FOTO: motobraucēji izbraukājuši latviešu strēlnieku cīņu vietas Tīreļu mežniecībā

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija bija Pirmā pasaules kara Krievijas armijas uzbrukums Rīgas frontes iecirknī no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā, Jūlija kalendāra).

Tās izvērtās par vienām no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un nozīmīgākajām latviešu strēlnieku vienību cīņām.

Pierīgas mežos latvieši tolaik lika manīt, ka prot aizstāvēt savu zemi un ir gatavi nest upurus, kamēr Krievijas cara armijas spēki, atsakoties doties cīņā, parādīja savu vājo morāli un neorganizētību.

Taču kopš tām dienām ir pagājuši vairāk nekā simts gadi. Mūsdienās Ložmetējkalna tuvumā lodes jau sen vairs nesvilpj, savulaik izrakto tranšeju un saspridzinātās zemes rētas ir, vairāk vai mazāk, sadzijušas, taču to vietā nākušas jaunas – jaudīgu enduro sacīkšu motociklu braucēju uzplēstas.

Tīreļos iebraukātas pat metru dziļas “trases”

“Fotogrāfijās redzamā vieta atrodas Tīreļu mežniecībā, blakus meža ceļam, kas atrodas paralēli šosejai no Ložmetējkalna līdz Cīruļiem. Šie postījumi ir netālu no Antiņu kapiem, turpat blakus ir Ziemassvētku kauju piemiņas vietas, atjaunotie ierakumi un zemnīcas. Šie krosa motociklu, kvadriciklistu un enduro braucēju posta darbi notiek jau vairāk nekā desmit gadus, bet pēdējā gadā tas noticis ļoti intensīvi,” Jauns.lv raksta mārupietis Juris.

Pēdējās pastaigas laikā viņš uzņēmis vairākas fotogrāfijas, kurās redzams, ka meža teritorija (ārpus meža ceļiem) ir izbraukāta.

“Šis ir skaists, simtgadīgs mežs, ar unikālu kāpu reljefu, un šādi ģeoloģiski veidojumi, iespējams, nekur citur Latvijā nav sastopami. Vismaz es, kurš patiešām pabijis daudzviet Latvijā, ko tādu citur neesmu redzējis. Diemžēl 2018. gada laikā tas viss ir izpostīts, mežā vairāku simtu metru lielā platībā izvandīta zemsedze, kāpās izbraukātas pat vairāk nekā metru dziļas špūres. Līdz šim motobraucēji postīja mežu un kāpas pie Božu ezera, bet nu jau ķērušies klāt arī šīm vietām. Viņus netraucē, ka turpat blakus ir Ziemassvētku kauju piemiņas vietas, viņus netraucē tas, ka tie ir neparasti un unikāli dabas veidojumi, un, diemžēl, viņus, acīmredzot, netraucē arī Tīreļu mežziņi. Tāpat, kā neviens netraucē melnos “arheologus”,  kuri šajās vietās plosās jau gadiem, izrokot pat zemnīcas un aiz sevis atstājot milzu bedres. Vai tiešām kas tāds ir pieļaujams?” savu sašutumu pauž Jauns.lv lasītājs.

Pret motociklistiem cīnās ar viduslaiku metodēm

Mārupietis arī piebilst, ka Riekstukalna mežos Baldonē savulaik ir ievērojis visnotaļ skarbas metodes ar kurām iedzīvotāji cīnījušies pret motobraucējiem – dabas postītājiem.

Tur, iecienītajos maršrutos, kas vijoties nevis pa ceļiem un takām, bet gan tieši cauri mežam, esot paslēpti dēļi ar naglām. “Uz vienām no šīm naglām starptautiskās orientēšanās sacensībās uzkāpa arī kāds sportists un savainoja kāju,” stāsta lasītājs.

Jāpiebilst, ka, aprunājoties ar vairākiem motociklistiem, arī rodas iespaids, ka Latvijas mežos pret braucējiem kāds karo īpaši nežēlīgi – ar metodēm, kuras, šķiet, aizgūtas no viduslaikiem.

Regulāri tiekot pamanītas novilktas troses vai stieples, zemē iedzīti mieti ar aso galu uz augšu un līdzīgi “slazdi”.

To, cik traģiski un absolūti neadekvāti realitātē var izvērsties šādu metožu pielietošana rāda gadījums Madonas novada Aronas pagastā.

Tur šī gada 5. janvārī, braucot ar kvadriciklu un aizķeroties aiz pāri ceļam novilktas troses, dzīvību zaudēja 45 gadus vecs vīrietis. Bez tēva palika trīs bērni, bez vīra – sieva.

Te gan svarīgi piebilst, ka šajā gadījumā trose bija novilkta pāri koplietošanas ceļam, nevis kaut kur mežā virs zemsedzes, ar pieļaujamu domu mudināt braucējus atturēties no teritoriju “uzaršanas”. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess.

