Rīgas brīvostas teritorijas strīdā pārmet reiderismu, kā arī piemin Valaini un Kaimiņu

"Saimnieks serviss" vadītājs Ingus Grīnfogels aģentūrai LETA apgalvoja, ka strīds jau kļūstot vardarbīgs - LST Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) klātbūtnē un ar viņa piekrišanu cenšoties ar vardarbīgām metodēm pārņemt teritoriju, kurā esot veiktas "miljonus vērtas investīcijas". Tikmēr Valainis aģentūrai LETA paziņoja, ka izplatītā informācija esot apmelojoša.

Strīds ir par to, vai uzņēmumam būs vai nebūs tiesības apsaimniekot teritoriju, kuru tam Rīgas brīvosta savulaik esot iznomājusi līdz 2026.gadam un kuru tas ir apbūvējis un labiekārtojis. Savukārt LST bezatlīdzības lietošanā 2015.gadā nodota daļa īpašuma. Daļa īpašuma pašreiz ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārraudzībā, kura, Grīnfogela skatījumā, nav rīkojusies atbilstoši Ministra kabineta (MK) noteiktajam un nepārslēdza nomas līgumu.

Grīnfogels uzsvēra, ka vardarbīgās aktivitātes esot fiksētas video novērošanas kamerās - gan uzņēmuma vadītāja auto iebarikādēšana un aizliegums izkāpt no automašīnas, draudot vadītājam, gan uzņēmuma īpašuma beztiesiska pārvietošana un bojāšana, gan pats fiziskais konflikts, gan arī deputāta Valaiņa klātbūtne un citas aktivitātes.

Viņš stāstīja, ka "Saimnieks serviss" ilgtermiņa nomas līgumu uz 30 gadiem par trīs hektāru zemes īpašuma Daugavas krastā ar skatu uz Rīgas centru ar Rīgas brīvostu noslēdzis 1996.gadā. Apsaimniekojot īpašumu, projektā esot veiktas investīcijas 1,5 miljonu eiro apmērā.

Stājoties spēkā jauniem noteikumiem par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu 2006.gadā, samazinājās ostas teritorijas robežas un iznomātos zemes īpašumus pārņēma valsts. Daļu īpašuma valsts neesot atbilstoši noformējusi un tas neesot reģistrēts zemesgrāmatā, kā rezultātā to reģistrēja kā neapbūvētu zemes īpašumu Rezerves zemes fondā un uz tā likumīgi pabeigtos celtniecības objektus vairs nevarēja nodot ekspluatācijā, situāciju raksturoja uzņēmējs.

VNĪ 2009.gadā esot informējuši uzņēmumu, ka pēc zemes gabala atbilstošas reģistrācijas zemesgrāmatā uz valsts vārda VNĪ sagatavos zemes nomas līgumu. Savukārt Rīgas dome 2015.gadā, kamēr zeme nebija reģistrēta uz valsts vārda, neinformējot uzņēmumu, esot sadalījusi vienu apsaimniekošanā esošo īpašumu vairākos, un zemi, kas atrodas sarkanajās līnijās aptuveni 1900 kvadrātmetru platībā, ko uzņēmums iepriekš esot labiekārtojis un neatdalāmi apbūvējis, nodevis bezatlīdzības lietošanā LST. "Saimnieks serviss" par to esot uzzinājis nākamajā gadā.

Lai piekļūtu šim īpašumam, LST jāšķērso "Saimnieks serviss" apsaimniekošanā esošā teritorija, kas līdz šim ar Rīgas domes atbalstu esot darīts, "nerespektējot uzņēmuma saimnieciskās intereses". Grīnfogels paziņoja, ka "Saimnieks serviss" īpašumā esot legāli uzbūvējis ēkas un atbilstoši saskaņotajam projektam labiekārtojis teritoriju, taču nevar tās nodot ekspluatācijā, jo nav spēkā esoša zemes nomas līguma. Pērn zemes īpašums ticis pārņemts no Rezerves zemes fonda, bet tā vietā, lai tiktu noslēgts nomas līgums ar uzņēmumu, VNĪ šī gada martā nosūtīja uzņēmumam vēstuli, lūdzot trīs mēnešu laikā atbrīvot zemesgabalu no uz tā esošajām būvēm un visas kustamās mantas, sūkstījās uzņēmējs.

Savukārt Rīgas pašvaldība šogad iesniegusi prasības pieteikumu tiesai par vairāk nekā 105 000 eiro lietošanas maksas piedziņu, jo pašvaldība neesot saņēmusi nomas maksu.

