Melbārde pošas attīstīt vietējo kino: pēdējais gads pierādījis, ka tas spēj pelnīt

Runājot par 2019.gada valsts budžeta prioritātēm, Melbārde atgādināja, ka KM pārraudzībā ir četras jomas - mediju politika, kultūrpolitika un kultūrizglītības politika, nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības politika, kā arī simtgades programmas politika.

KM budžets, salīdzinot ar 2018.gadu, samazināsies par 18% jeb 26,5 miljoniem, pastāstīja Melbārde. Tas esot saistīts ar finansējuma kritumu sakrālajam mantojumam, kā arī pasākumiem, kas nenotiek katru gadu, piemēram, Dziesmu un deju svētki. Tāpat pērn bijuši arī vienreizēji līdzekļu piešķīrumi saistībā ar ēku sakārtošanu.

Ministre skaidroja, ka KM ir divas lielas finansēšanas funkcijas - kultūras un izglītības. Kultūras funkcijai finansējums patlaban strauji krīt, un tas nozarē ir diezgan jūtami, norādīja politiķe, uzsverot, ka tāpēc turpmākajos gados jādomā, ka finansējumu izlīdzināt.

Kultūrpolitikas finansējums piedzīvo vislielākās svārstības, salīdzinot ar 2018.gadu, teica Melbārde. Viņasprāt, šajā kontekstā īpaši izceļama ir viena nozare, kas "atrodas neloģiskā situācijā" attiecībā pret valsts plānoto atbalstu - filmu nozare.

"Šī nozare saistībā ar simtgades programmu parādīja, ka tai ir liels potenciāls, spēja pelnīt un paņemt lielu kino industrijas daļu Latvijā. Tāpēc vajadzētu vismaz 2 miljonus eiro klāt, lai uzturētu labus rādītājus. 2019.gadā papildu klāt iedoti 500 000 eiro. Nepareizi dot signālu nozarei, ka, ja jums ir labi rādītāji, peļņa, tad mēs to neredzam un mums nav nekādas attīstības stratēģijas. Šis ir tas, ko gribam tuvākajos gados attīstīt," teica Melbārde.

Melbārde tāpat pastāstīja, ka arī kultūrizglītībā desmit gadu laikā notikušas lielas izmaiņas. No 2008.gada izglītības blokā veiktas nopietnas reformas, tostarp profesionālajā izglītībā. Audzēkņu skaits kultūrizglītībā ir stabils un pat augošs, neskatoties uz demogrāfiju, norādīja Melbārde, atgādinot, ka arī KM ir jānodrošina pedagogu likmes atbilstoši pedagogu atalgojuma pieauguma grafikam.

"Augstskolas neaiztiekam, jo tām ir bagātas tradīcijas. Neredzam iespēju reorganizēt kultūras augstskolas," uzsvēra ministre.

Mediju politikā finansējuma lielākā daļa aiziet mediju fondam, teica politiķe. Šajā jomā finansējuma samazinājums saistīts ar to, ka 2019.gadā nav rasts finansējums informatīvās telpas stiprināšanas politikai. "Kā minimumu prasījām finansējumu pierobežai, bet koalīcija to nenoteica kā vienu no prioritātēm," norādīja ministre.

Šogad notiks arī finansējuma samazinājums nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības politikā. "Nepietiekams finansējums ir mazākumtautībām - prasījām papildu līdzekļus, bet neiedeva," sacīja politiķe.

Kopumā KM 2019.gada prioritārajiem pasākumiem prasījusi 8,5 miljonus eiro, taču tā iegūti tikai 831 138 eiro, teica ministre.