“Slazdu” licēji nezināmi, taču atbildība gulst uz meža īpašnieka pleciem

Neatbildēts, tātad, paliek jautājums: kurš ar tik aukstasinīgām metodēm mēģina no mežiem padzīt motociklistus un kvadriciklistus?

Atbildes īsti nav. Nav pat ticamu teoriju no speciālistiem un instancēm, kurām, domājams, par šo situāciju būtu jābūt lietas kursā. Tikmēr uzrunātie motociklisti lēš, ka šādi mežos, iespējams, uzdarbojas “zaļie ekstrēmisti”.

Valsts meža dienests (VMD) gan norāda – ka par to, kas notiek mežā, atbild konkrētā meža īpašnieks.

“Valsts meža dienestam nav nekādas informācijas par motobraucēju novērojumiem un iespējamiem “slazdiem” uz meža ceļiem, kā arī līdz šim neviens nav informējis, kāpēc tas tiek darīts. Par to, kādas darbības tiek veiktas konkrētā vietā mežā, principā ir atbildīgs meža īpašnieks, jo likums nosaka, ka īpašnieks ir atbildīgs par to, kas notiek viņa īpašumā,” uzrunāta saistībā ar situāciju mežos, Jauns.lv skaidroja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Pārkāpējus esot grūti pieķert

Saskaņā ar VMD, normatīvie dokumenti nosaka, ka mežā ar mehanizētiem transporta līdzekļiem drīkst pārvietoties tikai pa ceļiem un meža ceļiem, ja tas netiek ievērots, tad tas ir normatīvo dokumentu prasību pārkāpums. Savukārt, ja šāds gadījums tiek piefiksēts, tad par to jāinformē pašvaldības policija.

“Tiesības uzturēties mežā un arī pārvietoties pa mežu ar transportlīdzekļiem regulē Meža likuma 5. un 6. pants. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Tādējādi nebūtu pieļaujama meža izbraukāšana, bojājot meža zemsedzi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 69. pants paredz atbildību par uzturēšanās mežā tiesiskā režīma pārkāpšanu, tomēr praksē šādu pārkāpumu fiksēšana ir sarežģīta, jo reti kad izdodas noskaidrot pie atbildības saucamo personu un iegūt citus pierādījumus, kas saistīti ar pārkāpuma faktu. Jāuzsver, ka katrs konkrētais gadījums ir vērtējams atsevišķi un operatīva aculiecinieku sniegta informācija var palīdzēt atklāt pārkāpumus un sodīt vainīgās personas par prettiesisku uzturēšanos mežā,” detalizētāk paskaidroja VMD pārstāve.

Meža likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Šī panta 3. daļa nosaka pašvaldības tiesības ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

Savukārt minētā panta 4. daļa nosaka, ka meža īpašnieka pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

Meža likumā gan nav noteikts, kādiem šiem brīdinājuma uzrakstiem ir jābūt. Tāpat meža īpašnieks nav ierobežots celt savam īpašumam apkārt nožogojumus vai kā citādi rūpēties par sava īpašuma aizsargāšanu, tajā skaitā pret meža zemsedzes bojāšanu savā īpašumā, skaidro VMD.

Ja kāda no īpašnieka darbībām ir radījusi kaitējumu citai personai, tad šādi jautājumi esot risināmi civiltiesiskā kārtībā, paskaidroja dienesta pārstāve: “VMD nav tiesiska pamata iejaukties īpašnieka lēmumos un darbībās, kas tiek veiktas sava meža īpašuma apsargāšanai no bojājumiem, jo mežs ir ne tikai dabas vides sastāvdaļa, bet arī īpašumtiesību objekts un VMD tas ir jārespektē.”

Ne vien izbraukā, bet arī izraisa ugunsgrēkus

Tīreļa mežniecība ir starp tām piecām, kuras ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā uzņēmuma  SIA “Rīgas meži” pakļautībā.

Jauns.lv sākotnēji ar e-pasta palīdzību sazinājās ar Tīreļu mežniecības mežzini Andri Greidānu, cerībā uzzināt vairāk par tur notiekošo.

Nedz rakstiska, nedz citāda atbilde vairāku dienu laikā tā arī netika saņemta, savukārt sazvanīts, mežzinis darīja zināmu, ka jautājumus ir nodevis uzņēmuma atbildīgajai personai.

Līdz šim nekādu atbildi no SIA “Rīgas meži” Jauns.lv tā arī nesaņēma, taču 22. janvārī uzņēmuma mājaslapā parādījās valdes locekļa Edgara Vaikuļa paziņojums.

Tajā aprakstīta problemātika no meža saimnieku skatpunkta un atsevišķu motociklistu uzvedība mežos.

