Rimšēvičam joprojām aizliegts tikties ar kolēģi Krūmani

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka apsūdzētajam joprojām spēkā ir šādi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts un drošības nauda. Jau vēstīts, ka Rimšēvičam liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Krūmani, kā arī likvidējamās "Trasta komercbankas" bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru.

Majevska skaidroja, ka procesa virzītājs jeb prokuratūra uzrauga šo drošības līdzekļu ievērošanu. Apsūdzētais ir informēts, ka viņam pie šo drošības līdzekļu piemērošanas ir izskaidrots, kādas sekas iestājas, ja tiek pārkāpti piemērotie drošības līdzekļi. Attiecībā uz aizliegumu izbraukt no valsts Majevska paskaidroja, ka, ja apsūdzētais vēlas šķērsot robežu, tad viņam nepieciešama procesa virzītāja atļauja.

Saskaņā ar likumu, ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

LB preses sekretārs Jānis Silakalns teica, ka Krūmane pamatā strādā ar Kredītu reģistra jautājumiem, tostarp koordinējot Kredītu reģistra darbības nodrošināšanu un attīstību, sadarbību ar Kredītu reģistra dalībniekiem un to uzraudzības iestādēm. Tāpat Krūmane koordinē Latvijas dalību "AnaCredit" - Eiropas līmeņa kredītu reģistra - projektā.

Maksājumu sistēmu pārvalde vēsturiski izvietota citā LB ēkā - Krišjāņa Valdemāra ielā 1B. Savukārt Rimšēviča kabinets atrodas LB ēkā Valdemāra ielā 2A.

Silakalns atklāj arī to, ka Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam. "No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots - tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece," teica Silakalns.

Tāpat viņš informēja, ka šobrīd nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka varētu mainīties Rimšēviča alga. "Nav nekādu indikāciju, ka tā mainīsies, salīdzinot ar to, kas noteikta un redzama www.bank.lv," sacīja Silakalns.

Vienlaikus Silakalns atzīmēja, ka Rimšēvičam atalgojums tiks rēķināts no 26.februāra, bet jautājums par nesaņemto atalgojumu laika periodā, kad viņam bija liegts ieņemt amatu, pašlaik, pēc Rimšēviča paustā, nav aktuāls.

Silakalns arī sacīja, ka nākamā Eiropas Centrālās Bankas Padomes sēde plānota 6. un 7.martā. "Latvijas Bankas prezidents plāno doties uz šo sēdi un lūgs procesa virzītāja atļauju doties ārvalstu darba braucienā," viņš sacīja.

Savukārt jautāts par preses iespējām sarunai ar Rimšēviču, Silakalns norādīja, ka, ņemot vērā lielo darba apmēru, kas saistīts ar atgriešanos darbā pēc gada prombūtnes, un nepieciešamību apzināt aktuālo situāciju un risināt darba jautājumus, preses konference vai intervijas pašlaik nav plānotas. "Latvijas Bankas prezidents ar medijiem tiksies iespējami tuvākajā laikā," viņš teica.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs var atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018.gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.