Drošības eksperta viedoklis par Covid-19: ārkārtas situācija ir veselīga
12. martā visā valstī tika izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar koronavīrusu Covid-19. Ja līdz 12. martam iedzīvotāji bija viegli bažīgi, tad ārkārtas situācijas izsludināšana bija dzirkstele, kas beidzot ir mobilizējusi sabiedrību un valsti rīkoties pret vīrusu un loģiski, tas ir izraisījis arī blakus efektus – paniku un dusmas par ierobežojumiem, informē drošības uzņēmuma “ZEVS Security Consulting” prezidents Kārlis Apalups.
Kopš neatkarības atjaunošanas, šī esot pirmā reize, kad ārkārtas situācija ir izsludināta visā valstī un ir ieviesti masveida ierobežojumi, pārtrauktas klātienes mācības izglītības iestādēs un cilvēkiem tiek noteikta pašizolācija.
Kaut gan situācija ir nopietna un tās nopietnību nedrīkstot mazināt, uz šiem notikumiem esot vērts paskatīties arī ar vēsu prātu un nekrist panikā. Apalups sniedz trīs faktorus, kāpēc šī ārkārtas situācija ir veselīga.
Pirmais no tiem – Ārkārtas situācija ir izsludināta, lai ierobežotu vīrusa izplatību
Kā secinājusi Pasaules Veselības Organizācija (PVO), pret Covid-19 nav zāļu un vīruss šobrīd nav uzveicams ar medicīnu, taču tā izplatības ierobežošanai ir sinonīms iznākums. PVO Covid-19 skarto valstu dēļ to ir nodēvējis par pandēmiju. Bet pandēmijas nav nekāds jaunums cilvēces vēsturē. Arī tā saucamais melnais mēris viduslaikos bija pandēmija, pret to nebija zāļu, iztrūka mūsdienu medicīniskās attīstības un tomēr, tas tika apturēts – ievērojot karantīnu, izolāciju un higiēnu.
Otrais faktors – Ārkārtas situācijas mobilizē sabiedrības spējas
Šobrīd Latvijā ir vērojama iestāžu, uzņēmumu, mediju, iedzīvotāju un politiķu sinerģija rīcībā, lai ierobežotu vīrusa izplatību un galu galā to arī pievarētu. Ārkārtas situācijās un pēc tām, sabiedrības piedzīvo evolūciju savā izpratnē par ārkārtējo un darbībām, kas attiecās uz šādu situāciju atrisināšanu. Sagaidāms arī, ka pēc šīs pandēmijas mūsu sabiedrība būs rūdītāka un dienestu rīcība efektīvāka, jo noteikti tiks izdarīti secinājumi par to, kāda bija rīcība – kas bija pareizi un kas nepareizi. Mums palaimējies, ka salīdzinoši ilgi spējām būt izolēti no vīrusa, tas ļāva laicīgi sagatavoties. Tagad atliek tikai veiksmīgi realizēt sagatavoto un nākotnē ņemt vērā mācības, kas gūtas šobrīd.
Trešais faktors – Ārkārtas situācija ļauj “nolaist tvaiku”
Kaut gan šobrīd esam mobilizēti un saspringti, lai izvairītos no tālākas vīrusa izplatības – izolācijai, mācību, pulcēšanās un interešu izglītības apturēšanai, darbam no mājām ir arī citi pozitīvi efekti. Šobrīd ir laiks, lai pavadītu vairāk laika ar ģimenēm, pievērstos savām personīgajām domām un izbrauktu no pilsētas uz izolāciju pie dabas. Un pēc šī saspringuma varētu iestāties pozitīvas tendences zināmās jomās, kas saistītas ar mentālo veselību un sociālo spriedzi.
Kaut gan esot pāragri spriest, cik ilgi šī situācija pastāvēs un vai piedzīvosim uzliesmojumus, vai pēkšņu zāļu atklāšanu, skaidrs esot tas, ka negatīvie efekti arī būs ārpus medicīnas – ekonomika ir viena no jomām, kas jau cieš.
