Egils Levits pārvācies uz viesu namu. Par pusmiljonu atkal remontē prezidenta Jūrmalas rezidenci
Par teju pusmiljonu eiro – 449 099 eiro - uzsākts Valsts prezidenta rezidences Jūrmalā, Meierovica bulvārī, remonts. Tikmēr Egils Levits pārcēlies uz dzīvi Saeimas viesu namā Jūras ielā netālu no Dzintaru koncertzāles. Ēkas rekonstrukcijai lielāko naudas summu – 350 000 eiro piešķīris Eiropas reģionālais attīstības fonds (ERAF), bet pārējā nauda ir no valsts un ēkas pārvaldītāja, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) budžeta.
Desmit gadus pēc piedzīvotās prezidenta rezidences vērienīgās pārbūves tajā atkal paceļas celtnieku stalažas. Pārbūve bija nepieciešama tādēļ, lai 1971. gadā būvēto 1200 m2 plašo tautā tā dēvēto „Kosigina dāču” (Aleksejs Kosigins – bijušais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs) – PSRS vadoņu vasarnīcu padarītu vizuāli pievilcīgāku un gadā ieekonomētu aptuveni 10 000 eiro, kas jāmaksā par tās apkurināšanu, teic VNĪ.
Jau stājoties prezidenta amatā Levits paziņoja, ka viņam Jūrmalas rezidence neiet pie sirds: „Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve”.
Par Eiropas naudu remontē „Kosigina dāču”
Šomēnes iesākās vērienīgie remontdarbi, kuru laikā uzlabos ne tikai ēkas energoefektivitāti, bet arī padarīs to vizuāli skaistāku. VNĪ Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis–Pigits Jauns.lv pastāstīja:
„VNĪ rūpējas par ēku un ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta vēlmēm un sajūtām gādā Valsts prezidenta kanceleja.
Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts ERAF fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Projekta pieteikums ERAF fondu līdzekļu apguvei tika iesniegts 2017. gada nogalē. Projekta ietvaros līdz 2020. gada nogalei plānots veikt ēkas jumta un ārsienu siltināšanu, fasādes apgaismošanu, kā arī logu un ārdurvju nomaiņu. Vienlaikus tiks piedāvāti risinājumi, kā līdz ar energoefektivitātes palielināšanu ēkā, to padarīt arī vizuāli skaistāku. Jau izstrādātas skices fasādei, gaumīgam un energoefektīvam ēkas apgaismojumam. Plānotais būvdarbu izpildes laiks ir četri mēneši. Projekta īstenošanas laikā prezidents mitināsies Saeimas mājā.
Būvnieks SIA “Delta Construction” tika izvēlēts atklātas iepirkuma procedūras rezultātā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu konkurencē ar sešiem citiem pretendentiem. Pēdējie lielākie remontdarbi ēkā iepriekš noslēdzās 2009. gadā”.
Jāpiebilst, ka kopš 1971.gada, kad ēka tika uzcelta, tās fasādei nav veikts nekāds remonts. Gada izdevumi par siltumu šobrīd ir 17 tūkstoši eiro, bet tos cer samazināt līdz septiņiem tūkstošiem eiro gadā.
Pēdējo reizi Jūrmalas rezidence vērienīgu remontu un iekārtojuma izmaiņas piedzīvoja pirms desmit gadiem Valda Zatlera prezidentūras laikā, kas kopumā pat pārsniedza pusmiljonu eiro. Toreiz arī prezidents pēc saviem ieskatiem par lielu naudu apmēbelēja rezidenci, kas izraisīju plašu sabiebrības rezonansi.
Levits pārcēlies tuvāk Dzintaru koncertzālei
Tikmēr Valsts prezidentam ar ģimeni jāmīt Saeimas viesu namā, kas atrodas aptuveni kilometra attālumā no Jūrmalas rezidences – pie Dzintaru koncertzāles. Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane Jauns.lv teica, ka šī Saeimas piešķirtā ēka tagad kalpo par Valsts prezidenta pagaidu rezidenci.
Saeimas viesu nama Jūras ielā 14 atjaunošana un iekārtošana pēdējo reizi notikusi 2006. gadā un toreiz tam izlietoja gandrīz 750 000 latus (ap miljons eiro). Tagad tās labiekārtošanā nekādi līdzekļi neesot bijuši vajadzīgi. Šis nams tika celts pirmās brīvvalsts laikā – 1924. gadā un izbūvēts par ekskluzīvu viesu namu, kurā līdz šim izmitināja augstus Saeimas viesus. Padomju laikā to par savu mītnes vietu izvelējās populārais komiķis Arkādijs Raikins.
Tā izskatījās Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā pēc Zatlera prezidentūras beigām
* * *
Pašlaik VNĪ ar ERAF līdzekļu piesaisti īsteno vēl sešu valstij piederošu ēku energoefektivitātes uzlabošanu: Valmieras teātrī, Dailes teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Daugavpils Mūzikas vidusskolā un divās Valsts arhīva ēkas – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā.