Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes

FOTO: konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2018" rezultātu paziņošana

Sabiedrība
9. martā 11:53 2019. gada 9. martā 11:53
Karlīna Timofejeva
Konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2018" gala ceremonija norisinājās 2019.gada 7.martā kultūras pilī "Ziemeļblāzma", klātesot valsts un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmumu vadītājiem, arhitektiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, diplomātiem. Konkurss "Latvijas Būvniecības Gada balva" ir lielākais būvju izvērtēšanas konkurss Latvijā, kuram tika iesniegti kopskaitā 143 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi – būvniecības speciālisti.

"Grand prix" balvas kā vērienīgākie un nozīmīgākie 2018.gada projekti saņēma divi objekti. Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve, Ostas prospekts 11, Rīga. Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks. Būvniecības posms A. Pasūtītājs - Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekta arhitekts - Juris Poga, "Arhitekts J. Pogas birojs", arhitekts - Austris Mailītis, "Mailītis A.I.I.M.". Būvnieks - PS LNK RERE. Būvuzraudzība - Māris Briška, atbildīgais būvuzraugs - "Rīgas serviss". 

Otrs "Grand prix" balvu ieguvušais objekts ir papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā, kura ietvaros projektēti un izbūvēti pieci būvprojekti. Zilā iela 25, Rīga. Pasūtītājs - Rīgas brīvostas pārvalde. Projekts un būvniecība - PA ACB8, kas sastāv no vadošā partnera A.C.B. un 8CBR. Būvuzraudzība - Oskars Veidemanis, Edgars Pauls, Rīgas brīvostas flote. 

Nominācija "Jaunbūve – sabiedriska ēka"

1.vieta - Gamlestads Torg. Sankt Pedersgatan 4, Gēteborga, Zviedrija. Pasūtītājs SERNEKE. Projekts Jan Akerblad, Johan Iwdal, Petra Skolgund, Arkitektbyran Goteborg AB. Būvnieks Serneke Bygg AB un AS UPB.

2.vieta  - Tukuma 3. pamatskolas sporta zāle un stadions, Lielā iela 18, Pauzera iela 7, Pauzera iela 5. Pasūtītājs Tukuma novada dome. Projekts - Aleksandrs Čepiguss, "Skonto būve" arhitektu birojs. Būvnieks - Selva Būve. Būvuzraudzība - Raimonds Bretšneiders, "Būves Birojs".

3.vieta - Valmieras peldbaseins. Rīgas iela 91, Valmiera. Pasūtītājs - Valmieras pilsētas pašvaldība. Projekta - arhitekts Māris Malahovskis, PS ISB/NAMS. Būvnieks - "Arčers". Būvuzraudzība - Artūrs Ščurs, "Būvuzraugi LV".

Atzinība - Dubultu kultūras un izglītības centrs, Mūzikas skola. Strēlnieku prospekts 30, Jūrmala. Pasūtītājs - Jūrmalas pilsētas dome. Projekta arhitekts - Aleksandrs Čepiguss, "Skonto Būve". Būvnieks - PA RE&RE un RERE MEISTARI. Būvuzraudzība - Māris Tidriķis, "Forma 2".

Atzinība - Maskavas metro stacijas Novoperedelkino publiskās telpas. Pasūtītājs - "Mosinžprojekt". Projekta interjeram arhitekts Jevgenijs Leonovs, U-R-A Studio. Būvnieks - "Ļenmetrogiprotrans".

Nominācija "Jauna dzīvojamā ēka"

1.vieta - Magdelēnas kvartāls, Antonijas 17a, Rīga. Pasūtītājs - "Vastint Latvia". Projekta arhitekti - Gatis Didrihsons, Ansis Klīdzējs, "Didrihsons arhitekti". Būvnieks - "Merks". Būvuzraudzība - Kaspars Aksenoks, Indulis Eglītis, Jānis Judko.

2.vieta - Privātmāja, Ādažu novads. Pasūtītājs - privātpersona. Projekta arhitekts - Jānis Alksnis, "Modus Mood".

2.vieta - Savrupmāja, Bieriņi. Pasūtītājs - "Otrā Avēnija". Projekta arhitekts - Ints Pujāts, "5.iela".

3.vieta - Daudzdzīvokļu ēka "River Breeze Residence", Kuģu iela 28, Rīga. Pasūtītājs - "Klīversala". Projekts - Ventis Didrihsons, Didrihsons un Didrihsons . Būvnieks - "LNK Industries". Būvuzraudzība - Edgars Krasņikovs, Jānis Vīgants, "Forma 2".

