijas piedzīvoja līdz šim mūsu valsts vēsturē vēl nebijušu gadījumu: visā Latvijā koronavīrusa dēļ tika aizliegti dievkalpojumi. Aizliegums rīkot publiskus pasākumus stājās spēkā sestdienas vakarā un svētdienas rītā dievnamu durvīm jau vajadzēja būt aizdarītām visām reliģiskajām darbībām. Garīdzniecībai dažu stundu laikā vajadzēja panākt to, lai cilvēki nepulcētos uz dievlūgšanām.

Dievnamu durvis gan neaiznagloja ciet, bet pa tām varēja ieiet tikai “privātā kārtā” – klusumā un vienatnē palūgties, vai pie svētbildes nolikt svecīti, bet ne piedalīties dievkalpojumā, svētdienas skolā, Bībeles stundā vai slavēšanas dziedājumā. Nekādas organizētas ticīgo pulcēšanās nenotika. Pat trakajos Staļina laikos un kara dārdu ēnā ticīgie nebija piedzīvojuši tādu totālu reliģiskās dzīves ierobežojumu.

Mārtiņs Luters un buboņu mēris

Laikā, kad Vācijā plosījās buboņu mēris, Mārtiņš Luters aicināja ievērot drošības pasākumus un lieki nevazāties apkārt. Tas būtu jāīsteno arī šobrīd – Covid-19 draudu sakarā. (Foto: Vida Press)

Jau sestdienas vakarā luterāņu Baznīcas virsvadība ticīgos aicināja svētdienas rītā baznīcas apmeklējuma vietā skatīties dievkalpojuma translāciju Latvijas Televīzijā no Katlakalna baznīcas. Tomēr daudzus redzētais pārsteidza ar to, ka dievkalpojuma laikā tika kliedzoši pārkāpti visi piesardzības priekšraksti – gan tie, kurus ieteica Veselības ministrija, gan tie, uz kuriem savā paziņojumā norādīja luterāņu bīskapi: baznīcēni sasveicinoties apkampās un viens otru sumināja ar ciešu rokasspiedienu, bet mācītājs Svētajā Vakarēdienā vīnu visiem deva dzert no kopējā biķera, ko bīskapi tagad likuši pārtraukt.

Kā tad tā – visā valstī dievkalpojumi nenotiek, bet Katlakalnā notiek un pat pārkāpjot visus drošības noteikumus!? Tomēr šai gadījumā bija notikusi sava veida “krāpšanās”, par ko varēja lasīt arī LTV mājaslapā. Dievkalpojums bija ierakstīts nedēļu iepriekš - 8. martā, kad vēl stingrie piesardzības pasākumi nebija ieviesti, bet pārraidīts nedēļu vēlāk.

Luterāņu Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstījumā uzsvēris, ka padomju laikā, kad dievkalpojumus aizliedza totalitārā vara, to vajadzēja uztvert ar “smagu sirdi”, bet tagad šiem ierobežojumiem vajadzētu paklausīt ar priecīgu sirdi, jo “nupat izziņotie pulcēšanās ierobežojumi ir domāti mūsu veselības un dzīvības aizsargāšanai”.

Rīgas krievu luterāņu draudzes mācītājs Pāvels Levuškāns visiem atgādina konfesijas pamatlicēja Māriņa Lutera pirms 500 gadiem teikto laikā, kad viņa dzimtenē – Vācijā plosījās “melnā nāve” – buboņu mēris: “Es lūgšu Dievu, lai Viņš mūs aizsargā. Un tad es svētīšu telpas, attīrīšu gaisu, došu un pats dzeršu zāles. Es izvairīšos no vietām un cilvēkiem, kur mana klātbūtne nav nepieciešama, lai neaplipinātu citus un pats izvairītos no slimības, lai nepiesauktu nāvi savas nolaidības dēļ. Ja Dievs gribēs mani paņemt, Viņš mani noteikti atradīs, bet es nedarīšu neko, lai būtu atbildīgs par savu vai citu nāvi”.

Katoļu arhibīskaps aicina priesterus nebēgt no kaujas lauka

Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina lūgt par to, lai šajā grūtajā laikā garīdznieki nebēgtu no “kaujas lauka”. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Katoļi sociālajos tīklos tika aicināti vērot Svētās Mises tiešo translāciju “Youtube” un “Facebook” no Siguldas baznīcas, tāpat dievkalpojumiem līdzi  varēja sekot arī Latgales Radio un “Radio Marija”. Te jāteic, ka priesteriem līdzkalpoja salīdzinoši ļoti niecīgs cilvēku skaits, kuriem vajadzēja piedalīties dziedājumos vai Svēto Rakstu lasījumos. Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs visus uzrunāja “Radio Marija”, kurā teica:

“Lai Dievs jūs stiprina un lai svētī šajā grūtajā pārbaudījumu laikā! Lūdzieties par Latviju, par to, lai Dievs dāvā savu aizsardzību pret šo pandēmiju! Lūdzieties arī par priesteriem un bīskapiem, lai viņiem ir drosme palikt savās vietās un kalpot, nebēgt no kaujas lauka! Lūdzieties arī par mūsu valdību, par parlamentu, lai Dievs dod viņiem gudrību pieņemt pareizos lēmumus – lai tie ir adekvāti, lai tie nav pārspīlēti, lai tie ir samērīgi, lai tie nedz nokavē, nedz apsteidz to procesu, kurā esam šobrīd iekšā! Lai Dievs jūs visus svētī un stiprina, dārgie brāļi un māsas!”

