Neviena būvkompānija nav apstrīdējusi Liepājas cietuma iepirkuma rezultātus
foto: LETA
Jaunā Liepājas cietuma makets. (Publicitātes foto)
Novadu ziņas

Neviena būvkompānija nav apstrīdējusi Liepājas cietuma iepirkuma rezultātus

Jauns.lv / LETA

Neviena no būvkompānijām, kura būtu varējusi apstrīdēt iepirkuma par Liepājas cietuma būvniecību rezultātus, to nav izdarījusi, šodien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Neviena būvkompānija nav apstrīdējusi Liepājas cie...

Ministrs piebilda, ka iepirkumu konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) varēja apstrīdēt līdz 12.martam.

Tiesu namu aģentūras pārstāvis Agris Balodis apstiprināja, ka iepirkuma rezultāti nav pārsūdzēti, un norādīja, ka valsts budžetā laika posmā no 2021.gada līdz 2023.gadam būs nepieciešams atrast 130,75 miljonus eiro. Viņš piebilda, ka ministrijai ir līdzekļi, lai nodrošinātu projekta uzsākšanu un turpināšanu līdz 2020.gadam, taču pēc tam valstij būs nepieciešams lemt par līdzekļu piešķiršanu.

Savukārt Juridiskās komisijas sēdes laikā Saeimas deputāts Aldis Gobzems pauda savus iebildumus pret jauna cietuma celtniecību, norādot, ka tam nepieciešamos līdzekļus varētu novirzīt pedagogu algām un citiem valstiski būtiski projektiem, tostarp prokuratūras ēkas renovācijai.

Līdzīgus iebildumus pauda arī deputāts Valērijs Agešins (S), kurš Bordānam uzdeva jautājumus par cietuma celšanas termiņiem.

Savukārt Bordāns deputātiem norādīja, ka pēdējo gadu laikā vairāki desmiti miljoni eiro ir ieguldīti, lai nodrošinātu esošo cietumu funkcionalitāti. Viņš piebilda, ka reālā situācija ir tāda, ka, piemēram, esošajos cietumos ir koka grīdas, kurās ieslodzītie var paslēpt dažāda veida kontrabandu, tādējādi veicinot recidīvu un noziedzību cietuma vidē.

Bordāns arī izteicās, ka "jāapzinās, ka mums ir cietumi, bet to reālā situācija ir tāda, ka tie var jebkurā brīdī sabrukt". Komentējot šādu situāciju, ministrs norādīja, ka tad būtiski pieaugtu nepieciešamais finansējums, jo viss būtu jādara "ugunsgrēka režīmā".

Jau vēstīts, ka jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA "Abora", kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja "Tiesu nama aģentūra".

Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu "P.M.G, L4".

Balstoties uz iepirkuma komisijas lēmumu, Tieslietu ministrija gatavos informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kam savukārt būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021-2023.gada periodam. Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada 31.martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

"Tiesu namu aģentūra" atkārtoti izsludinātajā atklātajā konkursā par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību piedāvājumus iesniedza kopumā trīs būvuzņēmumi - SIA "Abora" un AS "UPB" no Latvijas, kā arī viens no Igaunijas vadošajiem būvuzņēmējiem AS "Merko Ehitus Eesti". Izvērtējot piedāvājumus, iepirkuma komisija konstatēja, ka par uzvarētāju konkursā atzīstama SIA "Abora", kas gan atbilst visiem vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem, gan iesniegusi piedāvājumu ar viszemāko cenu, piedāvājot Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību veikt par kopumā 113 597 002 eiro (bez PVN).

Par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai tika atzīta personu grupa "P.M.G, L4", ko veido SIA "P.M.G." un SIA "Firma L4", kura piedāvāja objekta būvuzraudzību nodrošināt par kopumā 2 156 970 eiro (bez PVN).

Pārējo pretendentu piedāvātās cenas Liepājas cietuma kompleksa projektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai bija attiecīgi: "UPB" - 127 197 373 eiro (bez PVN) (pēc iepirkuma komisijas finanšu piedāvājuma pārrēķina labojot aritmētisku kļūdu - 125 385 647 eiro), bet "Merko Ehitus Eesti" - 137 374 775 eiro (bez PVN).

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas nozīmes ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums - 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība - 51 092 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.

Būvniecības procesa īstenošanu Tieslietu ministrija deleģējusi "Tiesu namu aģentūrai", kas arī organizēja iepirkumus. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un "Tiesu namu aģentūras". Gala lēmumu par projekta realizāciju pieņems Ministru kabinets.

2017.gadā izsludinātajā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas - "Re&Re" un "UPB". Toreiz "UPB" darbus piedāvāja veikt par kopumā 114 miljoniem eiro plus PVN, savukārt "Re&Re" - par 123,4 miljoniem eiro. Toreiz tika nolemts cietuma būvniecību pagaidām nesākt, jo cietuma projekta iecere bija piedzīvojusi būtisku sadārdzinājumu un valstij nepieciešamās summas nebija.