Nominācija "Rekonstrukcija"

1.vieta – Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija Skolas ielā 2, Dobelē, Dobeles novadā. Pasūtītājs - Dobeles mūzikas skolas atbalsta biedrība. Projekta arhitekts - Mārtiņš Ošāns, "Mark arhitekti". Būvnieks - "Dzirnakmens". Būvuzraudzība - "Cerkazi-G".

2.vieta – Siguldas Kultūras centra pārbūve. Pils iela 10, Sigulda. Pasūtītājs - Siguldas novada pašvaldība. Projekta arhitekts - Aldis Polis, "ARH Stadija". Būvnieks - "Monum". Būvuzraudzība -Romāns Basikirskis, "Firma L4".

3. vieta - A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola. Lielā Kalēju iela 4, Cēsis. Pasūtītājs - VAS Valsts nekustamie īpašumi. Projekta arhitekts - Imants Timermanis, Arhitekta Imanta Timermaņa birojs. Būvnieks "Woltec". Būvuzraudzība Viesturs Strūka, "Warss+".

Nominācija "Fasāžu rekonstrukcija"

1.vieta – Alberta iela 9, Rīga. Pasūtītājs "dzīvokļu īpašnieku biedrība". Projekta arhitekti - Daiga Lēvalde, Artūrs Lapiņš. Būvnieks - "Fasāde Pro".

2.vieta – Lāčplēša iela 13, Rīga. Pasūtītājs - "Axi Invest". Projekta arhitekte - Ilze Mekša. Būvnieks - "Pro Dev"

3.vieta - Krišjāņa Barona iela 30, Rīga. Pasūtītājs - "K47". Projekta arhitekts - Iļja Miļgroms, SINTARH. Būvnieks - "E&E".

Nominācija "Restaurācija"

1.vieta - Lielplatones muižas ansambļa ēkas Vešūzis restaurācija. Pasūtītājs - Jelgavas novada pašvaldība. Projekta arhitekts - Artūrs Lapiņš, Arhitektoniskā izpētes grupa. Būvnieks "Warss+". Būvuzraudzība - Raimonds Bretšneiders, "Būves birojs".

2.vieta - Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas restaurācija, atjaunošana un pārbūve restaurācijas centra vajadzībām, 1. un 3. kārta. Baznīcas iela 30, Kuldīga. Pasūtītājs - Kuldīgas novada pašvaldība. Projekta arhitekts - Aldis Orniņš, Darbnīca "A projekti". Būvnieks - "PS Konsorcijs RT-ALTE", "Baumeister". Būvuzraudzība - Aldis Bitinieks, Būves un būvsistēmas.

3.vieta - Alūksnes muižas parka mazo arhitektūras formu – Obeliska, Mauzoleja, Putnu paviljona, Ovālās strūklakas un Apaļās strūklakas, Pomonas tempļa – restaurācija. Pils iela 31, Alūksne. Pasūtītājs - Alūksnes novada pašvaldība. Projekta arhitekti - Laimonis Šmits, Zane Ramiņa, Arhitekta L.Šmita darbnīca. Būvnieks - būvfirma INBUV. Būvuzraudzība -Dāvis Priede, Būvuzņēmums - "Restaurators".

Nominācija "Jauna inženierbūve"

1.vieta - Tehniskā projektēšana, pirmsinstalācijas darbi un ceļa inteliģento transporta sistēmu elementu uzstādīšana, modernizācija un pielāgošana uz autoceļa E67 ceļa posma Latvijā. Autoceļa E67 ceļa posms Latvijā no Grenctāles līdz Ainažiem. Pasūtītājs un būvuzraudzība - VAS LVC. Projekts - UAB FIMA. Būvnieks "Fima".

2.vieta - Gājēju un velobraucēju tilts pāri Riežupei, autoceļa Mežvalde‒Galmicas 1,24. kilometrs. Pasūtītājs - Kuldīgas novada pašvaldība. Projekts - VEKTORS T. Būvnieks - "Tilts". Būvuzraudzība "Ozols-G".

3.vieta - Gājēju pārvada virs sliežu ceļiem izbūve, Līvāni. Pasūtītājs - Līvānu novada dome. Projekts - Arnis Linde, "Ceļuprojekts". Būvnieks - "Viadukts". Būvuzraudzība - Ilmārs Krieviņš, Jurevičs un partneri.

