Putins kara izraisīšanā vaino Latviju
Viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecienītākajiem uzbrukumiem Baltijas un arī citām Eiropas valstīm ir apgalvojumi par vēstures pārrakstīšanu. Tieši pie šīs nodarbes gan ķēries viņš pats.
Gatavojot augsni ieplānotājām grandiozajām 75. jubilejas svinībām, lai 9. maijā Maskavā atzīmētu PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju, Putins, tiekoties ar Neatkarīgo Valstu Savienības līderiem Sanktpēterburgā, pēkšņi nolasīja vēstures lekciju.
Vainīgi citi
Šī Kremļa saimnieka mācībstunda bija atbildes reakcija uz Eiropas Parlamenta septembrī, pieminot 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pieņemto rezolūciju, nosodot slepeno vienošanos starp nacistisko Vāciju un PSRS un staļinismu pielīdzinot nacismam.
Putins piesauca nule Krievijas arhīvos atslepenotus diplomātiskā dienesta dokumentus, kas pierādot, ka Otro pasaules karu izraisīja rietumvalstis, uz kā fona Molotova-Ribentropa pakts esot tikai nenozīmīgs papīrītis. Tas esot tikai bijis pēdējais citu neuzbrukšanas līgumu rindā.
Pēc Putina loģikas, karu izraisīja tās valstis, kas neuzbrukšanas līgumus ar nacistisko Vāciju parakstīja pirms PSRS. Kā galvenās vaininieces Krievijas vadonis visā nopietnībā minēja Poliju, Lielbritāniju, Franciju un Latviju.
Latvija ar Hitleru Eiropu nedalīja
Augsni vēstures skolotāja Putina lekcijai, pēc visa spriežot, rūpīgi sagatavojuši Kremļa propagandisti. Jau mēnesi iepriekš Krievijas plašsaziņas līdzekļos bija atmaskoti mīti par Molotova-Ribentropa paktu. To pašu, pēc kura parakstīšanas, atgriezies Berlīnē, Hitlera ārlietu ministrs Ribentrops atzina, ka Maskavā juties kā pie veciem partijas biedriem.
Putins apgalvo, ka PSRS šo līgumu parakstīja teju vai sakostiem zobiem – spiestā kārtā, pēc tam, kad līdzīgus neuzbrukšanas līgumus bija parakstījušas visas rietumvalstis, tostarp – pusotru mēnesi pirms tam arī Latvija.
Latvija tik tiešām 1939. gada 7. jūnijā noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar nacistisko Vāciju, bet tam nebija pievienoti slepenie protokoli par ietekmes sfērām un Latvija neplānoja okupēt citas valstis.
Vēl viens no Putina apgalvojumiem – 1939. gada 17. septembrī PSRS karaspēkam iebrūkot Polijā, tas Padomju Savienībai pievienojis tikai “vēsturiskās krievu zemes”, kurās dzīvojuši ne tikai krievi, bet arī baltkrievi un ukraiņi.
Kas bija īstie Brestas aizstāvji
Te jāpiemin zīmīgs vēsturisks fakts, ko noklusēja padomju vēsturnieki un nepiemin arī mūsdienu Krievijas oficiālā historiogrāfija. Plaši zināma ir PSRS laika varoņteiksma par Brestas cietokšņa aizstāvību, tikai tā sākās nepilnus divus gadus agrāk.
Bresta pirms kara bija Polijas pilsēta. 1939. gada septembrī to iekaroja vācieši, kas šo trofeju atdeva PSRS (tagad Bresta ir Baltkrievijas sastāvā). Kaujas par Brestu aprakstītas ārzemju vēsturnieku grāmatās (Boje Polskie 1939–1945: Przewodnik encyklopedyczny, Hargreaves R. Blitzkrieg Unleashed: The German Invasion of Poland 1939).
Pirmā Brestas aizstāvēšanas kauja pret nacistiem notika nevis 1941. gada jūnijā, bet gan 1939. gada septembra pirmajās nedēļās, kad pret vācu armiju cīnījās Polijas armijas garnizons. Tas pret iebrucējiem turējās vēl 22. septembrī, kad pašā Brestā kopīgā parādē soļoja okupanti – sabiedrotie: PSRS un Trešā reiha armijas.