Baptistu mācītājs atzīstas savās bailēs

Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis ir pirmais garīdznieks, kurš publiski atzinies, ka viņam ir bail no Covid-19. (Foto: LETA)

Āgenskalna baptistu mācītājs Edgars Mažis neslēpa savas bažas un bailes par uzliesmojušo vīrusu: “Vai kristietis drīkst baidīties? Būs viedoklis, ka nē, jo ar Tevi taču ir Jēzus. Bet bailes nav iespējams apturēt, it īpaši šajā laikā. Bail inficēties, bail saslimt, bail nomirt. Cilvēcīgi. Cilvēki ir baidījušies visos laikos. Ko man darīt ar savām bailēm? Psalma autors lūdz Dievu, godīgi pasakot, ka viņam ir bail. Mums arī jābūt godīgiem, nav jāslēpjas aiz dievišķām frāzēm vai no konteksta izrautiem Bībeles pantiem. Vai man ir bail? Jā, ir. Bet mana vienīgā cerība ir lūgt Dievu, ielikt savas bailes Viņa rokās, jo Kristus pats pazina bailes, kad Ģetzemanes dārzā lūdza, lai ciešanas tiek Viņam atņemtas. Un, ja jau Viņš baidījās, es drīkstu to darīt, man savas bailes nav ne jānoliedz, ne jāapslāpē. Kungs, palīdzi man bailēs ieraudzīt Tavu palīdzību!”

Internetā Mažim pausts atbalsts par to, ka viņš šajā laikā ir teju vai vienīgais mācītājs, kurš izjūt bailes no koronavīrusa. Māra Irbe raksta: “Beidzot viens mācītājs atzīst, ka kristietim var būt bailes! Reizēm ciešanas ir tik šausmīgas, ka cilvēks burtiski sabrūk no bailēm, un tad nāk “visgudrie un pareizie” un atrod 10 citātus, kādēļ tev NEDRĪKST būt bail un pēc tam tu jūties totāli sagrauts”.

Latvijas baptistu Baznīcas bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Baptistu draudžu padomes izplatītajā paziņojumā teikts: “Izmantosim šo laiku saturīgām sarunām telefoniski, interneta vidē, veltīsim laiku ģimenei, savai izaugsmei un mūsu Kungam! Lūgsim Dieva apsardzību un dziedināšanu cilvēkiem Latvijā un pasaulē!”

Adventisti izsprūk no “ekstrēmās svētās dienas”

Adventistiem padomus, kā pārdzīvot Covid-19 uzbrukumu, dod dr. Andris Ābele. (Foto: Ieva Leiniša/LETA)

Svētdienas dievkalpojumu aizliegums vismazāk skāra adventistu saimi, jo viņiem svētā diena jeb sabats ir sestdiena, nevis svētdiena, kā vairumam kristiešu. Tā kā aizliegums uz masu saietiem tika paziņots tikai sestdienas vakarā, adventisti jau bija paspējuši pulcēties uz saviem dievkalpojumiem. Kaut gan jau pirms valdības rīkojuma vairākās adventistu draudzes – Jēkabpils, Bauskas, Rīgas Korintas, Madonas draudzes – bija paziņojušas par savu sanāksmju noturēšanu tikai virtuālajā vidē.

Te jāpiebilst, ka adventisti ne tikai vārdos, bet arī darbos ir norūpējušies par veselību. Baznīcas oficiālajā mājaslapā tiek pārpublicētas ne tikai Veselības ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra norādījumi koronavīrusa sakarā, bet arī plaši skaidrojumi saviem ticības brāļiem un māsām par koronavīrusu un drošības pasākumiem, ko sniedz Rīgas 1. adventistu draudzes Veselības kalpošanas nodaļas pārstāvis Dr. Andris Ābele.