Nominācija "Inženierbūve – rekonstrukcija"

1.vieta - Rīgas Brīvostas piestātņu ZO‒1 un ZO–2 rekonstrukcija. Birztalu iela 15, Rīga. Pasūtītājs - Rīgas Universālais Terminālis. Projekts - Juris Marnauza, JMI birojs. Būvnieks - BMGS. Būvuzraudzība - Raimonds Kublis, Būves un būvsistēmas.

2.vieta - Kanalizācijas spiedvada remonta darbi ar sagraušanas metodi no metāntanku iekraušanas sūknētavas līdz dūņu laukiem Vārnukrogs. Pasūtītājs, projekts, būvuzraudzība - Rīgas ūdens. Būvnieks - "Norma-S".

3.vieta - Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga–Ventspils posma 57,76.–68,60. km segas pārbūve. Pasūtītājs - VAS LVC. Projekts - "Ceļuprojekts", "Polyroad". Būvnieks - STRABAG & ACB. Būvuzraudzība - Būvju profesionālā uzraudzība.
Atzinība - Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles 1. poldera aizsargdambja pik. 00/00–36/42 atjaunošana. Pasūtītājs - Valsts SIA ZMNI. Projekts - Jānis Rāzna, IG Kurbads. Būvnieks - "Riga rent". Būvuzraudzība - Inženieru birojs "Profecto".

Nominācija "Koka būve"

1.vieta - Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta Pasta salā izbūve, Pasta sala 1, Jelgava. Pasūtītājs - Jelgavas pašvaldība. Projekts - "Rodentia" un arhitekte Ineta Buka. Būvnieks - Igate Būve. Būvuzraudzība - Mārtiņš Bīriņš, Jurēvičs un partneri.

2.vieta - Nacka (NC) Zviedrija. Tollarevagen 5, 13249 Saltsjo-Boo, Stockholm, Sweden. Pasūtītājs - "Art in Technology Architecture Sweden AB". Projekts - "Bonava sverige AB", "Ettelvaarkitekter AB", Knut Jonson Ingenjorsbyra AB. Būvnieks - Zemgales tehnoloģiskais centrs. Būvuzraudzība Stefan Thorstensson.

3.vieta - Ēkas Pastnieki un palīgēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana. Kolkas pagasts, Dundagas novads. Pasūtītājs - Dundagas novada pašvaldība. Projekts - REMM. Būvnieks -"Pretpils". Būvuzraudzība - Andris Girniuss, AG&CO.

Atzinība – Privātmāja, Pierīga. Pasūtītājs - privātpersona. Projekts sertificēts - pasīvo māju projektētājs Jānis Bērziņš, ARCHE.

Atzinība - Putnu parka estrādes jaunbūve, Carnikavas novads, Kalngale, Cīruļu iela 8. Pasūtītājs - biedrība "Kalngalieši". Projekta arhitekts - Jevgenijs Nikolajevs, "CORE projekts". Būvnieks - "Fiberglass".

Nominācija "Publiskā ārtelpa"

1.vieta – Digitālais strūklaku ansamblis. Brīvības iela 18, Ogre. Pasūtītājs - Ogres novada pašvaldība. Projekta arhitekte - Mārīte Sprudzāne, ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Māris Bušs, Ruta Tobiesa, mākslinieks–konsultants Valdis Celms. Būvnieks - "Tilts". Būvuzraudzība - "Akorda".

2.vieta – Daugavas stadiona tribīņu pārbūves būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvniecība. Augšiela 1, Rīga. Pasūtītājs - VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions. Projekts un būvniecība - PS LNK INDUSTRIES Partnership. Būvuzraudzība - Gundars Spalis, P.M.G.

3.vieta - Vides dizaina objekts "Divi Raiņi". Mūkusalas iela 3, Rīga. Pasūtītājs - fonds "Mākslai vajag telpu". Idejas autors - mākslinieks, tēlnieks Aigars Bikše; arhitekte Ilze Liepiņa, "Sudraba Arhitektūra", ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Sandra Sarkanbārde, ainavu projektēšanas darbnīca ALPS. Būvnieks - "Skonto Būve".

Atzinība - Sienu gleznojums ‒ Tā daļa Rīgas ‒ gājēju tunelī zem dzelzceļa Rīgā, starp Ģertrūdes un Daugavpils ielu. Pasūtītājs - Rīgas Austrumu izpilddirekcija. Sienu gleznojuma skice  -māksliniece Sindija Kļaviņa.

