Politiķi sarunu festivālā ļauj sevi pazemot

Cepināšana nozīmē vienas vai vairāku personu (parasti slavenu vai ietekmīgu) publisku apjokošanu. Tribīnē cits pēc cita kāpj jokdari (reizēm cepināmā draugi un paziņas) un zobgalīgi joko par personu, kura šajā monologā tieši iejaukties nedrīkst. Apjokojamais parasti ir nosēdināts skatuves malā, un notiekošo vēro auditorija. Cepināšanai raksturīgi arī visnotaļ nežēlīgi, teju aizskaroši izteicieni, kurus to saņēmējam pieklājas uzklausīt ciešot. Pēcāk tiek dots īss brīdis arī joku adresātam, kuram tad ir iespēja līdzīgi asprātīgā manierē pateikt visu, kas sakrājies uz sirds.

Par izpildījumu domas dalās

Tieši ar šādu šovu Cēsīs tradicionāli noslēdzās festivāls "Lampa". Dzēlībām bija pakļauti Saeimas deputāti Evija Papule (Saskaņa), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Asprāšu lomā iejutās publiciste Anete Konste, komiķi Rūdolfs Kugrēns, Edgars Bāliņš un Jānis Skutelis, pēdējam bija uzticēta arī šova vadītāja loma.

Par izpildījumu, spriežot pēc atsauksmēm sociālajos tīklos, domas atšķiras – daļai šķiet, ka festivāls, kas pulcēja gan sabiedriskas organizācijas, gan valsts iestādes, noslēgts ar lamuvārdiem un tualetes humoru.

“Joks par kāda mana politiskā oponenta zoda formu, manuprāt, ir aiz tās robežas, kur, pat klausoties no malas, nejutos forši. Aiz šīs robežas arī tas, cik viena politiķa cepiens piesātināts ar jokiem par viņa vecākiem,” komentē Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.

“Nu ļoti, ļoti sekli. Ja tie skaitās joki, tad iztiksim bez tiem. Skutelis var krietni labāk,” tviterī raksta kāds lietotājs. Cits piebilst, ka cietis arī festivāla kopējais tēls: “"Lampas" sarunu un problēmu nopietnību podā aizskalo "Politiķu cepiens", kura sausais atlikums ir atziņa – tas viss tāds joks vien ir.”

Sētas joki par caureju

“Lieliska sajūta, redzot, ka "Politiķu cepiens" ir nonācis atpakaļ tajā lieliskajā erudīta sarkasma manierē, kāds tam piemita savos pirmsākumos, un izskatās, ka visas Saeimas deputātu galvas nav ne stulbas, ne arogantas [augstprātīgas]. īpaši tās, kas ir uz nullīti,” domājams, izceļot Pavļuta attieksmi, atšķirīgā viedoklī dalās kāds cits sociālā tīkla lietotājs.

Šim deputātam bija ko turēt – Kugrēns klāstīja, ka ar draugiem dod vārdus fizioloģiskām norisēm, tostarp caureju saucot par Pavļutu...

Bāliņš Papules uzvārdu rīmēja ar sarunvalodā lietotu apzīmējumu vīrieša dzimumorgānam, bet Reizniecei-Ozolai Bāliņš ieteica kadiķu ostīšanas vietā labāk uzsmēķēt džointu (marihuāna – Red.) un pasniedza deputātei nezināma satura tinumu. To visu bagātināja pa kādam krieviskam lamuvārdam.

Politologs: lamuvārdi neiederas

Politologs Jānis Ikstens sarunā ar Jauns.lv norāda, ka nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka politiķiem būtu jābūt imūniem pret jokiem un no ASV aizgūtā cepināšana pēc būtības arī ir piemērots formāts.

Taču izpildījums ir būtisks, atgādina Ikstens: “Vēlos teikt, ka neesmu skatījies šo šovu un detaļas nepārzinu, taču iesmaidīt par politiķiem, protams, drīkst. Svarīgi ir, lai, to darot, tiktu saglabāta zināma pieklājība un gaume. Nav taču noslēpums, ka latviešiem humora izjūta ir visnotaļ smagnēja. Lamuvārdiem, manuprāt, šādā pasākumā īsti nav vietas.”

Reizniecei-Ozolai kopumā paticis

Bijusī finanšu ministre Reizniece-Ozola atklāj, ka viņai šovs gājis pie sirds, taču brīžiem šauts pār svītru. “Kopumā man patika – bija jautri. Bija gan arī brīži, kuros šķita, ka ir nedaudz par traku, īpaši runājot par to, kas tika teikts par Papules kundzi,” atceras deputāte.

Viņa gan piebilst, ka konkrētie politiķi uz šo izrādi nav atvilkti ar varu – bijis jārēķinās ar to, ko nāksies dzirdēt. “Domāju, ka nākotnē nenāktu par ļaunu iesaistīt gatavošanās procesā arī tos, kuriem joki tiks adresēti, lai viss notiek raitāk un brīvāk.

Manuprāt, šovs no tā tikai iegūtu,” spriež Reizniece-Ozola.
Vaicāta, kas atradies Bāliņa pasniegtajā veltē, deputāte smej, ka īsta zālīte tā noteikti neesot bijusi – tikai joks saistībā ar diskusijām par marihuānas legalizēšanu.