Pareizticīgie ticīgos nostāda grūtas izvēles priekšā 

Kamēr citas Baznīcas ierobežoja kontaktus, pareizticīgo Baznīcas Daugavpils katedrālē Daugavpils un Rēzeknes bīskapam Aleksandram pazemīgi skūpstīja rokas. (Foto: Latvijas Pareizticīgās baznīcas Preses centrs)

Visnotaļ neskaidri situāciju koronavīrusa sakarā vispirms uztvēra pareizticīgā Baznīca. Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra uzsaukumā par Covid-19 ir nesaprotami traktējams izteikums par īstenotajiem drošības pasākumiem: “Katram ticīgajam, apmeklējot baznīcu, pašam jāizlemj, vai viņš ar sirsnīgu lūgšanu, bijīgu mīlestību, dziļu ticību, ar lielu cerību un bez šaubīšanās skūpstīs ikonas, krustu un citus svētumus, kā tas parasti tiek darīts, vai tikai palūgsies to priekšā”. Tātad – lūgties “pareizi” vai “ne gluži pareizi”? Citu konfesiju pārstāvji gan ir konkrētāki savos izteikumos – Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskape Lauma Zušēvica atļāvusi mācītājiem pie Svētā Sakramenta kalpot ar gumijas cimdiem rokās, bet katoļu Baznīcas bīskapi norādījuši, ka relikviju neskūpstīšana šajā laikā nav pretrunā ar kanoniskajām prasībām.

Tāpat pareizticīgās Baznīcas Preses centrs publicējis fotoreportāžas no Daugavpils un Jelgavas katedrālēm, kurās redzams, ka ticīgie sestdien skūpstīja ne tikai svētās relikvijas, bet arī garīdznieku rokas.

Saistītās ziņas

Latvijas Baznīcas izdod ārkārtas instrukcijas: var nebučot krustus un neiet uz dievkalpojumiem 17
Covid-19 dēļ katoļu baznīca ļauj Svēto misi neapmeklēt vecākiem cilvēkiem un bērniem 1
Baznīca aicina ticīgos nesarokoties un priesteriem izmantot dezinfekcijas līdzekļus 7

Tomēr jau dienu vēlāk Baznīcas Sinode paziņoja: “Paredzētajos dievkalpojumos baznīcās kalpos tikai garīdznieki, bet ticīgie individuāli var ierasties dievnamā, lai apmierinātu savas garīgās vajadzības – individuāli lūgties, izsūdzēt grēkus un saņemt Vakarēdienu”. Līdz ar to pareizticīgo Baznīca bija pēdējā no Latvijas lielajām konfesijām, kura paziņoja par publisko dievkalpojumu pārtraukšanu, bet kā saka – labāk vēlāk nekā nekad. 

“Jaunās paaudzes” līderis aicina nepakļauties ārkārtas situācijai

Iesākumā visai noraidoši pret drošības pasākumiem izturējās Alekseja Ļedjajeva vadītā harizmātiskā “Jaunā paaudze”, kas vienmēr izpaudusies ar liela skaita cilvēku sapulcināšanu vienkopus un spontānām dievkalpošanām, kurās pārpārēm ir cilvēku ciešs kontakts – “roku uzlikšana”, apkampšanās un tamlīdzīgi. Uzreiz pēc tam, kad valdība izsludināja īpašos drošības pasākumus un pulcēšanās aizliegumu, Ļedjajevs savā blogā ierakstīja:

“Neskatoties ne uz ko, “Jaunajā paaudzē” dievkalpojumi 15. martā netiek atcelti. Šis lēmums nav pretrunā ar ārkārtas situācijas Latvijā izsludināšanu. Mēs nebūsim baiļu upuri un nesēdēsim mājās. Mēs esam ticības cilvēki, tāpēc tiksimies tāpat, kā iepriekš”.

Zem šī sava priekšnieka ieraksta Ventspils “Jaunās paaudzes” mācītāja Inese Rubine gan ierakstīja, ka tik klaja drošības pasākumu ignorance gan neies cauri: “Mēs pārbaudījām dažādus likumus un to apiešanas iespējas. Nav nekādas iespējas tos apiet. Tā kā jebkurš oficiāli reģistrētas draudzes mācītājs atbildēs likuma priekšā, ja tam nepakļausies”.

To, ka “Jaunajai paaudzei” vajadzēja pakļauties likuma prasībai varēja redzēt 15. marta dievkalpojuma translācijā no tās galvenā dievnama Pārdaugavā – Zolitūdē. Pirms lūgšanām un svētrunas teikšanas visiem tika paziņots, ka pie plašā dievnama durvīm bija nolikti īpaši skaitītāji, kas nepieļāva, lai ēkā ieietu vairāk par 50 cilvēkiem, kuri pasākumu zālē sēdēja izklaidus – starp katru bija vairāki tukši krēsli.

Citi šobrīd lasa

Patiesība par katru zodiaka zīmi: ko noklusē horoskopi 4
VIDEO: liktenīgajā dienā svinot kāzas, fotogrāfs iemūžinājis precīzi to brīdi, kad Beirūtā nograndis sprādziens
Pensionāre tirgus laukumā Ādažos parūpējas par trillera cienīgiem skatiem 2
Skatīt visus komentārus

«Там все клоунада!» Критик высказался про брак Пугачевой и Галкина

«ЭКО — это априори рак?»: Врач-гинеколог и жена Малинина высказалась о Фриске и Заворотнюк