Prezidents Vējonis norāda uz galveno iemeslu, kāpēc bija tik zema aktivitāte EP vēlēšanās
Iedzīvotāju zemo aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, visticamāk, ietekmēja arī nepilnības vēlēšanu procesa organizēšanā, ar preses sekretāres Kristīnes Kļavenieces starpniecību pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
iņš norādīja, ka, lai arī salīdzinot ar 2014.gada EP vēlēšanām Latvijas pilsoņu aktivitāte ir augusi, tomēr joprojām tā vērtējama kā zema. Vējoņa ieskatā, visdrīzāk to ietekmēja arī nepilnības vēlēšanu procesa organizēšanā.
"Manuprāt, būtiski, lai EP deputāti būtu aktīvi ne tikai īsi pirms vēlēšanām, bet uzrunātu vēlētājus arī visus piecus gadus, skaidrojot EP pieņemtos lēmumus un to ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju ikdienu un mūsu valsts tautsaimniecību kopumā," pauda prezidents.
Sestdien Latvijā notikušajās EP vēlēšanās nobalsojuši kopumā 473 100 cilvēki jeb 33,51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Vislielāko atbalstu - ap 26,2% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - ap 16,4% vēlētāju.
Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