Baltkrievu varoņus nošāva PSRS atbrīvotāji
Pašreizējais oficiālo Krievijas vēsturnieku apgalvojums, ka Brestas apgabals ir baltkrievu apdzīvotā zeme, gan atbilst patiesībai un nav apstrīdams kā pārējās vēsturiskās interpretācijas.
Par to liecina fakts, ka pret nacistiem un boļševikiem cīnījās Polijas armijas Brestas garnizons, kura kareivju lielākā daļa bija baltkrievi. Polija nepiekopa PSRS taktiku, kas jauniesaucamos sūtīja dienēt uz otru valsts galu – poļu armijā iesauktie dienēja savas dzimtās vietas tuvumā.
Līdz 1939. gada 17. septembrim cietokšņa aizstāvji atsita septiņus lielus vācu uzbrukumus. Bija krituši 40% Polijas karavīru, kad cietokšņa komandants Pļisovskis nolēma atkāpties un palika tikai brīvprātīgie. Naktī uz 27. septembri izdzīvojušie sāka pamest pozīcijas.
Padomju atbrīvotāju acīs viņi bija naidnieki un fašisti. Bēgt nebija kur, Poliju plosīja no divām pusēm… 1940. gada pavasarī Staļina režīms ar nāvi notiesāja pirmos varonīgos Brestas cietokšņa aizstāvjus pret nacistu armiju, jo hitlerieši taču bija Kremļa sabiedrotie. Nošāva arī cietokšņa komandantu. Šos nobendētos Polijas varoņus Putins acīmredzot neuzskata par Otrā pasaules veterāniem.
Mazāk zināms fakts ir arī, ka nākamo Brestas cietokšņa aizstāvju – padomju spēku – kontingentu pārsvarā veidoja nevis sarkanarmieši, bet gan NKVD karaspēks, proti, čekistu kaujinieki, kuru galvenais uzdevums bija apsargāt ieslodzītos. Šajā gadījumā pret otro Vācijas uzbrukumu Brestai cīnījās kareivji, kuri apsargāja un sodīja tos cietokšņa aizstāvjus, kuri pirmie cietoksni aizstāvēja pret nacistiem. Tāds, lūk, vēsturisks paradokss…
Vēsturnieks Putinam ieliktu divnieku
Attaisnot PSRS režīmu un vainot rietumvalstis kara izraisīšanā arī bija Putina mācībstundas uzdevums. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda to nosaucis par melīgām butaforiskām izkārtnēm. “Pēdējā laikā Krievija visus spēkus velta vēstures pārrakstīšanai. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem šajā sakarā ir Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu ietekmes noraidīšana uz Eiropas sāpīgo vēsturi,” Nauseda ierakstījis savā Facebook profilā.
Ne visi Krievijas vēsturnieki ir Putina propagandisti, ir arī opozicionāri. Viens no autoritatīvākajiem ir vēstures zinātņu doktors Andrejs Zubovs, kurš Radio Brīvība paudis: “Diemžēl Putina vēsturiskais diskurss ir kā norakstīts no padomju laika vēstures grāmatām. Viņu tā 1960.–70. gados mācīja, starp citu, tāpat kā mani. Pats bēdīgākais ir, ka Putins attaisno Padomju Savienību. Kāda saistība PSRS totalitārajam režīmam ir ar mūsdienu Krieviju? Tas ir tāpat, ka Trešā reiha nacistisko režīmu asociēt ar mūsdienu Vāciju.
Mani izbrīna, ka prezidents Putins visu lasa kā no špikera, pārstāsta septiņdesmito gadu vēstures grāmatas. Ja viņš būtu mans students, es viņam ieliktu divnieku un izdzītu no auditorijas. Runas par to, ka Rietumos varētu būt kādi slēgtajos arhīvos noslēpti dokumenti par 1939. gadu, pēc maniem ieskatiem nav pamatotas. Nav tādu dokumentu.”
„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""
