Muižnieka ievēlēšanā kā galveno neprecizitāti min dažādi norādīto sapulces dalībnieku skaitu
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām, teikts šodien Izglītības un zinātnes ministrijas nosūtītajā vēstulē LU.
Vēstulē, kurā izskaidroti IKVD veiktās pārbaudes rezultāti, teikts, ka 6.jūnija LU Mandātu komisijas ziņojumā reģistrējies 221 sapulces dalībnieks, tomēr, balsojot, piemēram, par kādas sapulces dalībnieka priekšlikumu fiksētas 236 balsis, savukārt par LU Satversmes sapulces reglamenta apstiprināšanu - 232 balsis. Turpretī 6.jūnija LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdē par kandidāta Indriķa Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, kas nozīmē, ka balsojumā piedalījās 253 dalībnieki.
Tāpat, vēstulē pausts, ka nav iespējams pārliecināties par sapulces 24.maija sēdes Mandātu komisijas ziņojumā norādīto reģistrējušos 283 sapulces dalībnieku klātesamību un piedalīšanos balsošanā, jo protokolā pie pieņemtajiem sapulces dalībnieku lēmumiem norādīts - lēmums pieņemts trīs dalībniekiem balsojot pret un pārējiem balsojot par; lēmums pieņemts vienbalsīgi vai - LU Satversmes sapulce vienbalsīgi atbalsta.
IKVD atzinumā norāda, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kas ir pretēji Augstskolu likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā un universitātes Satversmes 5.4.punktā noteiktajam. Neesot ticis ievērots arī Satversmes sapulces delegātu aprēķināšanas modelis, kas paredz - 75 studējošo vietas aizpildīt ar 62 universitātes fakultāšu deleģētajiem pārstāvjiem, septiņiem universitātes Senāta studējošo deleģētajiem senatoriem un sešiem "atvērtās pieteikšanās" pārstāvjiem.
Universitātes Studentu padomes 27.marta kopsapulces protokolā neesot atspoguļoti "atvērtās pieteikšanās" pārstāvju pieteikumu izskatīšanas kritēriji, kā arī Studentu padome 22.maija universitātes Senāta zinātniskajai sekretārei adresētajā vēstulē norādījusi par studējošo pārstāvju delegātu rezervistiem, tomēr IKVD uzsver, ka šie rezervisti nav ievēlēti, bet viņus vienpersoniski ir izvirzījuši studenti.
Tāpat, neesot ticis ievērots arī tas, ka studentu padomē ir jābūt iekļautiem pārstāvjiem no universitātes 13 fakultātēm. Padomē nav tikuši iekļauti studējošo pārstāvji no universitātes aģentūrām - "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" un "Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža", kas nozīmē - minēto aģentūru studējošo intereses netiek pārstāvētas ne vien universitātē, bet arī Latvijas Studentu apvienībā, pauž IKVD, kas ir Augstskolu likuma 50.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpums.
Dienesta veiktais atzinums norāda arī uz 24.maija LU Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Ģirta Stinkuļa un Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa pretrunīgajiem paziņojumiem - Stinkulis paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta", savukārt Kļaviņš paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks".
Nevienu no abiem minētajiem lēmumiem nav apstiprinājuši Satversmes sapulces sēdes dalībnieki, kā rezultātā nav ievērots sapulces nolikuma 11.punkts un balsošanas procedūras 14.punkts, norāda IKVD.
Par pārkāpumu konstatēts arī LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukums - no LU Satversmes 5.5.punktā un Satversmes sapulces nolikuma 5., 6., 7., 14. un 15.punktā noteiktā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc, ja rektors to pieprasa, nevis pats to sasauc un vienpersoniski nosaka tās darba reglamentu. Sapulces ārkārtas sēdes gadījumā minētais būtu jādara Satversmes sapulces priekšsēdētājam Kļaviņam, kurš ir atbildīgs par sapulces vadīšanu.
Universitātes iesniegtajā protokolā dienestam nav izdevies konstatēt, vai sapulces 6.jūnija sēde ir 24.maija sēdes turpinājums, vai rektora vēlēšanu otrā kārta, kura iepriekš netika izsludināta un kuru sapulces dalībnieki neapstiprināja.
Iepriekš ziņoja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) 17.jūlijā norādīja preses konferencē.
Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13.augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13.augusta sēdei.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
