Latvija vērtēs priekšlikumu iesaistīties Hormuza šauruma aizsardzības koalīcijā
Latvija vērtēs ASV priekšlikumu iesaistīties Hormuza šauruma, kas no Persijas līča ved uz Indijas okeānu, aizsardzības koalīcijā, taču Aizsardzības ministrija (AM) jau patlaban atzīst, ka Latvija kuģus uz šaurumu nosūtīt nevarētu, jo Jūras spēku rīcībā esošie kuģi neatbilst šāda veida operācijām.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins apliecināja, ka ASV Valsts departamentā ir notikusi tikšanās, kuras laikā Latvijas pārstāvim ASV puse ir izteikusi aicinājumu Latvijai iesaistīties Hormuza šauruma aizsardzības koalīcijā. AM gan patlaban plašāka informācija par ASV plāniem nav pieejama.
Galkins, atsaucoties uz publiskajos avotos izskanējušo informāciju, norādīja, ka, palielinoties spriedzei Hormuza šaurumā, ir pieaugusi nepieciešamība pēc jūras spēku koalīcijas, lai aizsargātu civilos kuģus, kas pārvietojas šaurumā un šādi mazinātu spriedzi starptautiskajos ūdeņos. ASV puse daudznacionālā jūras spēku operācijā rosinājusi īstenot civilo kuģu eskortēšanu.
Ņemot vērā minēto, Latvijas AM patlaban izvērtē priekšlikumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesaistīšanos šādā koalīcijā, norādīja Galkins.
Lai AM pieņemtu lēmumu par iespējamu militāru iesaisti koalīcijā, nepieciešams valsts kopējs politisks lēmums. "Arī saskaņā ar starptautiskajiem principiem pēc tam, kad valstis apliecinājušas politisku gatavību iesaistīties koalīcijā, notiek tā saucamā spēku ģenerācija. Tās laikā valstis atkarībā no resursiem piedāvā savas militārās spējas, ar kurām varētu iesaistīties starptautiskā operācijā," skaidroja Galkins.
"Katrā ziņā mēs neplānojam atcelt NBS dalību pašreizējās starptautiskajās operācijās, taču nav noliedzams fakts, ka NBS rīcībā nav tādu karakuģu, kurus varētu nosūtīt uz Hormuzu. Jūras spēku rīcībā esošie kuģi neatbilst šāda veida operācijām. Varam izvērtēt iespēju par personāla nosūtīšanu uz Hormuzu. Šis jautājums gan jāskata kontekstā ar to, vai kādas spējas trūkst citām šādā koalīcijā ietilpstošām valstīm," uzsvēra Galkins.
Irānas Revolucionārā gvarde 19.jūlijā Hormuza šaurumā sagrāba britu tankkuģi "Stena Impero" ar 23 apkalpes locekļiem, tostarp vienu Latvijas valstspiederīgo.
Teherāna apgalvoja, ka kuģis sadūries ar Irānas zvejas kuģi un pēc tam izslēdzis savus raidītājus un nav atbildējis uz zvejas kuģa palīgā saucienu. Irāna arī apgalvoja, "Stena Impero" kuģojis pa Hormuza šaurumu nepareizā braukšanas virzienā.
Londona uzskata šos apgalvojumus par nepatiesiem un pieprasījusi kuģi atbrīvot.
"Stena Impero" sagrābšana notika dažas stundas pēc tam, kad Lielbritānijas aizjūras teritorijas Gibraltāra varasiestādes paziņoja, ka par 30 dienām pagarinās Irānas tankkuģa "Grace 1" aizturēšanu. Kuģi britu jūras spēki aizturēja pirms divām nedēļām aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pret Sīriju pārkāpumu.
Tikmēr Lielbritānija ceturtdien devusi rīkojumu savai karaflotei pavadīt britu kuģus cauri Hormuza šaurumam.
Tāpat šonedēļ izskanējis, ka Francija, Itālija un Dānija devušas sākotnēju piekrišanu Lielbritānijas plānam izveidot Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī, lai nodrošinātu kuģošanu Hormuza šaurumā, paziņojuši Eiropas Savienības (ES) diplomāti.
