Prezidents: priekšstats par Latviju kā "tiltu" starp Austrumiem un Rietumiem vairs nav aktuāls

Valsts pirmā amatpersona uzskata, ka "šodien tilta funkcija līdz ar tiešu komunikāciju vairs nav nepieciešama", taču ir svarīgi, ka Latvija uzskata sevi par Rietumu sastāvdaļu.

Levits pavēstīja, ka Latvija ir aktīva Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un piedalās visu jautājumu līdzspriešanā, kur, tāpat kā jebkurai citai ES dalībvalstij, arī Latvijai ir savs viedoklis. Tas balstoties divos argumentos vai mērķos. "Mēs domājam gan par Latvijas specifisko situāciju, lai šie kopējie lēmumi nāktu par labu Latvijai, bet mēs domājam vienlaikus arī par to, lai šie kopējie lēmumi ES nāktu par labu visai ES," akcentēja valsts pirmā amatpersona. Viņaprāt, tā ir pareizā pieeja, kaut gan mazai valstij to ir grūtāk īstenot, nekā lielai valstij. "Tādēļ mūsu ārpolitika un arī mūsu Eiropas politika ir balstīta uz multilaterālismu," pauda prezidents.

Pirms nedēļas prezidents piedalījās Minhenes drošības konferencē, kur tika runāts par multilaterālismu. Prezidents norādīja, ka pasaulē ir dažas valstis, kas vairs nav tik ļoti orientētas uz multilaterālismu, un tas rada problēmas visā pasaulē. "Tādēļ mūsu ieskātā, Eiropai ir, kā saka, jāizmanto savas pozīcijas," uzsvēra Levits.

Valsts pirmā amatpersona atsaucās uz to, ka ES veido 33% no pasaules tirdzniecības. "Ekonomiski mēs esam liela valsts, politiski mēs šo ekonomisko spēku nedaudz kautrējamies izmantot, taču, ja citi nekautrējas un mēs paliekam kautrīgi, beigu beigās tas atstāj negatīvu iespaidu uz mums, eiropiešiem, un tādēļ mēs uzskatām, ka arī Eiropai ir jāparāda savs spēks," akcentēja prezidents. Viņaprāt, viens no spēka avotiem ir standartu noteikšana, kur Eiropa ir līderis. "To var redzēt gan attiecībā uz dažādiem ekonomikas produktiem, gan, piemēram, attiecībā uz Vispārējo datu aizsardzības regulu," skaidroja prezidents, atgādinot, ka sākotnēji regulu ASV apstrīdēja, tomēr beigu beigās ASV štati sāka šos standartus, kas noteikti Eiropā, pārņemt. Levits norādīja, ka tas ir viens no Eiropas "maigās" varas instrumentiem, kas ir ļoti efektīvs.

Runājot par Latviju, prezidents uzsvēra, ka tā ir orientēta uz kopējās Eiropas stiprināšanu, kam Latvija ir gatava. "Tā kā Latvija ir neliela valsts, mēs varam labāk un ātrāk vadīt un ieviest pārmaiņas nekā lielās valstis, kam tas prasa vairāk resursu. Un Latvija arī ir parādījusi, ja tā tiešām nolemj un sakoncentrējas, tad tā to var izdarīt ļoti labi un ātri," pauda Valsts prezidents. Kā piemēru viņš minēja veidu, kā Latvija ir sakārtojusi finanšu sektoru. "Standarts, ko Latvija pirmoreiz ir ieviesusi ES, droši vien arī pasaulē, jo nav augstāku standartu kā ES, manuprāt, šajā jomā arī tiktu pārņemts Eiropas līmenī," uzsvēra prezidents. Viņaprāt, nepietiek ar to, ka Latvijai ir augsti standarti finanšu sektorā, ja citās valstīs tie nav tik augsti, tādēļ tas ir nākamo gadu jautājumus, vai visa ES šādus standartus ieviesīs.

Prezidents arī atzina, ka augstie standarti, kas pagājušo mēnešu laikā ir ieviesti, radījuši zināmas problēmas, piemēram, ar kontu atvēršanu un maksāšanas pārvedumiem. Tāpat viņš apliecināja, ka tuvākajā laikā attiecīgās institūcijas izstrādās vadlīnijas, kā bankām jārīkojas ar jaunajiem noteikumiem. "Valdība tagad vērsīs lielāku uzmanību, lai jaunās vadlīnijas būtu tādas, kas vienlaikus atvieglotu arī uzņēmējdarbību un darbību sadarbībā ar bankām," norādīja valsts pirmā amatpersona.

Savā runā prezidents pievērsās augstākās izglītības reformai, norādot, ka valdība meklē veidus, kā uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, "kas tagad jau ir diezgan augsta, bet mūsu ambīcijas ir vēl lielākas". Valsts pirmā amatpersona prognozēja, ka tuvākajos gados Latvija strauji attīstīsies arī augstākās izglītības jomā. Viņš norādīja uz izglītības sistēmas konkurētspēju Eiropā, ko pierāda Vācijas studentu skaits. "Latvijā studē apmēram 1000 vācu studentu, kuri, protams, ar Latvijas diplomu pēc tam turpina darbu Vācijā vai citur Eiropā. Lielākā daļa no tiem studē tieši medicīnu. Medicīnas zinātne ir viena no tām jomām, kur Latvijai ir lielas izaugsmes iespējas," uzsvēra prezidents.

Runas noslēgumā prezidents norādīja, uz abu valstu tirdzniecības sakariem, kas sākās 1150.gadā un kopš tā laika tie nekad nav pārtrūkuši, bet tikai auguši arvien lielāki. Tāpat valsts pirmā amatpersona pateicās Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvjiem par darbu Latvijā.