Cietumu darbinieki gribētu atgriezties pie 24 stundu maiņām, bet IeVP priekšniece šādu darbalaiku neatzīst
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) veiktā aptaujā noskaidrojies, ka vairums ieslodzījuma vietu darbinieku gribētu atgriezties pie darbalaika 24 stundu maiņās, taču Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure norāda, ka Eiropas Savienībā (ES) diennakts maiņa cietuma darbiniekiem jāstrādā vien izņēmuma gadījumos, bet tā nav norma.
LIDA aģentūru informēja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākā daļa no ieslodzījuma vietās strādājošajiem vēlētos atgriešanos pie 24 stundu ilgām maiņām pašreizējo 12,5 stundu vietā. "98% aptaujāto amatpersonu norādījušas, ka vēlas atgriešanos pie 24 stundu dežūrmaiņas. Ar esošo darba laika organizāciju ir apmierinātas vien trīs amatpersonas," informēja arodbiedrībā.
Arodbiedrībā arī informēja, ka IeVP vadībai ir komunikācijas problēmas ne tikai ar arodbiedrību, bet arī ar saviem pakļautībā esošajiem darbiniekiem. Uz to norādījuši 74% no 1018 amatpersonām, kas piedalījās aptaujā.
24% no amatpersonām atzinušas, ka paralēli strādā otrajos darbos. Vēl 15% no aptaujātajām amatpersonām norādīja, ka to darīja līdz darba laika organizācijas maiņai.
Tāpat 84% no aptaujātajām amatpersonām norādījušas, ka ir pieauguši izdevumi, kas saistīti ar dienestu. Izdevumi palielinājušies saistībā ar nokļūšanu līdz dienesta vietai. Piemēram, Rīgas centrālcietuma amatpersonas, kas dzīvo Daugavpilī vai kādā citā Latvijas reģionā, spiestas īrēt dzīvojamo platību. Arī ēšanas izdevumi, esot dienesta vietā, ir lielāki, nekā ēdot mājās, atzinuši aptaujātie.
Aptaujā tika iekļauts arī jautājums par attālumu amatpersonām no dzīvesvietas līdz dienesta vietai. Noskaidrojies, ka vidējais attālums ir 26 kilometri. 13% aptaujāto amatpersonu dzīvo pat tālāk par 50 kilometriem no dienesta vietas, turklāt pie darba laika organizācijas maiņas viņiem nākas uz dienestu braukt divas reizes biežāk, līdz ar to arī izdevumi degvielai esot dubultojošies.
Aptauja veikta šogad martā un aprīlī, un tajā atbildes iegūtas no 1018 IeVP amatpersonām.
Spure aģentūrai LETA skaidroja, ka viens no būtiskākajiem iemesliem pārejai uz īsākām maiņām bijis dienesta kvalitātes jautājums. "Ja cilvēki strādā 24 vai vairāk stundas, turklāt pat vairākās darba vietās, tad tas nevar nākt par labu sabiedrības drošībai," uzsvēra IeVP priekšniece.
Tāpat viņa atzīmēja, ka tikko atgriezusies no vizītes Slovākijā, kuras cietumu sistēmā arī viena darba maiņa ilgst 12 stundas.
Spure arī pauda neizpratni par aptaujas rezultātu prezentēšanu, norādot, ka pati bija devusi atļauju anketēt IeVP amatpersonas ieslodzījuma vietās, taču ar norunu, ka pārvalde tiks iepazīstināta ar rezultātiem.
IeVP priekšniece sarunā uzsvēra, ka par aptaujas rezultātiem viņa uzzinājusi no medijiem. "Manuprāt, tas bija ļoti neētiski, ka tika ignorēta gan Tieslietu ministrija, gan IeVP un abas institūcijas netika aicinātas iepazīties ar rezultātiem," uzsvēra Spure.
IeVP priekšniece gan atzina, ka iebildumi par 12,5 stundu ilgo darba dienu ir izskanējuši no atsevišķiem uzraugiem un apsargiem, taču norādīja, ka šajā gadījumā ir nepieciešams samērot personīgās un dienesta intereses.
Spure arī norādīja, ka, viņas ieskatā, LIDA aktivitātēs var saskatīt zināmu tendenciozitāti, jo tās saskanējušas ar laiku, kad notikusi aktīva cīņa par finansējuma piešķiršanu Liepājas cietumam.
Arodbiedrībā aģentūru LETA informēja, ka IeVP vadībai ir komunikācijas problēmas ne tikai ar arodbiedrību, bet arī ar saviem pakļautībā esošajiem darbiniekiem. Uz to norādījuši 74% no 1018 amatpersonām, kas piedalījās aptaujā.
24% no amatpersonām atzinušas, ka paralēli strādā otrajos darbos. Vēl 15% no aptaujātajām amatpersonām norādīja, ka to darīja līdz darba laika organizācijas maiņai.
Tāpat 84% no aptaujātajām amatpersonām norādījušas, ka ir pieauguši izdevumi, kas saistīti ar dienestu. Izdevumi palielinājušies saistībā ar nokļūšanu līdz dienesta vietai. Piemēram, Rīgas centrālcietuma amatpersonas, kas dzīvo Daugavpilī vai kādā citā Latvijas reģionā, spiestas īrēt dzīvojamo platību. Arī ēšanas izdevumi, esot dienesta vietā, ir lielāki, nekā ēdot mājās, atzinuši aptaujātie.
Aptaujā tika iekļauts arī jautājums par attālumu amatpersonām no dzīvesvietas līdz dienesta vietai. Noskaidrojies, ka vidējais attālums ir 26 kilometri. 13% aptaujāto amatpersonu dzīvo pat tālāk par 50 kilometriem no dienesta vietas, turklāt pie darba laika organizācijas maiņas viņiem nākas uz dienestu braukt divas reizes biežāk, līdz ar to arī izdevumi degvielai esot dubultojošies.
Ņemot vērā minēto, 98% aptaujāto amatpersonu norādījušas, ka vēlas atgriešanos pie 24 stundu dežūrmaiņas. Ar esošo darba laika organizāciju ir apmierinātas vien trīs amatpersonas.
Aptauja veikta šogad martā un aprīlī, un tajā atbildes iegūtas no 1018 IeVP amatpersonām.