Atzinība - Vides objekts "Gaiss". Balvu estrādes parks. Pasūtītājs - Balvu novada pašvaldība. Projekts un būvuzraudzība - arhitekts Didzis Jaunzems, DJA. Būvnieks - IXI. Paviljons - "Uguns". Dabas parks - "Numernes valnis", Kārsava. Pasūtītājs - Kārsavas novada pašvaldība. Projekts un būvuzraudzība - arhitekts Didzis Jaunzems, DJA. Būvnieks - IXI.

Nominācija "Ražotne"

1.vieta – Noliktavu ēkas ar ražošanas un biroja telpām jaunbūve un esošās apbūves nojaukšana, Bukaišu iela 1, Rīga. Pasūtītājs - "Amalva Baltija". Projekta arhitekte - Zane Stiebriņa, Ozola&Bula. Būvnieks - "Velve". Būvuzraudzība Jevģenijs Joffe, "Eurobau-Rīga".

2.vieta – "VGP Park" Ķekava. Kroņi, Ķekavas novads, Ķekavas pagasts. Pasūtītājs - "VGP Park" Ķekava. Būvnieks - "Megaron-L, YIT INFRA Latvija". Būvuzraudzība - Jānis Zommers, "Vires".

3.vieta - Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss CC 1252. Jaunstūrīši, Grobiņa. Pasūtītājs - Linas Agro Graudu centrs. Projekta arhitekte - Daiga Ose, projekts -Raimonds Ozoliņš, Būvprojektēšana, būvnieks - UPTK. Būvuzraudzība - Jānis Bruģis.

Īpašu balvu par unikālu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot vitrāžu Rīgas Domam, saņēma projektā iesaistītā komanda - pasūtītājs biedrība "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce, Rīgas Doma pārvalde valdes loceklis Kaspars Upītis, arhitekte Zane Deruma, "JR elements", arhitekts Krišs Zilgalvis – vitrāžas idejas autors; Anda Munkevica, "AM Studio" – stikla māksliniece, vitrāžas izgatavotāja, būvnieks -"RERE Grupa", būvuzraudzība - Agris Ķuze.

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa "Gada būvinženieris Latvijā 2018" rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā

Nominācija "Gada Jaunais speciālists 2018": 

1.vieta - Dmitrijs Aņisko, AS BMGS
2.vieta - Aiga Daumane, SIA "Firma L4"
3.vieta - Jānis Ziediņš, SIA "Velve"
Atzinība - Sofija Griņevska, SIA BICP

Nominācija Gada būvdarbu vadītājs 2018: 

1.vieta - Juris Latvels, AS "LNK Industries"
2.vieta - Didzis Ķezberis, SIA "Norma-S"
3.vieta - Lolita Koļcova, SIA "Selva Būve"

Nominācija Gada inženieris projektētājs 2018: 

1.vieta - Maija Ozoliņa, SIA "Firma L4"
2.vieta - Nauris Inovskis, SIA "K FORMA"
3.vieta - Sergejs Stešins, SIA "Konstruktoriks"
Atzinība - Kaspars Ozers, SIA "DEPO Projekts"
Atzinība - Aldis Gradovskis, SIA "Firma L4"

Nominācija "Gada projektu vadītājs 2018": 

1.vieta - Andris Miezis AS A.C.B.
2.vieta - Mārtiņš Klaužs, SIA "Zemgales tehnoloģiskais centrs"
3.vieta - Kaspars Maračkovskis, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

"Grand Prix" balva tika piešķirta Valdim Kokam, "RERE Grupa", par īpašiem nopelniem vērienīgu objektu realizācijā kā projektu direktoram.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2018" žūrijas viedokļi par būvniecības tendencēm 2018.gadā un 2019.gadā
Konkursa žūrijā darbojās – Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, arhitekte, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.

Jānis Dripe, KM eksperts, RISEBA Arhitektūras skolas vadītājs: "Esmu profesionāli gandarīts, ka valstī turpinās kultūras būvju izvērsts un jēgpilns attīstības process. Šī gada vērtēšanas uzmanības lokā ir Valsts simtgades laikā un kontekstā īstenotās būves - Lielās estrādes skatītāju lauks, Jūrmalas Kultūras centrs ar akustiski teicamu Mūzikas skolas zāli un publisko bibliotēku, Siguldas kultūras centrs “Devons”, Dobeles mākslas skola un citi svarīgi objekti. Tās ir būves visas sabiedrības labumam un ar īpašām arhitektūras kvalitātēm. Mērogā atšķirīgas un ne tikai Rīgā īstenotas. Materiālos un formā parādās laika gars un vietas konteksts, metaforas vai modernisma ekspresīvais gars."

Tendences mājokļu tirgū

Jānis Lejnieks, Dr.Arch.

