Blūza dvēsele Liepājā, Burtniekezera svētki un kāzas Inčukalnā: ko darīt 6. un 7. jūlijā?

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīga) no 6. jūlija līdz 22. septembrim  jauno mediju kultūras centra “RIXC’ Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros skatāma starptautiska laikmetīgās mediju mākslas izstāde “ZAĻŠ/Atmaskots”. Zaļā krāsa simboliski tiek saistīta ar visu dabisko, tādēļ to bieži izmanto, lai pārmērīgi kompensētu to, ko cilvēce ir zaudējusi. Zaļā ir antropocentriskākā no krāsām, tai piemīt nenoteiktība, ko veido dabiskums un mākslīgums. Vai mums ir kontrole pār “zaļo”? Neskatoties uz savām pozitīvajām nozīmēm, arvien biežāk zaļš tiek fetišizēts un tehnoloģiski romantizēts, tādēļ valda nepieciešamība pēc sistemātiskas biopolitikas, kas kritiski aplūkotu arvien pieaugošās tehnoloģiskās manipulācijas ar dzīvības sistēmām, ekoloģiju un biosfēru kopumā. Izstādē pārstāvēti 20 Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi, kurus papildina performances un mākslinieciskas intervences. RIXC Mākslas un zinātnes festivāls veltīts vienai no pretrunīgākajām, paradoksālākajām un daudzšķautņainākajām tēmām mūsdienās, tiecoties komplicēti pētīt un parādīt “zaļo” viņpus ierastajiem priekšstatiem. Izstādes atklāšana: piektdien, 5. jūlijā, pulksten 18.00. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā līdz 20. jūlijam skatāma izstāde par krievu vecticībnieku tradicionālo kultūru un ikdienas dzīvi 20. gadsimtā Latgalē. Izstādes veidotāja Tatjana Kolosova no Preiļiem jau 25 gadus nodarbojas ar vecticībnieku vēstures pētniecību. Izstādes materiālus – fotogrāfijas, drēbes, dvieļus, grāmatas un citus priekšmetus – viņa ieguvusi no ģimenēm, kas viņai uzticējušas šīs lietas. Bieži vien ģimenes izmet vai sadedzina vecās fotogrāfijas, kuras viņiem neko neizsaka, bet Tatjana Kolosova uzsver, ka ikvienai fotogrāfijai ir nozīme. Līvānu vecticībnieku draudzes biedrības “Pomorje” vadītājs Ašots Mamikonjans pauž viedokli, ka ikviena vēstures liecība ir svarīga, jo tikai tā var veicināt izpratni iedzīvotāju vidū: “Es pats uzskatu, ka Latvijas vecticībnieki ir fenomens, kurš, man liekas, nav novērtēts tā, kā mēs gribētu. Fenomens ir tāds, ka 300 gadus un vairāk viņi saglabājuši savu kultūru, valodu un ticību, tajā pašā laikā viņi ir pilnīgi simtprocentīgi integrēti Latvijas kopienā”. Vēl šogad izstādi paredzēts vest uz Rīgu. Savukārt lielais sapnis Tatjanai Kolosovai ir izveidot vecticībnieku muzeju Preiļos. Sīkāk internetā: www.livani.lv.

* Līdz šī gada beigām Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centra galerijā, var aplūkot neparastu un ļoti interesantu izstādi, kas veltīta latviešu trimdas tēlniekam Jānim Mintikam (1944-2014), kurš citastarp ir kurzemniekiem veltītā pieminekļa autors Tobago salā. Mākslinieks, kurš piedzima Zalcburgā (Austrija), ilgus gadus dzīvoja un strādāja Bergenā (Norvēģija) un Taosā, Jaunmeksikas štatā (ASV). Radošo ceļu Jānis Mintiks sāka eļļas un akvareļa glezniecībā, pēc tam pievērsās tēlniecībai, veidojot darbus metālā, kokā un stiklā. Mākslinieks piedalījās grupu izstādēs un rīkoja personālizstādes kā latviešu sabiedrībā, tā amerikāņu mākslas pasaulē. Izstādē aplūkojamas četras lielas Jāņa Mintika skulptūras, ļoti smalks bronzā veidota mūzikas nošu pults, arī gleznas un grafikas. Darbi savulaik kā dāvinājums pārvesti no Ņūmeksikas tuksneša uz Cēsīm. Mākslinieks bijis ļoti noslēgts, tādēļ palicis maz pazīstams gan latviešu, gan arī Amerikas mākslas cienītāju vidē. Viņš gan bieži tika pieminēts ASV plašsaziņas līdzekļos pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, diemžēl ne saistībā ar mākslu, bet tādēļ, ka noslēpumainos apstākļos Metropolitēna operā tika noslepkavota viņa pirmā sieva, Kanādā dzimusī somu tautības vijolniece Helēna Hagnesa. Sīkāk internetā: www.latviesi.com.

* Alūksnes muzejā atklāta 7.Siguldas kājnieku pulkam veltīta izstāde “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”. 7. Siguldas kājnieku pulku sāka formēt 1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Pulka pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka siguldieši paši savām asinīm rakstīja slavas pilnas lappuses pulka vēsturē. Pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem, stāsta Alūksnes muzeja speciālisti. Izstāde veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības Karā un miera gadiem Alūksnē. Sīkāk internetā: www.aluksnespils.lv.

* Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) līdz 24. augustam skatāma izstāde “Aspazija. Vētra”, kura vēsta par Aspazijas personības un daiļrades “vētrainajām šķautnēm”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti, un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās. Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās. “Aspazija – kaislīga, emocionāla, augstiem ideāliem piepildīta personība. Nevienā no dzīves jomām nav vērojama remdenība un samiernieciskums, vienmēr tiekšanās uz izaugsmi, pilnību, dziļumu, skaidrību, jūtu tīrību. Reizēm kā vētrai laužot ceļu iestagnējušu uzskatu biežņā un mainot sabiedrības morāles toni, cīnoties par ikvienas sievietes tiesībām pašnoteikties. Izstāde ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi, rosināt domāt par šodienas aktualitātēm un vajadzībām, kā arī iedvesmot apmeklētāju savas pārliecības vētrainākai nostājai. Ar Aspazijas laika sociālo realitāti un sabiedrisko domu mums aizvien ir vienojošu lietu, savukārt jūtu pasaulei laika robežu nav – Aspazija ir ļoti aktuāla. Domāju, ka ikviens iegūs kādu rosinošu sajūtu vai domu,” vēsta izstādes satura autore Linda Grīnberga. Sīkāk internetā: www.memorialiemuzeji.lv.