Vai "Tīrīga" norēķinu konta atvēršana nemet šaubu ēnu pār banku procedūru ievērošanu?
Ar katru dienu arvien tuvāk nāk brīdis, kad AS "Tīrīga" būtu jāuzsāk divdesmit gadu atkritumu apsaimniekošanas monopols Rīgā. Tāpat ar nepacietību tiek gaidīts Konkurences padomes lēmums par noslēgto līgumu.
Pēc Konkurences padomes vadītājas retorikas publiskajā telpā, jaušams, ka padomes izdotais lēmums var būt nelabvēlīgs AS "Tīrīga". Kamēr valsts prezidents Egils Levits ieteicis ar līgumu slēgšanu nesteigties, tikmēr AS "Tīrīga" aktīvi aicina iedzīvotājus slēgt līgumus ar uzņēmumu.
Jauns.lv pārlūkoja AS "Tīrīga" reģistrācijas datus un izvēlēto kredītiestādi, kurā uzņēmums atvēris norēķinu kontu. Proti, AS "Tīrīga" ir atvērts norēķinu konts "Luminor bank" AS Latvijas filiālē, liecina uzņēmuma rekvizītu dati mājaslapā.
Tāpat Jauns.lv jau vēstīja, ka pastāv bažas, ka AS "Tīrīga" nav identificējami visi patiesā labuma guvēji uzņēmumā, kuriem, iespējams ir būtiska ietekme jaunajā atkritumu biznesa monopolā Rīgā. Proti, runa ir par SIA “Eco Baltia Vide”.
Saskaņā ar pieejamo informāciju, šim uzņēmumam pieder 20 procenti kapitāla daļu AS "Tīrīga" mātes kompānijā SIA “CREB Rīga”. Savukārt, saskaņā ar pieejamajiem datiem publiskajās datu bāzēs, SIA “Eco Baltia Vide” nav konstatējami uzņēmuma patiesā labuma guvēji, līdz ar to secīgi raugoties tālāk, patiesā labuma guvēju pilnīgs saraksts nav konstatējams arī AS "Tīrīga".
Jaušams, ka SIA “Eco Baltia Vide” viens no patiesā labuma guvējiem varētu būt Māris Simanovičs, tomēr juridiski AS "Tīrīga" vienīgais patiesā labuma guvējs ir norādīts Gundars Kokorevičs, savukārt kredītiestādes maz ticams, ka var paļauties uz nojautu, vērtējot klientu no visām skrupulozajām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana jeb AML procedūrām un prasībām, īpaši šobrīd, kad bankas Latvijā bloķē norēķinu kartes pat pensionāriem, kuri piemirsuši aizpildīt bankā anketu.
Lai arī AS "Tīrīga" pēc publiski pieejamās informācijas nav konstatējami visi patiesā labuma guvēji, kas izriet no radītās uzņēmuma struktūras, atkritumu apsaimniekotāja uzņēmumam nav bijis šķērslis atvērt norēķinu kontu vienā no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Proti, AS "Tīrīga" ir atvērts norēķinu konts "Luminor bank" AS Latvijas filiālē. Vai "Luminor bank" AS Latvijas filiāle ir vai nav vērtējusi informāciju, kas pieejama publiskajās datu bāzēs par SIA “Eco Baltia Vide”, atliek vien minēt, tomēr jautājums paliek atklāts, cik skrupulozi banka ir vērtējusi uzņēmumu no klientu izpētes rakursa, lai iegūtu pilnīgu informāciju par AS "Tīrīga" pilnu patiesā labuma guvēju sarakstu. Īpaši šobrīd, kad Latvijā visas kredītiestādes ļoti detalizēti pēta un uzrauga tās klientus, īpašu vērību veltot, klientu un potenciālo klientu patiesā labuma guvējiem, naudas izcelsmes avotiem, konta esošajām un plānotajām transakcijām.
Tāpat, interesants šķiet fakts, ka pašai SIA “Eco Baltia Vide” ir reģistrētas komercķīlas par labu "Luminor Bank" AS Latvijas filiālei. Tieši šajā bankā komercķīlas ir reģistrētas arī SIA “CREB Rīga” otram dalībniekam SIA “Clean R” un AS “TAK investīcijas”, par kuru padomes locekļiem jau vēstījām. Proti, ka SIA “Clean R” un AS “TAK investīcijas” padomē līdztekus oficiālajam patiesā labuma guvējam Kokorevičam, padomē darbojas oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzticamības personas Harijs Krongorns un Jānis Bērziņš. Tādējādi secināms, ka faktiski vienīgā kredītiestāde, kura uzticējusies un piešķīrusi līdzekļus atkritumu biznesa smagsvariem ir tieši "Luminor bank" AS Latvijas filiāle.
Papētot izsniegtās komercķīlas pēc vēsturiskās informācijas, ir konstatējamas vēl kādas paralēles, proti, tās vēsturiski pirms AS "DNB banka" un "Nordea bank AB" Latvijas filiāles apvienošanas, tika izsniegtas tieši "Nordea bank AB" Latvijas filiālē. Lai nu kā būtu ar vēsturiski slēgtajiem darījumiem starp atkritumu apsaimniekotājiem un "Nordea bank AB" Latvijas filiāli, tomēr neizprotami ir jaunākie "Luminor bank" AS Latvijas filiāles pieņemtie lēmumi, atverot norēķinu kontu AS "Tīrīga" situācijā, kad pilnā mērā publiski nav identificējami konta lietotāja patiesā labuma guvēji. Var jau būt, ka bankas rīcībā ir plašāka informācija par tās klientu, tomēr izveidojusies situācija ļauj izteikt bažas, vai banka ir vērtējusi informāciju, ka SIA “Eco Baltia Vide” publiski nav pieejams tās patieso labuma guvēju saraksts. Vai banka ir ievērojusi visas procedūras, tas, protams, ir jāvērtē tās uzraugiem.
