"ABLV Bank" lietā vainotais Ivanovs: kratīšanu varētu būt organizējis Baltkrievijas specdienests

"Domāju, ka tas ir daļēji Baltkrievijas specdienestu organizēts pasākums. Manuprāt, Baltkrievijas iestādes ir sniegušas maldinošu informāciju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar mērķi diskreditēt mani," paudis Ivanovs.

Tāpat Ivanovs norādījis, ka pamatojoties uz Baltkrievijas iestāžu apsūdzību viņam par naudas atmazgāšanu 60 000 ASV dolāru apmērā 2019.gada 12.aprīlī tika arestēts privātais konts "ABLV Bank" un iesaldēti apmēram 218 000 eiro, kas ir būtiski lielāka summa, nekā pret viņu ir izvirzītas pretenzijas.

"2018.gada vasarā, kad sākās "ABLV Bank" likvidācijas process, kļuvu par īpašnieku un patieso labuma guvēju vairākiem uzņēmumiem, jo ar iepriekšējiem šo uzņēmumu īpašniekiem un pārstāvjiem biju vienojies, ka mana pieredze un kompetence ļaus kvalitatīvi pārstāvēt šos uzņēmumus. Kā redzams, tas notika jau pēc ABLV darbības apturēšanas. Darbības, ko min Latvijas prokuratūra, veiktas laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam, kad banka vēl darbojās," minējis Ivanovs.

Viņš norādījis, ka ir īpašnieks piecās kompānijās, bet problēma pašlaik ir tikai ar vienu - Apvienotajā Karalistē reģistrēto uzņēmumu "VMC Products L.P.", kurai bankā aizturēti apmēram 1,5 miljoni eiro. "Tās kopējais apgrozījums caur bankas kontiem bija nedaudz vairāk par pieciem miljoniem eiro, līdz ar to man nav skaidrs no kurienes radies tas skaļais cipars - 50 miljoni eiro. Es nekādas darbības ar šīm kompānijām neesmu veicis, kontus neesmu ne atvēris, ne slēdzis. Cik zinu, tad ne par vienu citu no manām kompānijām nav saņemti ne Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumi, ne uzsāktas citas darbības, bez tam visas šīs kompānijas ir saņēmušas valsts garantēto noguldījumu daļu 100 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka šo kompāniju darbību pārbaudīja gan "ABLV Bank", gan tostarp bankas "Citadele" kompetentas personas, veicot garantētā depozīta izmaksu," paudis Ivanovs.

Tāpat viņš pieļāvis iespēju, ka Latvijas tiesībsargājošās institūcijas apzināti sagroza lietas apstākļus vai arī nav iedziļinājušās lietas apstākļos.

"Vēsturiski Latvijā vienmēr bijis ļoti liels daudzums baltkrievu drošībnieku, bieži vien zem uzņēmēju maskas. Viņu uzdevums bija kontrolēt tranzītkravu plūsmas un menedžēt naudas kustību šeit. Līdz ar to izveidojušās arī ļoti draudzīgas saites ar Latvijas specdienestiem. Tāpat es domāju, ka Latvijas tiesībsargājošām iestādēm bija ļoti svarīgi veikt kādas skaļas akcijas pirms lēmuma par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Turklāt atcerēsimies, ka 16.janvārī Minskā tikās Latvijas premjers un Baltkrievijas prezidents. Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka pēc nepilnām divām nedēļām notika kratīšanas ABLV un citās vietās un galvenais mērķis esmu es. Lai šos mērķus panāktu, uz apšaubāmiem un izdomātiem pamatiem tiek vērstas represīvas darbības pret dažādām personām, ar kurām es Latvijā esmu sadarbojies," minējis Ivanovs.

Viņš arī norādījis, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņam nav piemērojušas nekādu statusu. "Nekāda statusa man nav, un, manuprāt, tas ir nepieļaujami, ka Latvijas prokuratūra un masu informācijas līdzekļi izplata informāciju, nosaucot konkrētus uzvārdus, tajā skaitā manu, apvainojot cilvēkus nodarījumos, kas nav pierādīti. Jau tagad jūtu, ka mana reputācija ir iedragāta," paudis Ivanovs.

Vienlaikus bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši līgumam ar Noguldījumu garantiju fondu, veicot garantētās izmaksas, banka pārliecinās par saņēmēja pilnvarām un pārbauda, vai saņēmējs nav sankcionēta persona. "Nekāda informācija par "kompānijas darbību" bankai nav pieejama," viņa sacīja.

Jau vēstīts, ka prokuratūras izmeklētajā lietā par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju "ABLV Bank" tiesības uz aizstāvību ir 13 personām, tostarp kriminālprocesā pieci ārvalstu pilsoņi atzīti par aizdomās turētajiem.

Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" rīcībā esošās informācijas, šajā lietā iesaistīts bankas akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzņēmējs Andris Putniņš, Ivanovs, kuru prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais "ABLV Bank" pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgenijs Terjohins.

Prokuratūra šajā lietā ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.