foto: LETA
Šuplinskas demisiju prasa arī Linda Liepiņa, Jūlija Stepaņenko un Karina Sprūde
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Ministru kabineta sēdes laikā.
Politika
2019. gada 3. oktobris, 17:45

Šuplinskas demisiju prasa arī Linda Liepiņa, Jūlija Stepaņenko un Karina Sprūde

Jauns.lv / LETA

Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosināto izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisijas pieprasījumu parakstījušas arī dažas no opozīcijā esošajām, pie frakcijām nepiederošajām deputātēm.

Demisijas pieprasījumu parakstījuši ZZS deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Raimonds Bergmanis, Dana Reizniece-Ozola, Gundars Daudze, Janīna Jalinska un Jānis Vucāns. Tāpat pieprasījumu parakstījušas pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Šuplinskas demisijas pieprasījumu Saeima varētu skatīt sēdē 10.oktobrī. Šīs sēdes darba kārtībā gan vēl ir jāapstiprina parlamenta Prezidijam.

Kā ziņots, pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa ar pagaidu regulējumu apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, Saeimas opozīcijā esošā ZZS nolēma prasīt Šuplinskas demisiju.

Kā iepriekš informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, ZZS valde, izvērtējot izglītības un zinātnes ministres pēdējo mēnešu izteikumus un darbības, uzskata, ka ministre "ne vien ir demonstrējusi nekompetenci un nevēlēšanos sadarboties ar nozares pārstāvjiem, bet arī grāvusi LU reputāciju, pieņemot prettiesisku lēmumu, par ko lēmusi arī tiesa". Līdz ar to ZZS valdē pieņemts lēmums aicināt Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Šuplinskai.

ZZS atgādina, ka jau iepriekš kategoriski iebilda Šuplinskas priekšlikumam diskusijās par 2020.gada valsts budžetu, kur ministre atteikusies "risināt diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, tā vietā iestājoties par valsts atbalsta samazināšanu brīvpusdienu finansēšanai 1.-4.klašu skolēniem".

"Kritiskā robeža" tikusi sasniegta Šuplinskas rīcībā attiecībā uz LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu. ZZS uzskata, ka ministre klaji iejaucās universitātes autonomijā, tādējādi radot kaitējumu Latvijas lielākās augstākās izglītības iestādes reputācijai. "Administratīvā rajona tiesa šo "tiesiskuma" valdības lēmumu ir apturējusi, bet vislielākā atbildība par radušos situāciju ir jāuzņemas tieši ministrei," uzskata opozīcijā esošais politiskais spēks.

"Jebkurā attīstītā valstī izglītība un zinātne ir viena no būtiskākajām prioritātēm. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā uzsāktas nozīmīgas reformas ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti un iespējas ikvienam iegūt mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Pašreizējā ministre, virzot nepārdomātas, nozarē un sabiedrībā neizdiskutētas iniciatīvas, apdraud šo reformu sekmīgu īstenošanu. Vispareizāk būtu, ja Šuplinskas kundze jau pirms uzticības balsojuma noliktu ministres portfeli, jo katra diena, ko viņa pavada šajā amatā, var radīt būtisku kaitējumu izglītības un zinātnes nozarēm," iepriekš akcentēja ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Pati Šuplinska ir paziņojusi, ka atkāpties negrasās, viņas pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns ir piebildis, ka Šuplinskas demisijas atbalstīšana nozīmēšot koalīcijas galu, un arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir atzinis, ka demisiju neprasīs, lai arī Šuplinskas iniciēto konfliktu ar Muižnieku uzskata par izbeidzamu.

Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā,.

Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.