Vērtējot 2018.gada pieteikumus konkursam, ir jūtams pieaugums dzīvokļu būvniecības tirgū, kurā pastāv divas atšķirīgas tendences - ēkas tiek celtas vai nu kā īres nami vai apartamentu ēkas ar dzīvokļiem pārdošanai. Izvēli acīmredzot nosaka būvniecību finansējošie avoti. Konkurenci privātajām kompānijām rada pašvaldības, piemēram, Valmiera, kas arī būvē īres dzīvokļu ēkas. Diemžēl, valstī nav mājokļa politikas, kas varētu saprātīgi regulēt procesu un būtiski ietekmēt Latvijas nākotni. Varbūt pēc dažiem desmitiem gadu intensīvi tiks apdzīvota tikai Pierīga, kur šogad spēcīgākās pašvaldības, kā Sigulda, spēja parādīt kvalitatīvi renovētas ēkas. Valsts perifērija, izņemot lielās pilsētas, šogad konkursam piedāvāja maz iepriecinoša būvniecības laukā. Patīkami pārsteidza devīgais mecenāts, kurš dzimtajai Dobelei ir uzdāvinājis mūzikas skolu ar koncertzāli biroja "Mark" augstas kvalitātes arhitektūras izpildījumā. 

Ugunsdrošības risinājumi nereti ir pavirši un neatbilstoši normatīviem

Jānis Zolbergs, būvuzraugs

Konkursa gaitā apmeklējot un vērtējot dažādus objektus, kā arī izskatot un iedziļinoties iesniegto pieteikumu dokumentācijā, jāsecina, ka kopumā uzlabojas būvobjektu kvalitāte – gan arhitektoniskā, gan būvniecības izpildījuma, gan arī materiālu pielietojuma ziņā. Paliekam gudrāki un spējam mācīties paši no savām kļūdām – tā ir tendence, kas šobrīd ir raksturīga būvniecības jomā. Taču atsevišķi pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš ugunsdrošības risinājumiem, īpaši daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkās. Objektu apsekošanā tika atklāti vairāki defekti un neatbilstības ugunsdrošības normatīviem, par ko informējām objektu pasūtītājus. Netiek lietoti atbilstoši materiāli un risinājumi. Normatīviem atbilstošu ugunsdrošo risinājumu izbūve un kvalitātes pārbaude ir resursu ietilpīgas, tomēr to nozīme nav pārvērtējama, jo tā ir nozīmīga sadaļa būvju un būvju lietotāju drošībā.

Koka pielietojumam būvniecībā vērojama strauja attīstība

Kristaps Ceplis, biedrības "Zaļās mājas" vadītājs

Konkursa žūrijā piedalos vairākus gadus, pastiprinātu uzmanību pievēršot nominācijai Koka būve. Ir apsveicami, ka šāda nominācija ir izveidota, un ar konkursa starpniecību mēs veicam ļoti būtisku izglītojošo darbu, informējot sabiedrību par mūsdienīgas koka būvniecības iespējām un ieguvumiem.
Nereti cilvēki pauž neizpratni, kad par balvu cīnās arī salīdzinoši nelielas koka būves, bet mums ir jāapzinās Latvijas lielums. Mēs neesam un visticamāk arī nebūsim būvniecības lielvalsts, kurā lielā skaitā taps pasaulē augstākās megabūves un inovatīvi, un sarežģīti risinājumi no koka. Vienlaikus, mēs esam mežu lielvalsts. Latvijā tiek ražoti izcili koka būvmateriāli un konstrukcijas, kas ļāvis vietējiem ražotājiem uzkrāt ievērojamu pieredzi, kuru aizvien biežāk redzam iedzīvinātu arī pašmāju būvniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā ir jāatzīmē pozitīva tendence, ka koks aizvien plašāk tiek pārstāvēts plašā būvniecības profilu amplitūdā un kokmateriālu pielietojums palielinās ar katru gadu. Starp laureātiem nominācijā Koka būve ir gan koka tilti, koka augstceltnes, kuras latviešu būvnieki cēluši ārzemēs, gan ražošanas ēkas, publiskās ārtelpas objekti, vēsturiskās ēkas un privātmājas. Tas nozīmē, ka nozare attīstās ar ievērojamu vilkmi un mēs spējam sekot līdzi pasaules tendencēm. Arī tehnoloģijas mainās un attīstās.
Labs piemērs Latvijas tehnoloģiskajai attīstībai ir līmēto koka būvkonstrukciju risinājumi. Vēl pavisam nesen Latvijā nebija uzņēmumi, kas spētu piegādāt lielizmēra līmētās koka konstrukcijas. Tiem dažiem vietējiem koka būvniecības projektiem, piemēram, konkursa  2015.gada laureātam Tērvetes gājēju tiltam, nepieciešamās līmētas konstrukcijas tika importētas no kaimiņvalstīm, viešot zināmu skepsi Latvijas speciālistos. Ir pagājuši nepilni 4 gadi, un 2019.gada konkursā galveno balvu nominācijā Koka būve ieguvusi slidotava Jelgavā, kuras konstrukciju pamatā ir tepat Latvijā SIA IKTK ražotnē tapušie lielizmēra liekti līmētie būvelementi. Tāpat Latvija ir pirmā Ziemeļeiropas valsts, kurā rūpnieciski tika uzsākta šobrīd tik pieprasīto CLT (šķērslīmētā koksne) paneļu ražošana, kura notiek divās neatkarīgās rūpnīcās. Patiesībā, realizējot jaunus projektus, nav jāuztraucas par to, kur izgatavotas koka konstrukcijas, jo pozitīvais aspekts ir attieksmes maiņa un koka kā konkurētspējīga un ilgtspējīga būvmateriāla izcelšana, vairojot sapratni un nākotnes pasūtījumus, kas attiecīgi arī veicina vietējās ražošanas attīstību. Esmu pārliecināts, ka nākotnē interesantu koka būvju īpatsvars Latvijā turpinās pieaugt.

