Šteinbuka skarba: "parāds nav brālis" un nostājas pret AP ideju palielināt budžeta deficītu
Šā brīža aktuālākā problēma – atalgojuma palielināšana mediķiem. Veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) saprotot, ka mediķu prasības nerimsies, ministre kopā ar saviem partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) biedriem piektdien ierosināja priekšlikumu palielināt valsts budžeta deficītu par 60 miljoniem eiro.
Vienlaikus ar mediķu atalgojuma problēmām, Latvijā šobrīd notiek Latvijas Bankas (LB) prezidenta meklējumi. Viena no izvirzītajām kandidātēm ir Fiskālas disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka, tāpēc Jauns.lv lūdza Šteinbukas viedokli par partiju apvienības AP priekšlikumu palielināt budžeta deficītu 2020. gadam.
FDP locekle un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāte Inna Šteinbuka, komentējot veselības ministres Viņķeles un AP priekšlikumu palielināt 2020. gada budžeta deficītu par 60 miljoniem vērtē kritiski: “Latviešu folklorā ir teiciens – parāds nav brālis. Tāda, īsumā arī ir mana un kolēģu nostāja attiecībā pret budžeta deficīta palielināšanu. FDP jau pamatā seko, lai budžeta deficīts atbilstu Fiskālās disciplīnas likumam un mēs esam kritiski jau pret esošo budžetu, nemaz nerunājot par vēl 60 miljoniem pie deficīta. Taču, kā iedzīvotāja, pilsone un paciente, saprotams, ka atzīstu – veselības nozarei papildu finansējums ir ļoti nepieciešams un to ir jāmeklē.”
Mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārsta" pie Saeimas
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku.
Attiecībā uz to, kā budžeta deficīta palielināšana 60 miljonu eiro apmērā varētu atsaukties uz Latvijas valsts kredītreitingu un vai tas ietekmētu ārējā parāda procentu likmes un kopējās izmaksas Šteinbuka pagaidām atsakās izdarīt viņasprāt pārsteidzīgas prognozes: “Nevēlos šobrīd neko piesaukt – dzīvosim redzēsim.” Uz jautājumu, vai 60 miljoni jau pie esošā deficīta būtu prāta darbs no makroekonomiskā viedokļa un ņemot vērā Latvijas situāciju attiecībā uz gaidāmo “Moneyval” un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vērtējumiem, Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāte norādīja, ka valsts budžeta deficīta tēma un jautājumi par to, kā valstī norit finanšu noziegumu apkarošana savstarpēji nav īsti saistīti.
Jāatzīmē, ka Šteinbuka nav vienīgā, kura nepiekrīt Viņķeles un AP priekšlikumam palielināt budžeta deficītu, par šādu AP priekšlikumu noraidošs ir arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī FDP priekšsēdētājs Jānis Platais. FDP priekšsēdētājs Platais publiskajā paziņojumā uzsvēris, ka AP priekšlikums nav atbilstošs Satversmei, ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, radot Eiropas Stabilitātes un Izaugsmes pakta pārkāpuma riskus. “Sekas šādiem pārkāpumiem būtu prasības strauji samazināt budžeta izdevumus un deficītu, kā arī soda sankcijas no Eiropas Savienības struktūrām. Šīs sankcijas varētu atņemt Eiropas finansējumu nozarēm, kur Latvijas iemaksas ir vairākkārt zemākas nekā saņemtais atbalsts”, norādījis Platais.