"Savas tiesības aizstāvam likumiskā ceļa un bijām pārliecināti, ka publiskā sektora iestādes ievēro līdzīgus principus un strīdus risina tiesiski. Taču šobrīd, redzot gan politiska līmeņa personu un judikatūras pārstāvju klātbūtni konfliktos, VNĪ aizmuguriskās darbības un policijas apzināto vai neapzināto izlikšanos neredzam notiekošo, rodas daudz jautājumu, vai tiešām uzņēmēji ir beztiesiski un valsts iestādes un Saeimas deputāti var darīt kā grib," pauda Grīnfogels.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmums aizstāvēs savas tiesības, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus. "Saimnieks serviss" par situāciju informējis gan atbildīgās valsts institūcijas, gan atbildīgos politiķus. Grīnfogels pauda cerību, ka sekos adekvāta reakcija, lai uzņēmums nav spiests sava īpašuma un tiesību aizsardzībai nolīgt fizisku apsardzi, tādējādi vēl vairāk eskalējot konfliktu.

VNĪ aģentūrai LETA komentāru solījusi sniegt vēlāk.

Savukārt Saeimas deputāts Valainis aģentūrai LETA paziņoja, ka izplatītā informācija esot apmelojoša un aizskar viņa godu un cieņu, tāpēc viņš prasīs SIA "Saimnieks Serviss" to atsaukt. Ja informācija netiks atsaukta, deputāts plāno vērsties par to tiesā.

Valainis skaidroja, ka viņa klātbūtne attiecīgās vietas tuvumā esot sakritība, jo politiķis tur esot ieradies, lai palīdzētu draugiem no Daugavas izcelt krastā laivu. Viņš skaidroja, ka šajā vietā vasarā ir bijis vairākkārtīgi un ka viņš tur mācās burāšanu. Nedz viņš, nedz viņa draugi ar notikušo minētā uzņēmuma teritorijā neesot saistīti, uzsvēra deputāts. Parlamentārietis pilnībā noraida, ka viņš būtu iesaistīts kādās darbībās, ko ar viņu saista "Saimnieks Serviss" pārstāvji.

"Mani neviens neuzrunāja šajā situācijā, ne ar vienu nerunāju un es pat nezinu nevienu no iesaistītajām pusēm," skaidroja parlamentārietis. Deputāts uzskata, ka pašlaik tiek mēģināts ar uzņēmumu saistītajai situācijai pievērst uzmanību ar sabiedrisko attiecību metodēm, izmantojot viņa vārdu un uzvārdu.

Valainis norāda, ka ir redzējis strīdu starp divām pusēm, taču reizē redzējis, ka klāt ir arī Valsts policijas pārstāvji, tāpat, iespējams, klāt bijuši arī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki, jo deputāts manījis RPP auto. Politiķis uzsvēra, ka nav iesaistījies, jo, kad vietā strādā policija, deputāta iesaistīšanās un kāda padomu došana tiesībsargiem būtu pilnvaru pārsniegšana un "nepareizākais, ko varētu darīt". Viņš ar draugiem sarunā secinājuši, ka ir labi, ka ir klāt policija. Valainis arī drīzumā no šīs vietas esot devies projām.

Parlamentārietis norādīja, ka šī situācija ir "smaga politiska provokācija" no uzņēmuma, kura viens no īpašniekiem ir ziedojis naudu partijai "KPV LV". Politiķis vērsa uzmanību, ka informāciju saistībā ar šo jautājumu "twitter.com" publicēja "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš tādējādi "izpilda politisko sponsoru intereses", popularizējot šo video un iesaistoties attiecīgajā konfliktā. Līdz ar to politiskie konkurenti cenšas izmantot šo situāciju, norādīja Valainis.

Savukārt Kaimiņš aģentūrai LETA "absolūti pašā saknē" noraidīja šo kolēģa pārmetumu. Kaimiņš uzskata, ka Valainim būtu "patiesi jānokaunas", jo video esot redzams, ka tad, kad Valainis "ar perefēro redzi" pamana videokameras, viņš uzvelk virsū kapuci. "Man kā deputātam ir jautājums, ko viņš tur darīja," par Valaiņa atrašanos attiecīgajā vietā norādīja Kaimiņš, vēršot uzmanību, ka video liecinot, ka attiecīgais ceļš iepriekš esot atbrīvots nelikumīgi ar spēka palīdzību.

"KPV LV" līdzpriekšsēdētājs pauda, ka personīgi nepazīst konkrēto ziedotāju, ka tas ir nesvarīgs jeb "septītās kategorijas jautājums" un norādīja, ka Valainis šo situāciju vērtējot pēc savas mērauklas attiecībā uz sponsoriem. Tas, ka Valainis bijis klāt attiecīgai situācijai, "manuprāt, ir dīvaina sakritība", pauda Kaimiņš. Politiķis arī uzskata, ka Valainim kā atbildīgam pilsonim, deputātam un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram bija atbilstoši jāiesaistās, redzot nepieņemamo situāciju.

"Firmas.lv" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finansēšanas datu bāzē publicētā informācija liecina, viens no SIA "Saimnieks Serviss" mazākuma daļu īpašniekiem pērn ir ziedojis "KPV LV".