Vadoties pēc ziņojumā paustā, motociklisti, kuri piekopj mežu izbraukāšanu ir atbildīgi ne vien par zemes “uzaršanu”, bet arī par ugunsgrēkiem.

Papildus tam SIA “Rīgas meži” valdes loceklis atzīst, ka par sava veida mežā izliktiem šķēršļiem uzņēmums ir informēts un piebilst, ka policijai “šādi braucēji neinteresē”. Pārpublicējam daļu no ziņojuma:

“Meža izbraukāšana ar kvadricikliem un motocikliem šoziem kļuvusi par ļoti aktuālu problēmu. Saduramies ar to gandrīz visos “Rīgas mežu” apsaimniekotajos mežos – gan ārpus Rīgas (īpaši Garkalnē, Olainē, Babītē), gan Rīgas pilsētas robežās (mežā pie Bolderājas, pie Jaunciema, pie Vecāķiem u.c.). Lielākie postījumi konstatēti Garkalnes mežos t.s. “Garkanes bļodā” un Tīreļu mežniecībā, kultūrvēsturiski ļoti nozīmīgajās Ziemassvētku kauju atceres vietās. Tur šādas motociklistu, kvadriciklistu un automašīnu izklaides notiek regulāri un bez jebkādas saskaņošanas. Izbraukātas ir arī kāpas Baložos, Beberbeķos, pie Božu ūdenskrātuves, faktiski Liepājas šosejas kreisā puse līdz robežai ar VAS “Latvijas Valsts meži”, izbraukāti arī visi izstrādātie purvi – Baložos, Mārupē un Olainē. Netiek saudzēti mikroliegumi un dabas parki, “Natura 2000” teritorijas. Mežziņu vērtējumā šīs “izklaides” dalībnieku un arī postījumu apmēri šoziem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauguši pat desmitkārt. Tas skaidrojams ar ziemai netipiskajiem laika apstākļiem, kādēļ, piemēram, adrenalīna kārie kalnu slēpošanas entuziasti spiesti meklēt citas izklaides formas, bet, ņemot vērā, ka pastāvīga temperatūra zem nulles tā arī nav atnākusi un grunts nav sasalusi – zemsedze nav aizsargāta pret intensīvajiem bojājumiem. Arī 99% ugunsgrēku izstrādātajos kūdras laukos ir šādu izpriecu cienītāju izraisīti. Nelīdz izliktie plakāti un informatīvās zīmes. Parasti šādi “reisisti” pārvietojas grupās, daudziem nav valsts reģistrācijas Nr. zīmes, vai tās ir nolocītas, aizsmērētas ar dubļiem, līdz ar to braucēji nav identificējami. Uz aicinājumu apstāties nereaģē. Sociālie tīkli pilni ar video, kur redzami braucēju piedzīvojumi mūsu apsaimniekotajos purvos un mežos. Pie apdzīvotām vietām, kur mežā atpūšas un pastaigājas cilvēki, esam konstatējuši, ka uz iebrauktajām vagām tiek novietoti zaraini koku sprunguļi, lai kaut kādā veidā apstādinātu braucējus. RM [SIA “Rīgas meži]”, protams, nekādas barbariskas transportlīdzekļu apturēšanas formas nepielieto un tādas arī nekādā veidā neatbalstām. Salikti koki un zari neko nedod – motociklisti tos viegli apbrauc, iedzenot sūnu segā jaunas sliedes. Diemžēl pietrūkst instrumentu un legālu līdzekļu, ar kuriem šo meža bojāšanu izbeigt vai ierobežot. Mūsu rīcībā ir tādi līdzekļi kā barjeru izvietošana. Atsevišķās vietās ir izvietotas novērošanas kameras. Jāatzīst gan, ka Valsts policijai vai vietējām pašvaldības policijām šādi braucēji neinteresē, jo noķert grūti un vēl grūtāk pierādīt, ka viņi ir kaut ko pārkāpuši. RM [SIA “Rīgas meži”] mežsargiem un inspektoriem pašiem sodīšanas vai aizturēšanas tiesību nav.” Pilno SIA “Rīgas meži” ziņojumu var izlasīt šeit.

Jāpiebilst, ka viens no uzrunātajiem motociklistiem Jauns.lv pavēstīja, ka braukšanu mežā bieži atļauj vai liedz tieši mežsargs – citi to neļaujot, citi esot mierā ar motociklistiem, piebilstot, ka rušināšana zemītei jau par ļaunu nenākot.

Attiecībā uz “slazdiem”, par kuru esamību mežos runā gan motociklisti, gan SIA “Rīgas meži” savā ziņojumā, pagaidām atliek noprast, ka šādu rīcību izvērtēt un kontrolēt varētu būt tikpat sarežģīti, cik uzraudzīt, lai motociklisti nebraukā pa teritorijām, kurās to liedz likums.