"Labāk šeit" - Jelgavas cietumā jau 25 gadus atrodas cilvēks, kurš nevēlas izkļūt brīvībā
Šis cilvēks pavadījis cietumā vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta. Likuma ietvaros viņš var lūgt atbrīvošanu, taču to nedara.
Žurnālists no programmas "Keiss" apmeklēja Jelgavas cietumu un runāja ar cilvēku, kurš brīvību izvēlējies apmainīt pret dzīvi aiz restēm.
Kamerā šis cilvēks dzīvo viens jau vienpadsmit gadus. Kopā ieslodzījumā atrodas divdesmit piecus gadus un deviņus mēnešus. Viņam ir četrdesmit astoņi gadi. Viņš notiesāts uz mūža ieslodzījumu par divkāršu slepkavību.
"Es apmeklēju skolu, eju tehnikumā, mācos par apdares strādnieku. Laiks paiet ātrāk. Nav problēmu. Ar administrāciju mums ir laba komunikācija," saka viņš.
Saskaņā ar Latvijas likumiem mūža ieslodzījuma notiesātais var iesniegt lūgumu par priekšlaicīgu atbrīvošanu pēc divdesmit pieciem gadiem ieslodzījumā. Taču viņš to nedara: "Negribu. Pārbaudes uzraudzība uz visu mūžu - tā nav dzīve. Labāk palikšu šeit."
Pārbaudes uzraudzība nozīmē pastāvīgu kontroli: atskaites, tikšanās ar inspektoru, pārvietošanās ierobežojumi. Formāli tas ir brīvība, bet tajā nav brīvības sajūtas. "Pēc pāris mēnešiem es atgriezīšos atpakaļ," viņš saka.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē apstiprina: oficiāli mūža ieslodzījuma notiesātajiem ir tiesības uz atbrīvošanu, bet neviens līdz šim to nav izmantojis. "Likums to atļauj, bet prakse rāda, ka mehānisms nedarbojas," saka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kalins.
Jelgavas cietums, kurā persona atrodas, uzbūvēts XIX gadsimtā. Šauri koridori, dušas stāvā, kameras bez piekļuves dienas gaismai. Ieslodzītie mazgājas divreiz nedēļā. Sienas krāsotas baltā krāsā, lai apsardze labāk redzētu siluetus. Šis cietums drīz tiks slēgts. To aizstās jaunais cietums Liepājā - vismodernākais Eiropā, kā apgalvo Tieslietu ministrija.
Cietums Latvijā sen vairs nav tikai izolācijas vieta. Šeit darbojas skolas, tehnikumi, notiek resocializācijas programmas, nodarbības ar psihologiem, vēsta portāls "Lsm+".
Sistēma lēnām, bet pamanāmi virzās uz Eiropas sodīšanas modeli. Desmit gadus atpakaļ Latvijas cietumos atradās aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Tagad - apmēram 3600. 2013. gadā notika reforma: daļu pantu dekriminalizēja, daudzos saīsināja sodus. Bet viena ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā 56 eiro dienā.
Iziet brīvībā, lai visu mūžu paliktu uzraudzībā? Vai dzīvot atlikušo laiku četrās sienās, kur viss jau iepriekš zināms? Šis jautājums ieslodzītājam nav aktuāls. Viņš neuzskata sevi par upuri un nemeklē attaisnojumus. "Katrs izvēlas savu ceļu. Es izvēlējos savu."
Kad žurnālists jautā, vai viņš gribētu kaut ko teikt tiem, kas iet noziedzīgā ceļā, viņš atbild īsi: "Nē. Lai katrs atbild par sevi."