Būvniecībā vērojama daudzveidība

Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs

2018. gadā ekspluatācijā nodoto un konkursā pieteikto objektu skaits ļauj domā, ka Latvijā būvniekiem darba pietek, nereti šajā nozarē pat izjūtot kvalificētu darba roku trūkumu.  Objektu funkciju un mērogu daudzveidība ir pārsteidzoša, bet tie visi kalpo dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai un sakārtošanai. Milzīgu industriālu kompleksu jaunbūves vai jaunu ceļu izbūves, kas kalpo transporta un tranzīta vajadzībām, ir tikpat svarīgas kā mazu, filigrānu koka ēku vai parka skulptūru restaurācijas, kas sniedz iespējas tūrisma attīstībai reģionos. Būtiska un pieaugoša tendence pilsētvides kvalitātes uzlabošanā ir fasāžu restaurācijas, kas skar gan sabiedriskās, gan dzīvojamās ēkas, piešķirot tām jaunus vaibstus. 

Ēkas pēc rekonstrukcijas zaudē vērtību

Kārlis Vilkaušs, būvkonstruktors

Izskatot konkursam pieteiktos objektus dažādās nominācijās jāsecina, ka nav daudz patiešām vērienīgu, izaicinošu objektu ar unikāliem risinājumiem, bet galvenokārt ir ierindas objekti, kas arī nav slikti, jo liecina par Latvijas novadu aktivitāti. Manu uzmanību piesaistīja ēku rekonstrukcija. No vienas puses tas ir apsveicams process, jo dod ēkām otru dzīvi. Korekti veiktas rekonstrukcijas ēku vērtību paaugstina un tādas nav kauns nodot nākamajām paaudzēm. Taču ir būtiska daļa arī nekorekti izpildītas rekonstrukcijas ar lētiem materiāliem, kā arī materiālu nesaderību,  turklāt darbu veikšanas līmenis ir paviršs. Ir žēl, jo tādejādi ēku vērtība tiek kardināli samazināta, izmainās ēkas iekšējais klimats, zūd autentiskās vēsturiskās liecības un nākamās paaudzes saņems nekvalitatīvu produktu. Skatot objektu no projektu kvalitātes aspekta, jāuzteic atsevišķi industriāli objekti ar unikāliem risinājumiem, kā, piemēram, putekļu žogs Krievu salā, kur veikti sarežģīti vēja radīto slodžu aprēķini.

