Vilnis Ķirsis: „Mēs runājam par ārkārtas situāciju, nevis par kaut ko ikdienišķu”
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Tas nozīmē, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas, visticamāk, notiks aprīļa beigās, pašvaldību varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, bet ne līdz nākamā gada vasarai, kad paredzētas kārtējās vēlēšanas. Jauns.lv Rīgas domes „Jaunās vienotības” frakcijas līderim Vilnim Ķirsim jautāja, kā viņš to vērtē?
Rīgas domes viens no galvenajiem opozicionāriem Jauns.lv teica: „ja šobrīd nebūtu tas piecu gadu termiņš, tad sanāktu, ka uz nedaudz vairāk kā gadu ievēlētu vienu domi un pēc tam atkal būtu nākamās vēlēšanas. Tādā gadījumā laiks tiktu pavadīts vienās vēlēšanās, un tas iedzīvotājiem par labu nenāktu. Tādā ziņā šis likums ir gana loģisks. Un galu galā mēs runājam par ārkārtas situāciju, kad dome ir atlaista, mēs nerunājam par kaut ko ikdienišķu.
Vēsturē ir bijušas tikai viena vai divas šādas situācijas. Nākamnedēļ jāizsludina Rīgas ārkārtas vēlēšanu datums. Cik nojaušu tas būs 25. aprīlis.
Mēs tām gatavojamies, viss top, aprises ir skaidras. 7. martā nāksim klajā ar mūsu programmatiskiem uzstādījumiem, gan ar sarakstu - vismaz tā augšgalu. Pilnībā saraksts būs gatavs ap 12 martu, kad sāksies sarakstu iesniegšana vēlēšanām.
Visus vārdus, kuri būs sarakstā gan vēl nesaukšu – kaut nedaudz gribas atstāt kādu intrigu, bet ir padomā cilvēki, kurus piesaistīt mūsu komandai. Esmu pārliecināts, ka mūsu komanda uz šīm vēlēšanām būs spēcīgākā ar ļoti labi kompromisu – jaunības degsmes un pieredzes apvienojumu. Būs jauni censoņi, kā es un Inese Andersone, un arī ļoti pieredzējuši - Ints Ķuzis, Hosams Abu Meri, Kārlis Šadurskis... Būs ļoti spēcīga komanda!”
Ārkārtas pašvaldību vēlēšanas pēc neatkarības atjaunošanas
Līdz šim Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas bijušas tikai trīs ārpuskārtas pašvaldību vēlēšanas, no kurām tikai vienas var strikti nodēvēt par ārkārtas:
* 2010. gadā pusotru gadu pēc kārtējām vēlēšanām notika Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas, jo no Rojas novadā kā patstāvīgs novads izveidojās Mērsraga novads un vienas pašvaldības vietā vajadzēja izveidot divas.
* 2005. gadā piecus mēnešus pēc kārtējām vēlēšanām notika atkārtotas Rēzeknes pilsētas pašvaldības vēlēšanas, jo Latgales apgabaltiesa atzina, ka partija „Jaunais centrs” bija ietekmējusi un uzpirkusi vēlētājus.
* Savukārt 2003. gada septembrī tāda pati situācija, kā šobrīd Rīgā, bija izveidojusies Kuldīgas rajona Rendas pagastā. Saeima pieņēma lēmumu par pagasta padomes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu pusotru gadu pirms kārtējām vēlēšanām, jo Rendā ilgāku laiku nenotika padomes sēdes - opozīcijas deputāti vienkārši uz tām neieradās.
