Medus saimniecībās ap Alauksta ezeru plosās kārs lācis
"Piebalgas medus" šopavasar ir piektā dravniecība Alauksta ezera apkaimē, kas kritusi par upuri lāča kārei pēc medus. “Ir būts gan Palšu purvā, gan Inešos, Liezēres un Vecpiebalgas pagastā,” par ķepaiņa sirojumu ģeogrāfiju stāsta "Piebalgas medus" biškopis Aivars Radziņš.
Lāču apciemojumi, kaut arī nav nekas pārsteidzošs, tomēr tik bieži tik daudzām saimniecībām pirms tam nav bijuši. Parasti tikai kaut kas saskrāpēts, redzētas pēdas vai apciemota mednieku barotava, turklāt tikai reizi divos vai trīs gados. Tagad izskatās, ka lāčiem šeit ir iepaticies un viņi domā apmesties uz dzīvi, secina biškopis.
Cīnīsies ar tautas metodēm
Tas nozīmē, ka jāmeklē risinājumi. Radziņa paziņu lokā ir biškopji no Igaunijas un Somijas, viņi ieteikuši dažādas tautas metodes, kā pasargāt stropus, piemēram, apkārt dravai izkaisīt cilvēka matus. Palīdzēt varot arī autiņbiksītes no zīdaiņa, kas barots ar krūti.“Kā visā dzīvnieku pasaulē, ja māte zīda bērnu, viņa ir visu varoša un daroša, lai mazulim netiktu darīts pāri. Un, ja ir šī smaka, ka tur tiek zīdīts bērns, dzīvnieki šo teritoriju mēdz apiet. Lai saudzētu un izaudzētu pārtiku lielāku vai arī lai neaiztiktu visu varošas mātes,” spriež Radziņš.
100 eiro par stropu
Neskaitot šūnas un pašas bites, viens strops atkarībā no izmantotā materiāla izmaksā aptuveni 100 eiro. "Piebalgas medus" stropi ir pamatīgi – no koka. Tomēr ir tādi, kas savus stropus taisa arī no putuplasta un citiem mīkstiem materiāliem, bet tie labāk der apdzīvotām vietām, kur ir mazāks risks sastapties ar caunu, lāci vai citu nelūgtu savvaļas viesi. Radziņa aizgādībā ir sešas novietnes ar stropiem, lācis bijis divās un kopā izpostījis piecas dravas. Stropi apgāzti, bet vēl labojami, mirušās bites gan atgūt vairs nevarēs. Viena no dravām bijusi pļavā, un klajumā ķepainis ēst baidījies, tāpēc ievēlis stropu tuvējā krūmājā.
Kompensācijai jāsauc komisija
Lai segtu lāča nodarītos postījumus, biškopji var vērsties arī pie Dabas aizsardzības pārvaldes, kas izsūtīs komisiju uz notikuma vietu un izvērtēs situāciju. Biškopim gan jāpierāda, ka viņš arī centies bites no lāčiem pasargāt, citādi kompensācija var iet secen. Radziņš atzīst, ka šis process ir ilgs un izdzīvojušajām bitēm ļoti nelabvēlīgs: “Tas ir nežēlīgi. Dabas pārvalde, kurai vajadzētu būt žēlīgai pret visu dzīvo, grib, lai bites dzīvo bez stropa, zemē izkaisītas, kamēr komisija atbrauc. Brīžiem biškopjiem, vairāk domājot par savām bitēm, vairs nav interesanti ar viņiem zvanīties.”
Drava cietusi sezonas plaukumā
Lāču sirojums tieši šajā laikā dravniekam ir īpaši sāpīgs, jo ir ziedēšanas laiks, kad bites, ziemu pārlaidušas, darbojas visaktīvāk. “Pēc Jāņiem saulīte iet uz otru pusi, un arī bites sāk domāt par rudeni. Visražīgākais periods ir tagad līdz Jāņiem. Ja šajā laikātiek izēsta visa jaunā paaudze un paliek tikai daļa no bitēm, tad tā vairs šā gada ražošanā nepiedalās. Dod, Dievs, tai vispār palikt dzīvai līdz nākamajai sezonai. Ja parasti stropā vasaras sezonā ir ap 60 tūkstošiem bišu, tad tagad ir desmit, varbūt 20 tūkstoši,” norūpējies ir Radziņš. “Kā ir, tā ir jāsadzīvo. Eiropa grib, lai mums būtu lūši, vilki, lāči un laikam lai mēs visi dzīvotu Rīgā. Cilvēki grib ekoloģiski tīru produktu no Latvijas, bet daba arī prasa savu,” secina biškopis.
