Ziemas kļūst arvien īsākas un ziedošākas
Siltais laiks šoziem mudinājis pāragri uzziedēt pavasara puķēm, bet dažas turpina augt un ziedēt kopš vasaras. Klimata pārmaiņu ietekmē ziemas Latvijā kļuvušas siltākas un īsākas, liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Rīgā, Uzvaras parkā, uzziedējis sakuras zars, vietām Latvijā uzziedējušas sniegpulkstenītes un pat prīmulas, krokusiem un dažām citām pavasarī ziedošām sīpolpuķēm izplaukušas lapas.
Atveras pūpoli, zied vizbulītes
No zemes izspraukušās arī pirmās māllēpes, un daudzviet atvērušies pūpoli. Mežos vēl var atrast gailenes, vietām turpina zaļot papardes, dažviet jau vairākas nedēļas var atrast gan ziedošas zilās vizbulītes, gan baltos vizbuļus.
Tā kā kopš vasaras nav bijis liela sala, vietām turpina zaļot un ziedēt rozes un atraitnītes, šur tur var manīt dzeltenos pieneņu ziedus.
Arī 2013. un 2015. gada Ziemassvētkos Latvijā bija izplaukuši pūpoli un dažas pavasara puķes, mežos auga gailenes un citas sēnes, varēja satikt ežus un vardes. Sinoptiķi prognozē, ka arī janvārī gaidāms caurmērā silts, nokrišņiem bagāts un vējains laiks.
Par teju pusotru grādu siltāk
Laikā no 1961. līdz 2010. gadam ziemas kļuvušas par gandrīz pusotru grādu siltākas, bet vasarās gaisa temperatūra kāpusi tikai par 0,3 grādiem. Meteoroloģisko vasaru garums palielinājies par 11 dienām, ziemas kļuvušas par nedēļu īsākas.
Meteoroloģiskās sezonas nosaka pēc gaisa temperatūras. Ziema sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili, vismaz piecas dienas pēc kārtas, noslīd zem nulles, bet meteoroloģiskā vasara ir periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem.
Meteorologi norāda, ka sasilšana gaidāma arī nākotnē. Ja piepildīsies sliktākais scenārijs, šā gadsimta beigās ziemas Latvijā gaidāmas teju divreiz īsākas nekā mūsdienās, bet vasaru garums kļūs par pusotru mēnesi ilgāks, turklāt visas sezonas būtiski sasils. Tomēr pārmaiņas nebūs vienmērīgas – atsevišķos gados gaidāmas gan vēsas vasaras, gan bargas ziemas.
Divreiz īsāka ziema
Pagājušā gadsimta otrajā pusē meteoroloģiskā ziema Latvijā ilga vidēji 109 dienas un tās vidējā gaisa temperatūra bija -4,3 grādi. Atbilstoši nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijam 21. gadsimta izskaņā meteoroloģiskās ziemas vidējais garums saruks līdz 55 dienām un temperatūra paaugstināsies līdz -0,6 grādiem.
Meteoroloģiskās vasaras vidējais ilgums no 1961. līdz 1990. gadam bija 74 dienas, temperatūra caurmērā nepārsniedza 16,3 grādus. Globālās sasilšanas ietekmē šā gadsimta beigās vasaras vidējais garums Latvijā, iespējams, būs jau 136 dienas, un vidējā gaisa temperatūra var sasniegt +19,5 grādus.
Dienu skaits ar sniega segu Latvijā samazinās vidēji par vienu dienu divos gados, secināts ziņojumā. Gaidāms, ka krasu klimata pārmaiņu gadījumā vidējais sniega segas biezums līdz gadsimta beigām saruks par 60 līdz 95%, salīdzinot ar 1961.– 1990. gada klimatiskās normas periodu.
