Būvnieka nāve izgaismo ēnu ekonomiku Valsts nekustamo īpašumu paspārnē
Jau vēstīts, ka piektdien, 8. novembrī, nokrītot no Finanšu ministrijas jumta, bojā gāja viens no objektā strādājošajiem. Pēc neoficiālas informācijas, bojāgājušais bijis apakšuzņēmēja SIA “RK Līvi” darbinieks, kurš liktenīgajā dienā it kā pirmo reizi bija ieradies darba objektā un uzņēmums nebija paguvis paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par personas darba ņēmēja statusa iegūšanu, tādējādi pie šādiem lietas apstākļiem darbinieks būvlaukumā pēc būtības atradās kā nedeklarēts darba ņēmējs.
Finanšu ministrijas ēku apsaimnieko un līdz ar to būvniecības darbus pasūta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Saskaņā ar iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā esošo informāciju, ģenerāluzņēmēji šajā objektā ir personu apvienība SIA "Delta Construction" un SIA "SCM Latvia", kas kopā par būvniecības darbiem saņems 2 642 701,65 eiro. Savukārt saskaņā ar ģenerāluzņēmēju sniegto informāciju, cilvēks, kurš gāja bojā, bija apakšuzņēmuma SIA “RK Līvi” darbinieks. SIA “RK Līvi” valdes loceklis un vienīgais uzņēmuma īpašnieks ir Kalvis Kliests.
Pētot publiski pieejamos datus par SIA “RK Līvi”, secināms, ka šajā uzņēmumā, iespējams, ir konstatējams aplokšņu algu risks un iespējami skaidras naudas uzkrājumi uzņēmuma kasē.
Proti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamā datu bāzē ir norādīts, ka SIA “RK Līvi” pērn nodarbināti vidēji deviņi darba ņēmēji, bet nodokļos uzņēmums pērn samaksājis: Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4,87 tūkstoši eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1,31 tūkstoti eiro. Tātad vidēji par vienu darba ņēmēju mēnesī apakšuzņēmējs SIA “RK Līvi” pērn veicis sociālās iemaksas 45,09 eiro apmērā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli 12,13 eiro apmērā. Raugoties uz SIA “RK Līvi” nodarbināto datiem kopsakarībā, tie ļauj izteikt pieņēmumu, ka SIA “RK Līvi” darba ņēmēju vidējā darba alga pērn bijusi krietni zem valsts noteiktās minimālās algas, kas varētu liecināt par iespējamām aplokšņu algām uzņēmumā.
SIA “RK Līvi” vismaz gadu ir bijis arī regulārs nodokļu parādnieks. Uzņēmuma nodokļu parāds šā gada 7. novembrī bija 6946,41 eiro apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskata datiem, uz 2018. gada 31. decembri SIA “RK Līvi” nodokļa parāds bija 8 704 eiro, savukārt bilancē norādītie naudas līdzekļi bija 74 597 eiro apmērā. Tāpat gada pārskatā norādīts, ka SIA “RK Līvi” neto apgrozījums bijis 150 373 eiro apmērā un gadu tas noslēdza ar 52 134 eiro lielu peļņu. Vai gada pārskatā norādītie dati nozīmē, ka uzņēmums apzināti nesamaksāja nodokļus, lai gan tā rīcībā bija pietiekami naudas līdzekļi un uzņēmums gadu noslēdza ar peļņu, atliek vien minēt, tomēr ierasta komercprakse liecina, ka naudas līdzekļu (kas bija teju puse no 2018. gada neto apgrozījuma) pieejamība ir priekšnosacījums nodokļu labprātīgai samaksai.
Jāpiemin, ka šā gada 5. novembrī VID Nodokļu parādu piedziņas daļa jau ir apķīlājusi SIA “RK Līvi” kapitāla daļas, tādējādi jaušams, ka VID, visticamāk, sācis pret uzņēmumu piedziņas procesu, kā arī, iespējams, jau identificējis augstāk minētos riskus attiecībā uz SIA “RK Līvi”.
Raugoties kopumā uz izveidojušo situāciju, kas novedusi pie traģiskām sekām, nevar nepieminēt arī to, ka VNĪ, kā vienam no lielākajiem būvniecības pakalpojumu pasūtītājiem un galvenajam valsts īpašumu apsaimniekotājam, pēc būtības vajadzētu kļūt sabiedrības piemētu labas prakses ieviešanai būvniecībā, tostarp, izvairoties no tādu iespējamu apakšuzņēmēju pakalpojumu piesaistes, uz kuriem varētu krist šaubu ēna par iespējamiem likuma pārkāpumiem.
Tomēr, pētot faktisko situāciju, jaušams, ka VNĪ pēc būtības vieglprātīgi izturējusies pret būvniecības procesiem un tajos ir ļāvuši piedalīties komersantiem, kuri, iespējams, veic negodprātīgu komercpraksi.