Mikroklimats – svarīga būvju sadaļa

Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, "Menerga Baltic"

Šobrīd būvniekiem un arī sabiedrībā ir moderni runāt par BIM. Projekta līmenī tā ir tā pati telpiskā projektēšana 3D vidē, savstarpēji saskaņojot visu komunikāciju izvietojumu konkrētās konstruktīvajās situācijās. Taču tas prasa ne tikai prasmes darboties 3D programmās, bet arī pietiekošu pieredzes uzkrājumu savā specialitātē. Ir kāds novērojums –  būvprojektā iesaistītie ar šo uzdevumu tiek labāk galā mazākos objektos un ir nepieciešams laiks, lai izkoptu pieredzi darboties ar BIM lielos objektos. Tiek popularizēts viedoklis, ka BIM izmantošana samazina kopējo būvprocesa laiku un izcenojumu, praksē ir vērojama likumsakarīga situācija – projektēšanas ilgums un izmaksas palielinās. Tās ir saistītas arī ar BIM detalizācijas pakāpi. Pašlaik valstī ir populāra LOD 200 detalizācijas pakāpe, par smalkāku projekta izstrādi pasūtītāji vēl nav gatavi maksāt, neskatoties , ka tā ir būvniecības nākotne. Ēku mikroklimata sadaļas, kas ir svarīga būvju dzīves un iemītnieku komforta nodrošināšanā, kopējā būvniecības kvalitāte krītas. Šo var attiecināt gan uz projektēšanu, gan montāžas darbiem. Mikroklimata nozares eksperti novērojuši tendenci 10 gadu laikā, kas liecina par zināšanu kapacitātes samazināšanos. Augstskolu izglītības kvalitāte nav nekāda prioritāte valstiskā līmenī, jaunie censoņi nav gatavi ne mazāku, ne lielu un sarežģītu projektu izstrādei. Tirgū esošie mikroklimata projektēšanas eksperti un speciālisti ir pārslogoti, bet jauno maiņu, kurai varētu pārnest pieredzi, turpinot nozares uzkrāto zināšanu kapacitāti, mēs neredzam. Likumdošana ir izvirzījusi prasības ēku mikroklimatam un to energoefektivitātei, bet mēs neredzam pietiekamā daudzumā tos gudros prātus, kas varētu to visu  īstenot.

Drosmīgi soļi attīsta nozari

Igors Šenbergs, būvinženieris

Izvērtējot būvniecības konkursam iesniegtos objektus, skaidri saredzami pozitīvie un negatīvie aspekti, kas valda nozarē. Speciālisti ir iemācījušies strādāt atbilstoši standartiem un iestrādāt materiālus atbilstoši ražotāju norādēm. Sāk iezīmēties laba būvniecības prakse, liela daļa būvniecības dalībnieku saprot, kā veidot starpsienas, izbūvēt ugunsdrošus risinājumus, izpildīt vides pieejamības prasības, ka veidot būvi atbilstoši būvkonstrukciju projektētāju un arhitektu iecerēm. Bet diemžēl pats darbu izpildījums brīžiem ir paviršs, var just būvniecības dalībnieku kompetences un attieksmes trūkumu, kurai vajadzētu būt labākai pret darāmo darbu. No viens puses it kā zinām, kā pareizi jāstrādā, bet no otras puses – nemākam vai negribām pareizi izpildīt. Valstiskā līmenī aplūkojot konkursam pieteiktos objektus, iepriecināja, ka mazas pašvaldības uzdrošinās projektēt un būvēt, lai arī šie objekti nav saistāmi ar kādu nebūt biznesu, bet tikai sabiedriskiem ieguvumiem. Mainās vide un mainās cilvēki – sakārtota vide rosina labus procesus sabiedrībā. Un šī joma nav pārvērtējama. Savukārt lielu objektu, komandas jāuzteic par uzdrošināšanos realizēt sarežģītus un unikālus risinājumus, kuri Latvijā tiek pielietoti pirmo reizi. Tās nav dēvējamas par inovācijām, jo pasaulē šīs tehnoloģijas jau ir zināmas. Latvijā cilvēki uzdrošinās riskēt, mēģina iedziļināties, nevis būvē to, pie kā ir pieraduši. Drosmīgi soļi attīsta nozari, piemēram, putekļu žogs Krievu salā vai Mežaparka estrādes risinājumi ir jauna pieredze pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem.

