Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro

Labklājības ministrijas (LM) prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.

Petraviča atzina, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide. Tam nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministre arī gatava cīnīties.

Pēc ministres paustā, esot daudz un dažādas vajadzības, tostarp Latvijā uzbūvēta Gaismas pils un arī dārgs tilts, tāpat arī akustiskā koncertzāle Rīgā ir nepieciešama, bet, Petravičas ieskatā, nedrīkst būt situācija, ka pensionāram jādzīvo ar 64 eiro mēnesī, jo jāceļ ierēdņiem algas.

Ministre norādīja, ka arī ar pašvaldībām panākta konceptuāla vienošanās par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanu nākamgada no 53 eiro līdz 64 eiro. Turklāt, ja nākamajā gadā tiks celta minimālā pensija un sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad vēl pēc gada pašvaldības varētu GMI palielināt līdz 99 eiro, sacīja Petraviča.

Viņa uzskata, ka valsts minimālās pensijas palielināšana ir pirmais solis nabadzības mazināšanai, jo pensionāri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori.

Petraviča atgādināja, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka galvenie valdības mērķi ir celt labklājību un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā visos tās izpausmes veidos, gan arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēris nepieciešamību pēc nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas. Petravičai bijusi arī īsa tikšanās ar Levitu, kad viņš vēl bija tikai nominēts prezidenta amatam, un tikšanās laikā abas amatpersonas esot vienojušās ciešāk sadarboties, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību.

Ministre skaidroja, ka viņas iecere ir palielināt minimālo valsts pensiju aprēķina bāzi no 64 eiro uz 99 eiro, nosakot gradāciju katram darba stāža gadam. Piemēram, pensionārs ar 20 gadu darba stāžu patlaban saņem minimālo pensiju 70 eiro apmērā, bet pēc izmaiņām tā būs ne mazāka kā 128,70 eiro.

Petraviča uzskata, ka minimālās pensijas celšana ir obligāta, jo šis plāns jau divus gadus ticis atlikts. Iniciatīva paredz palielināt arī sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 64 uz 99 eiro pensijas vecumu sasniegušajām personām, kā arī apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti. Tikmēr personām ar pirmās grupas invaliditāti paredzēts palielināt arī pabalstam piemērojamo koeficientu no 1,3 uz 1,4.

Tāpat Petraviča informēja, ka vēl viena prioritāte ir pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana, kas paredz no 2020.gada piemērot indeksāciju 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Saistībā ar šo iniciatīvu notikušas sarunas ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču.

Ministre skaidroja, ka pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana ir veids, kā celt pensijas. Nepietiekot tikai ar to, ka tiks palielināta minimālā pensija, un ministre uzskata, ka svarīgi domāt par to, kā palielināt pensiju senioriem, kuriem ir liels darba stāžs, bet maza pensija. 2020.gadā indeksācijas mehānisma pilnveide no oktobra izmaksāšot 6,3 miljonus eiro, savukārt 2021.gadā - jau 36 miljonus eiro.

Vēl viena prioritāte, pēc Petravičas paustā, ir pilnveidot piemaksas pie pensijām par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Patlaban piemaksas saņem tie, kuri pensionējušies līdz 2011.gada beigām, tomēr no nākamā gada piemaksas varētu saņemt arī tie, kuri pensionējušies līdz 2013.gadam, bet vēl pēc gada - līdz 2014.gadam. Šai iniciatīvai nākamā gada budžetā papildu nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro, bet 2021.gadā - 12 miljoni eiro.

Tāpat nākamgad iecerēta valsts atbalsta pilnveidošana pensiju nodrošinājumā nestrādājošām personām, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti. Patlaban par šiem cilvēkiem obligātās sociālās iemaksas tiek veiktas 20% apmēra no 71,14 eiro, bet LM piedāvājums ir veikt iemaksas šajā apmērā no īpašās kopšanas pabalsta, kas patlaban ir 313,43 eiro.

LM arī vēlas noteikt, ka personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, tostarp audžuģimenēm, un pilnā valsts apgādībā esošajām personām, kā arī personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, ir tiesības turpināt saņemt ģimenes valsts pabalstu līdz 20 gadu vecumam, arī ja bērns neturpina mācības. Patlaban noteikts, ka pabalstu līdz 20 gadu vecumam izmaksā tikai tad, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

Petraviča norādīja, ka vēl 1,5 miljoni eiro nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, lai veicinātu rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas.

Tāpat Petraviča norādīja, ka nākamgad būtu jādubulto uzturlīdzekļu apmērs aizbildņiem. Ministre uzsvēra, ka pērn daudz tika darīts, lai uzlabotu ārpusģimenes aprūpi, līdz ar to tika būtiski palielināts uzturlīdzekļu apmērs audžuģimenēm. Tas būtu jādara arī ar aizbildņiem, nosakot uzturlīdzekļus divkāršā apmērā, proti, noteikt, ka aizbildnis saņem 215 eiro par bērnu līdz sešiem gadiem un 258 eiro par bērnu no septiņu gadu vecuma.

LM arī iecerējusi noteikt, ka ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēji var izmantot 15% no savas pensijas vai citas atlīdzības savām vajadzībām.

Vēl 1,1 miljons eiro nepieciešams tehnisko palīglīdzekļu rindu mazināšanai, bet pieci miljoni eiro - sociālās aprūpes centru remontiem. Petraviča sacīja, ka patlaban daudzi centri ir "diezgan bēdīgā stāvoklī", bet tā kā cilvēkiem jāpavada tur ilgi gadi, dažiem pat viss mūžs, būtu jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. "Apsveru domu, ka, iespējams, būtu pat lētāk celt jaunu aprūpes centu nekā ieguldīt milzu līdzekļus vecajos, kuri ir uz sabrukšana robežas," sacīja ministre.