Liepājā zem bijušā kroga atrod zelta dukātu un senus pīpju galus
Topošajā interjera muzejā Pētera I namiņa pagrabā Liepājā, Kungu ielā 24, atrastas vēstures liecības, no kurām vērtīgākās ir holandiešu zelta monēta un 19. gadsimta lelles daļas no marmora.
Pašlaik nams Kungu ielā 24 piedzīvo atjaunotni. Kādreiz šeit atradās viesnīca, kurā 1697. gadā uz dažām dienām apmeties arī Krievijas cars. Liepājas muzeja darbinieki arhitektes Liesmas Markovas un būvarheologa Jura Zviedrāna vadībā veic izrakumus ēkas pagrabā.
Par trim šiliņiem viena vista
Rūpīgi sijājot aizbērumu zem vēsturiskā kroga telpām, atrastas lauskas no krāsns podiņiem, kas varētu būt no 18. gadsimta vidus, atrasti apmetuma fragmenti ar krāsas paliekām, stikla gabaliņi no logu rūtīm un pudelēm, uzietas arī 18. gadsimta holandiešu flīžu paliekas un baltmāla pīpju gali, stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Pēc atkārtotas smilšu un būvgružu sijāšanas pamanītas vairākas neliela izmēra monētas. Starp tām ir 17. gadsimtā Rīgā kalts sudraba zviedru laika šiliņš – solīds. Uz monētas ir Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa iniciāļi, konkrētāks kalšanas laiks būs skaidrs pēc restaurācijas.
Arheologs Andris Tomašūns, novērtējot atrastās vēstures liecības, kā piemēru min, ka 17. gadsimtā par trim sudraba zviedru šiliņiem varēja iegādāties vienu vistu.
No Napoleona okupācijas laika
Vislielāko pārsteigumu un prieku vēstures liecību meklētājiem sagādājis Holandes zelta dukāts, kalts 1802. gadā – 3,45 grami, 983. zelta prove. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa teic, ka atrasta laba, skaista starptautiskās tirdzniecības monēta.
Tā kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. 1795. gadā Francijas armija iebruka un okupēja Apvienotās provinces, pārveidoja tās par leļļu Batavijas Republiku, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. Par tās valdnieku Napoleons kronēja savu brāli Luisu.
Starp atrastajām monētām ir arī Latvijas 1932. gada santīms un Otrā pasaules kara laika vācu feniņi. Arhitekte Markova teic, ka tas ir tikai sākums vēsturisko liecību meklēšanai ēkas restaurācijas laikā. Šis darbs sniedz daudz konkrētāku informāciju par ēku un tās iemītniekiem dažādos laika posmos, arī par Liepājas vēsturi.
“Pēc pirmajiem šāda veida izpētes darbiem mēs jau tagad zinām vairāk par krāsnīm nekā iepriekš. Pēc trauku lauskām ir iespēja secināt, kādi trauki lietoti, no kurienes tie ievesti Liepājā un kāda ir to izcelsme,” uzsver Markova.
Liepāja rosīgi tirgojās ar Rietumeiropu
Holandes dukāts apliecina Liepājas tirdznieciskos sakarus. 1795. gadā, pēc Polijas trešās dalīšanas un Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, Liepājas saimnieciskajā dzīvē īpašas izmaiņas nenotika.
Pilsēta turpināja saglabāt savus tradicionālos tirdzniecības sakarus ar Rietumeiropu, galvenās partneres bija Holande, Anglija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Prūsija, Francija, Portugāle, Spānija, arī brīvpilsētas – Hamburga, Brēmene, Lībeka.
Svarīgākās importa preces bija sāls, cukurs, siļķes, Liepāja importēja arī holandiešu ķieģeļus, cementu, metālizstrādājumus, logu stiklu.
Visai plaši ieveda aptiekas preces, dažādu papīru, jumta papi, vati, katūnu, kokvilnas segas, vadmalu, zīdu, vīnu, augļus, rozīnes, žāvētu gaļu, rīsu, grūbas, kviešus, putraimus, cigoriņus, sieru, sinepes, kakao, kafiju, šokolādi, garšvielas, mūzikas instrumentus, juvelierizstrādājumus, skārdu, izkaptis, galantērijas preces un daudz ko citu.
Radīs aizgājušo laiku atmosfēru
Paredzēts, ka 2021. gadā šeit atvērs pirmo 17.–19. gadsimta interjera muzeju Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, darbosies arī 17. gadsimta krogs. Otrajā stāvā, kas ēkai piebūvēts vēlāk, būs 19. gadsimta Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.
