Saldinātās limonādes kļūs par 22 centiem litrā dārgākas
Saeima gatavojas ieviest paaugstinātu akcīzes nodokli saldinātajiem bezalholiskajiem dzērieniem, tā mudinot tautu atteikties no dzērieniem ar lielu cukura daudzumu, kas ir viens no iemesliem teju visai slimību buķetei – sākot no celulīta un beidzot ar ļaundabīgiem audzējiem. Rezultātā puslitra „Coca Cola” puslitra pudelītes cena varētu pieaugt par 11 centiem.
Saldās limonādes veicina milzums slimību: aptaukošanos, kariesu, celulītu, infarktu un pat vēzi
Mediķi un uztura speciālisti nenogurstoši brīdina atturēties no saldinātiem dzērieniem, limonādēm ar augstu cukura saturu. Šāds padzēriens esot par iemeslu daudzām kaitēm – sākot no celulīta un zobu kariesa un beidzot ar sirds slimībām, nieru mazspēju un pat vēzi, par cukura diabētu nemaz nerunājot.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un starptautiskā medicīnas centra „Uniklīnika” endokrinologs Ingvars Rasa saka: „Tikko cilvēks ietur maltīti, uzturs nonāk zarnās, un tur dažādu sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā no uzņemtās barības atšķeļas cukurs - glikoze, kas caur zarnu sieniņām uzsūcas asinīs. Jo biežāk ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs, jo žiglāk tas kopā ar slikto - zema blīvuma lipīdu holesterīnu - bojā sīkos asinsvadus un vēlāk arī lielos. Tātad veidojas ateroskleroze un var būt gan infarkts, gan insults. Tiek bojātas acis, veidojas aklums. Var būt jušanas traucējumi pēdās, līdz pat pēdas vai kājas amputācijai. Sīkie asinsvadi atrodas arī nierēs, tātad tiek bojātas arī tās un veidojas nieru mazspēja”.
Uztura speciāliste Svetlana Aleksejeva apgalvo: „Ja bērns ilgstoši dzer ūdeni ar lielu nātrija daudzumu, var rasties pietūkums un šķidruma aizture audos. Ir svarīgi rūpēties, lai turpmāk bērns dzer tieši ūdeni, nevis saldinātus dzērienus. Nepareiza dzērienu izvēle ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas bērnu vidū ir augsts aptaukošanās līmenis (25 %), kas cita starpā veicina cukura diabēta rašanos. Augsts sulfātu līmenis ūdenī var izraisīt gremošanas traucējumus un caureju. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ūdens ar paaugstinātu fluorīdu līmeni ilgstošs patēriņš izraisa zobu un kaulu problēmas, tas ir, fluorozi”.
„Manas ģimenes klīnikas” ģimenes ārste Jūrate Ivanauskiene teic: „Limonādes ir saldinātas, un saldinātāji ir cukurs. Pārtikā esošais liekais tauku un cukura daudzums veicina taukaudu uzkrāšanos gurnu zemādas slānī. Tas nozīmē, ka tieši cukurs var veicināt celulīta veidošanos”.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Karīna Kopmane-Račko saka: "Vēlams uzturā lietot mazāk cukuru saturošu produktu (saldumus, saldinātus dzērienus), īpaši lipīgus, lēni šķīstošus saldumus - karameles, ledenes, jo šāda konsistence nodrošina ilgāku mutes dobuma attīrīšanās laiku un līdz ar to paaugstina kariesa risku. Jo ilgāk saldā viela atrodas kontaktā ar zobiem, jo bīstamāk".
Eiropas Savienības projekta “Mēs par veselīgu Rīgu - daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” koordinatore Elīna Zelčāne ir bīdinājusi, ka no neveselīgiem produktiem, tostarp arī saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, „kas satur daudz ogļhidrātu, paaugstinās glikozes līmenis asinīs, bet salda organisma iekšējā vide veicina iekaisumu veidošanos un ļaundabīgo šūnu augšanu”.
Īpaši saldās limonādes sadārdzināsies par vairāk nekā 10 centiem puslitrā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi ierosinājumu piemērot akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem un to virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Priekšlikumu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā iesniedza Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP). Par šo priekšlikumu astoņi deputāti nobalsoja par, trīs - atturējās, bet neviens neiestājās pret.
Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka Pasaules veselības organizācija iesaka samazināt dienā uzņemtā cukura daudzumu līdz 5% no kopējās enerģijas. Paaugstinot cenu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem par 20%, var samazināt to patēriņu, kā arī cukura diabēta risku.
„Iedzīvotājiem ienākumi ir tik lieli, cik tie ir. Ja saldinātie dzērieni kļūs dārgāki, iedzīvotājam būs jāizvērtē pirkt tos vai, piemēram, iegādāties maizi,” pauda ministrijas pārstāvji, piebilstot, ka vienlaikus šo dzērienu ražotāji būs spiesti radīt dzērienus ar mazāku cukura daudzumu.
Tāpat Veselības ministrijas pārstāvji atzīmēja - kopš saldināto dzērienu aizliegšanas skolās, šo dzērienu lietošana bērnu vidū strauji mazinās, taču Latvijā joprojām kopumā pieaug liekā svara izplatība, piemēram, 11 gadus vecu bērnu vidū viena trešā daļa ir ar lieko svaru, kā arī pārējās iedzīvotāju grupās liekā svara problēmas pieaug.
Komisijas deputāti atbalstījuši priekšlikumu noteikt, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 7,4 eiro, ar cukura sarunu no pieciem līdz astoņiem gramiem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem - 30 eiro. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. jūnijā.
Šobrīd visiem saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem noteikta vienota nodokļu likme – 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena. Bet, ja to paaugstinās, tad īpaši saldajiem tas būs lielāks. Puslitra "Coca Cola" pudele, kas tagad maksā 69 centus un kurā cukura koncentrācija ir 10,6 grami uz 100 gramiem, varētu sadārdzināties par aptuveni 11 centiem un maksāt 80 centus.
Savukārt tāda paša tilpuma dzērienam "Fanta", kurā cukura koncentrācija uz 100 gramiem ir 6,5 grami, cena varētu pieaugt par aptuveni vienu centu, sasniedzot 70 centus. Savukārt "Nestea" ledus tējai, kurā cukura koncentrācija ir 4,6 grami uz 100 gramiem dzēriena, nodokļa likme nekāptu un tā turpinātu maksāt 70 centus par pudeli puslitra dzēriena, norāda lsm.lv.
Deputāts, ārsts Andris Skride uzsvēr, ka vairāk nekā puse cilvēka organismam nevajadzīgā cukura tiek uzņemta tieši ar saldinātajiem dzērieniem: „Cukurs, sāls un transtaukskābes ir tie būtiskākie faktori, kas noved pie infarkta, insulta, cukura diabēta un daudzām slimībām”.
