Kultūras ministru Puntuli pataisa par čekas ielikteni

"Regnum" vēstījumā par Puntuļa apstiprināšanu ministra amatā lasāms šāds teikums: “Puntulis bija nacionālistiskās pagānu rokgrupas Pērkons līderis, kura radās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) radītajā un vadītajā "Rīgas Rokklubā".”

Nesakrīt arī gadi

To, cik šis apgalvojums ir klajš izfantazējums, var zināt tikai Latvijas rokmūzikas vēstures pārzinātāji, bet nekritiskam lasītājam gan var radīt aizdomas par Puntuļa čekista pagātni un sadarbību ar VDK, arī par grupas "Pērkons" godaprātu.
Kaut arī Puntulis bija "Pērkona" solists, grupas dibinātājs un vadītājs bija Juris Kulakovs, nevis tagadējais ministrs, kā to apgalvo "Regnum". Un grupa dibināta 1980. gadā – trīs gadus pirms "Rīgas Rokkluba" pirmsākumiem 1983. gadā. Nekur arī nav atrodamas ziņas, ka pats "Rokklubs" būtu čekas radīts.

"Pērkonu" iedzina pagrīdē

1983. gada vasarā, kad meklējami šā kluba pirmsākumi, "Pērkona" darbību jau bija aizlieguši LPSR Kultūras ministrijas funkcionāri. Cenzoriem pie sirds negāja togad februārī Rīgas dzelzceļnieku kultūras pilī (tagad šajā ēkā ierīkots Maskavas nams, Kremļa propagandas iestāde Latvijā) notikušie Pērkona koncerti, kuros publika bija satrakojusies un nevarēja mierīgi nosēdēt skatītāju krēslos.

Nospriežot, ka "Pērkons" nelabvēlīgi ietekmē jauniešus, Kultūras ministrija grupu aizliedza. Pēc tam mūziķi nelegāli pulcējās dziedātājas Ievas Akurateres mātes, teātra zinātnieces Līvijas Akurateres mājās un tur skaņu lentēs ierakstīja savas dziesmas – šie pagrīdes albumi tolaik klīda no rokas rokā un bija ļoti populāri.

"Rokklubs" dzima mežā Iecavā

"Rīgas Rokkluba" dibināšanas entuziasti pirmo reizi neformāli lielākā skaitā sapulcējās 1983. gada vasarā Iecavā. Nelegālā mūziķu saieta organizētājs, grupas "Tilts" līderis Andris Černovs 2008. gada 14. novembra laikrakstam "Diena" par to stāsta: “Dīvainās drēbēs, skūti un garmataini, kopā vairāki simti, kuri mērķtiecīgi devās un pazuda mežā – miliči bija ne vien šokā, bet pārbijušies. Tur notika pagrīdes festivāls ar aptuveni piecpadsmit grupu piedalīšanos un segvārdu Dzimšanas diena pie vecmāmiņas. Tas bija vienas nakts pasākums, spēlēja Pita Andersona grupa "Dopings," "Atonālais sindroms", "Bastards", "Pelni", "Dzelzs ceļš"… Nekādu nekārtību – viss bija draudzīgi, jo cilvēkus vienoja mūzika, bet pēc tam mani pie mājas ievilka pelēkā volgā un desmit stundas pratināja, ka lauku sētā nedrīkst pulcināt vairāk cilvēku, nekā var mājā ieiet, un ka pa krūmiem esot dziedājuši "Dievs, svētī Latviju!"…”

Pēc tam jaunieši, kuriem pie sirds negāja padomju glancētā darbaļaužu kultūra, nodibināja "Rokklubu" un tā vadītājs Andrejs Jahimovičs to reģistrēja pie Rīgas komjaunatnes komitejā. Tas tādēļ, lai mūziķu grupas varētu iegūt tiesības koncertēt legāli uz klubu un kultūras namu skatuvēm, jo pretējā gadījumā padomju sistēmā tas nebija iespējams.

Kolhozi deva patvērumu mūziķiem

Svarīgi piebilst, ka līdz šim nevienu reizi atklātībā nav parādījušies dokumenti vai liecības, ka "Rokklubs" būtu saistīts ar VDK. Protams, var pieņemt, ka tā iekšienē gan jau bija kāds čekas aģents un ziņotājs, kā jau visās tā laika organizācijās un iestādēs.

Tā nu "Regnum" apgalvojums, ka "Rīgas Rokklubs" ir bijis teju vai čekas struktūrvienība, ir apvainojums visiem tā laika rokmūziķiem un viņu faniem, turklāt pārsvarā krieviem.
Kā 2016. gada 16. decembrī laikrakstam "Vesti" atzinis Jahimovičs, Rokklubā pārsvarā pulcējās krievu jaunieši, jo “latvieši iekārtojās kolhozos, lai varētu savām grupām nodrošināt aparatūru”.

Astoņdesmitajos gados tik tiešām daudzas populāras latviešu mūzikas grupas formāli bija kolhozu vai padomju saimniecību kolektīvi. Arī "Pērkons" pieslējās Spuņciema kolhozam Padomju Latvija un 1984. gadā savu darbību atjaunoja.

Latvijai nevēlamo sarakstā

Satversmes aizsardzības birojs savā darbības pārskatā norādījis, ka "Regnum" ir viens no Kremļa rosinātiem projektiem, kura mērķis ir “ar propagandas un ietekmes pasākumiem Latvijā mēģināt graut sabiedrības uzticību valstij un veicināt konflikta potenciālu, uzsverot etniskās, lingvistiskās un vēstures izpratnes atšķirības”.

Jau 2012. gada augustā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par Latvijai nevēlamām personām pasludināja izdevniecības nama "Regnum" prezidentu Modestu Koļerovu (starp citu, bijušo Krievijas prezidenta, kādreizējā VDK darbinieka Vladimira Putina padomnieku) un šīs pašas izdevniecības galvenā redaktora vietnieku Igoru Pavlovski.

Latvijas kompetentās iestādes bija sniegušas informāciju par Koļerova un Pavlovska slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tajā skaitā teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""