“Kesselberg Ensemble” un Rīgas kamerkora “Ave Sol” jubilejām veltīts koncerts 8. maijā VEF Kultūras pilī

Programmas nosaukums “Quam Terra Fontibus” latviskojumā no latīņu valodas nozīmē “avotu zeme jeb zeme, kurā sākas avoti”. Koncerta asociatīvais stāsts ir: Skolotājs – skolnieks. Avots – upe. Zeme, kurā sākas avots. Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gorfrīds Mītelis (1728–1788) bija slavenā Leipcigas kantora Johana Sebastiana Baha pēdējais skolnieks. Programmā “Quam Terra Fontibus” simboliski tiksies “sākums ar iznākumu, avots ar upi”.

Koncertā izskanēs J. S. Baha, J. G. Mīteļa un Šveices komponista B. Kinclera kompozīcijas, kopā muzicējot Latvijas un Šveices mūziķiem. Programma veidota, mijot dažādus izpildītāju sastāvus: instrumentālo kamersastāvu, solodziesmu ar klavesīna pavadījumu, četrbalsīgu kori un astoņbalsīgu kori ar baroka orķestri.

Koncertā piedalīsies “Kesselberg Ensemble” (Šveice / Latvija), Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģents Andris Veismanis, kā arī solistes Ieva Saliete (klavesīns) un Aija Veismane – Garkeviča (soprāns). Koncertu vadīs muzikologs, Latvijas Radio 3 ”Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis.

Senās mūzikas grupa “Kesselberg Ensemble” savu 15 gadu darbības jubileju 2019. gadā svinēs visa gada garumā gan Latvijā, gan Šveicē – grupas oficiālajā mājvietā. Ansamblis dibināts 2004. gadā Bāzelē (Šveice), un tajā apvienojušies latviešu mūziķi, kas Šveicē, Vācijā un Holandē studējuši baroka mūzikas interpretāciju un 17., un 18. gadsimtu mūzikas instrumentu spēli. Kesselberg tulkojumā no vācu valodas nozīmē Katlakalns – tieši tur savu dzīves nogali pavadījis Rīgas nozīmīgākais baroka laika komponists Johans Gotfrīds Mītelis.

Grupas uzmanības centrā ir aizgājušo gadsimtu mūzika no Latvijas un Šveices, un jo īpaši – senās mūzikas vēstīšana mūsdienās nekonvencionālās formās. “Kesselberg Ensemble” sadarbojas ar ievērojamiem senās mūzikas interpretiem fagotistu Serdžo Adzolīni (Azzolini), soprānu Aiju Veismani-Garkeviču, vijolnieci Leilu Šaijegu (Schayegh), kā arī komponistu Burkhardu Kincleru (Kinzler), semplu mākslinieku Vincentu Flikigeru (Flückiger) un tango dejotāju Lionelu Vircu (Wirz).

Kā stāsta Orests Silabriedis, komponista un mūziķa – supervirtuoza Johana Gotfrīda Mīteļa dzīve un daiļrade Eiropas senās mūzikas pētnieku un praktiķu aprindās ir Rīgas pirmsklasicisma laika mūzikas vizītkarte. Ikkatra Mīteļa mūzikas takts pauž vēlmi liesmot, žilbināt, pārsteigt ar negaidītām harmonijām, skaļuma un klusuma kontrastiem, gandrīz neiespējamu virtuozitāti un absolūtu neprognozējamību. Mīteļa vārds pamazām atdzimst arī Latvijas koncertu afišās un mūzikas interesentu apziņā. Pēc Šveicē dzīvojošu latvju jauniešu ierosinājuma 2006. gada 17. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāja Mītelim veltītu piemiņas plāksni, kuras autors ir tēlnieks Kārlis Alainis. 2009. gadā klajā nāca Mīteļa mūzikas tvarts, ko ieskaņojusi klavesīniste Ieva Saliete un ansamblis “Kesselberg Ensemble”, – godinājumu Mītela atdusas vietai Katlakalnam (Kesselberg). Izcils izziņas avots gan par pašu Johanu Gotfrīdu Mītelu, gan par Rīgu viņa dzīves laikā ir Zanes Gailītes grāmata “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”.”

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikls COME PRIMA VEF Kultūras pils Kamerzālē klausītājiem sniedz iespēju atgriezties pie mājas muzicēšanas pirmsākuma, veidot mūzikas draugu kopu, kas uzticas profesionālu mūziķu piedāvājumam. Būtiska koncertu sastāvdaļa ir sarunas – ne tikai mūzikas valodā, bet arī ar muzikologa veidoto koncertprogrammas otro plānu, kas iepazīstina ar izpildāmo mūziku, atklāj jaunus kontekstus un laikmeta zīmes mūzikas laukā, kas ir lielisks garants interesantam, izzinošam un aizraujošam ceļojumam kamermūzikas pasaulē. Šī ir jau devītā Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA programma, ko organizē VEF Kultūras pils sadarbībā ar Latvijas Radio 3 ”Klasika”, koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.