Augsts līmenis inženierbūvju risinājumos

Kirils Loškarjovs, inženierbūvju speciālists

Izvērtējot 2018. gadā ekspluatācijā nodotos objektus, jāsecina, ka skaitliski prevalē publiskās ārtelpas objekti. Daudzi no tiem dēļ komplicētās uzbūves pielīdzināmi inženierbūvēm, jo izbūvēti pamatīgi, pārdomāti un pamatojoties uz sarežģītiem aprēķiniem, kā arī ņemot vērā plānoto apjomīgo noslodzi objektu ekspluatācijas laikā. Latvijā ir prasmīgi sarežģītu objektu projektētāji, uz kuriem var paļauties būvnieki objektu realizācijā. Izvērtējot divas nominācijas – Jauna inženierbūve un Inženierbūve – pārbūve – esmu gandarīts, ka no šīs tipoloģijas divi objekti saņēma "Grand Prix" – putekļu žoga izbūve Krievu salā un Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauks. Krievu salā realizēti unikāli risinājumi kompleksai vides aizsardzībai, kas netraucē arī industrijas produktīvai attīstībai, bet Mežaparkā ar apjomīgu un vizuāli pievilcīgu betona konstrukciju palīdzību paplašināta skatītāju lauka ietilpība. Pats esmu piedalījies vairāku inženierbūvju projektu īstenošanā, kuri pēc nodošanas ekspluatācijā nes acīmredzamu pienesumu Latvijas ekonomikai. Latvijas inženierbūvju projektētājiem un būvniekiem prasmes ir attīstītās augstā līmenī, par ko liecina pieprasījums ārzemēs pēc mūsu speciālistiem un mūsu būvnieku dalība sarežģītu objektu īstenošanā Skandināvijā, piemēram, atomelektrostacijas būvniecībā. Nav protams jānonicina ierindas objekti, bet tomēr ja salīdzinām jaudu – vienas inženierbūves realizācija ekonomikai nes daudz lielāku pienesumu kā cita tipu būves. Mēs, pieredzējuši un prasmīgi būvniecības speciālisti, protam savaldīt dabas stihijas un sadarboties ar tām, lai izbūvētu dambjus, elektrostacijas, kuģu piestātnes, tiltus, ceļus un citus komplicētus objektus.

Kvalitatīvs konkurss par ekspluatācijā nodotiem būvobjektiem

Agrita Lūse, viena no konkursa organizatorēm, BDCC valdes locekle

Esmu uzkrājusi pamatīgu pieredzi, darbojoties dažādos būvju konkursos astoņu gadu garumā un piedalījusies neskaitāmu objektu apskatēs. Jāsecina, ka šo gadu laikā ir paaugstinājusies izpratne par to, kas tad ir laba, 21.gadsimtam atbilstoša būvniecība, tirgus ir iepazinis dažādus modernus materiālus un inovatīvus risinājumus. Ja pirms astoņiem gadiem vairāk iepazinām būves, tad šobrīd būtisku pienesumu veido publiskās ārtelpas objekti – stadioni, pastaigu takas, parku labiekārtojumi. Par ikdienas slengu ir kļuvis jēdziens rekuperācija, lai gan, šķiet, ne visiem ir skaidrs, ko tā nozīmē un kādam jābūt iekārtas lietderības koeficientam, lai attaisnotu jēdziena rekuperācija izmantošanu. Prieks, ka Latvijas būvnieki katru gadu realizē pa kādam apjomīgam, neparastam, struktūrā sarežģītam un arhitektoniski pievilcīgam objektam – tādi ir bijuši Rēzeknes koncertzāle "Gors", Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rundāles pils, Bauskas pils restaurācija, VEF kultūras pils atjaunošana, šogad tādi objekti ir Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauka pārbūve un putekļu žogs Krievu salā. Palielinās koka būvniecības kapacitāte, sabiedrība vairs nebaidās no koka kā būvmateriāla, ko saredzam gan realizētajos objektos, gan vērienīgās iecerēs. Konkursi būvniecības objektiem ir aktuāli un nepieciešami, jo nav izdomāts vēl cits veids, kā Latvijas sabiedrību iepazīstināt būvnieku, pasūtītāju un projektētāju paveikto gada laikā. Un vēlētos atzīmēt tieši mūsu konkursu "Latvijas Būvniecības Gada balva", kas tiek organizēts augstā līmenī, kvalitatīvi ar nopietnu gala ceremoniju, turklāt visi žūrijas pārstāvji ir praktiķi ar reālu ikdienas pieredzi būvlaukumā. Būvniecība ir galvenā nozare, ja tā attīstās, tad attīstās sabiedrība, kultūra, izglītība, ārstniecība.

Būt būvniekam – tas ir prestiži.

Citi šobrīd lasa

Viss, ko britu karaliskās ģimenes sievietes nekad nevalkās 7
FOTO: kinomīļi kuplā pulkā nosvin filmas "Jelgava 94" pirmizrādi 9
Kalifornijā mierīgu svētdienas vakaru ģimenei iztraucē mājās pēkšņi ieskrējusi puma 20
Pievienot komentāru

Анастасию Заворотнюк вывели из критического состояния и перевели из реанимации в обычную палату 1

Почему принцу Гарри все-таки разрешили жениться, несмотря на развод герцогини Меган