Psihologi par ieceri ļaut medīt 16 gadus veciem bērniem: "Medības mūsdienās ir izklaide"
Pēc karstām debatēm Saeimā otrajā lasījumā atbalstu guvis priekšlikums atļaut vēl pilngadību nesasniegušiem jauniešiem no 16 gadu vecuma medībās izmantot šaujamieroci. Par šādu grozījumu nepieciešamību uzstāj Latvijas Mednieku asociācija, taču sabiedrības, tostarp pat vienas partijas deputātu, domas krasi atšķiras.
Diskusijas Saeimā bijušas spraigas, iespēju paust viedokli gan par, gan pret rosinātajām izmaiņām izmantoja 31 deputāts, Saskaņas politiķis Ivars Zariņš runāja divreiz. Beigu beigās 31. janvārī izskatītie grozījumi atbalstīti. Tiem par labu balsoja 51 deputāts, pret bija 37, atturējās četri. Paredzēts, ka jauniešiem no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
Sākumā rosināja no 14 gadiem
Sākumā bija rosināts šīs tiesības noteikt pat no 14 gadu vecuma, tomēr atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās noteikt 16 gadu robežu.
Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere komisijas sēdē norādīja, ka birojs neatbalsta 14 gadu slieksni, jo šādā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt bērna psihi. Arī Veselības ministrijas pārstāve Antra Valdmane iebilda pret 14 gadu slieksni. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš norādīja, ka Latvijas Satversme nenosaka vajadzību pēc ieroča nēsāšanas, taču – neaizliedz to likumīgā kārtā darīt. “Mēs visi atceramies gadījumu kinoteātrī [2011. gadā kinoteātra apmeklētājs Rīgā nošāva citu apmeklētāju], taču tā ir politiska izšķiršanās,” paudis Vītoliņš.
Bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) izteicies, ka 14 gadu slieksni nevar atbalstīt, jo ministrija tajā saskata drošības riskus. Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji pauda, ka tas ir pāragrs vecums, lai nodarbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Īpaši pretrunīgi tas esot laikā, kad Latvijā notiek diskusijas par bērnu emocionālu neiespaidošanu, tostarp televīzijā. Tāpat 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot sasaistīt ar valsts aizsardzību, jo bērniem nav aizliegts apmeklēt šautuves un nodarboties ar šaušanas sportu.
Zaļajā partijā nevienprātība
Pēkšņo priekšlikumu par likuma grozījumiem tā sākotnējā formā, proti, paredzot atļauju šaut medībās no 14 gadu vecuma, atbalstīja arī bijušais aizsardzības ministrs, Latvijas Zaļās partijas (LZP) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Raimonds Bergmanis. Bijušā ministra pamatojums – Latvija virzoties uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, turklāt Jaunsardzē šaušanā apmāca vēl agrāka vecuma bērnus.
Pretējās domās ir Bergmaņa partijas biedre, bijusī veselības ministre Anda Čakša, kura uzskata, ka vecākiem jāmāca bērniem atbildība, kas nenāk komplektā ar bisi. LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars Likumam un Taisnībai apliecina, ka partijā tik tiešām valda krasa viedokļu dažādība. “Kopēja nostāja nav pieņemta. Es personīgu nenosodu šo iniciatīvu, un, manuprāt, risinot šo jautājumu, bija jāpaļaujas uz profesionāļu kompetenci,” saka Tavars.
1% no sabiedrības prasa īpašas tiesības
Arī bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, ir pret šo priekšlikumu, sakot, ka “īsts vīrs izaudzināms, kad mamma ar tēti piedalās viņa audzināšanā – ierocis rokā nepalīdzēs”. Pret grozījumiem asi vērsās arī vairāki Saskaņas deputāti, kā argumentus minot galvenokārt potenciālus drošības riskus.
Kritiska bija arī deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) – viena specifiska lobija grupa, kas veido 1% no sabiedrības, pieprasot sev īpašas tiesības. Arī viņa uzsver, ka priekšlikums tapis bez jebkāda izvērtējuma, piebilstot, ka tiek runāts par mūsdienu cilvēkiem un mūsdienīgu vidi, nevis par medībām, jo jāpabaro ģimene.
Idiots nevarot būt mednieks
No Saeimas deputātiem priekšlikumu cita starpā aizstāvēja Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji un KPV LV politiķi.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP), atbalstot priekšlikumu, paziņojusi, ka “tie ir maldi, ka mēs dosim ieroci rokās”. Priekšlikumu atbalstīja arī parlamentārietis Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš izteicās, ka var nomainīt vārdu “nogalināt” ar “medīt” un tad viss vairs neizklausoties tik ļauni.
Atbalstošs bija arī deputāts Ēriks Pucens (KPV LV), kurš atgādina – lai iegūtu medību apliecību, jānokārto sarežģīti pārbaudījumi. Par to izteicās deputāts Atis Lejiņš (Jaunā Vienotība), tostarp pavēstot, ka viņš mīl visus dzīvniekus, izņemot bebrus. “Kad dzīvoju trimdā, gāju uz mednieku kursiem. Nu ziniet – tie ir tik grūti! Tu nevari beigt medību kursus, ja esi idiots!” apgalvo Lejiņš.
Mednieki vēlas likvidēt pelēko zonu
Medniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji līdz šim pamatā argumentējuši, ka jaunieši ir spējīgi piedalīties medībās, izmantojot šaujamieroci, un nekādas Eiropas Savienības (ES) direktīvas neaizliedz dalībvalstīm atļaut pusaudžiem to darīt.
Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks sarunā ar Likumu un Taisnību klāsta, ka Latvijā jau vēsturiski no paaudzes paaudzē ir pazīstamas medniecības tradīcijas – pusaudži dodas līdzi medībās pieaugušajiem un nereti tik un tā tiek pie iespējas izšaut ar medību ieroci. “Tas jau notiek un turpinās notikt. Kādēļ gan nesakārtot likumdošanu un neizskaust šo pelēko zonu? Citās valstīs šīs lietas jau ir sakārtotas,” saka Barviks.
Asociācijas vadītājs arī norāda, ka sods par rīcību, kas nu ir atļauta, iepriekš bijis gana bargs: “Patlaban praksē mums jau tā iegājies, ka dēls palīdz tēvam iznest no meža ieroci un viņu sagaida krimināllieta par ieroča nēsāšanu un tēvam – par tā nodošanu.” Barviks arī atceroties tieši šādu gadījumu no dzīves, kad abus apsūdzētos no soda esot paglābis vienīgi smags, gadu ilgs juristu darbs.
Psihologi: medības mūsdienās ir izklaides
Iecerētās likuma izmaiņas lūdzām komentēt psihoterapeiti Ainu Poišu un psihologu Ansi Jurģi Stabingi.
Aina Poiša norāda, ka viņas pirmā reakcija uz šādu priekšlikumu ir skeptiska: “Pusaudzis 16 gadu vecumā vēl nav pietiekami stabils. Šeit ir runa par gana lielu agresiju, kuru daudz pareizāk, manuprāt, būtu izlikt sevis attīstīšanā, sportā. Ja runājam par personām šādā vecumā, es tomēr aicinātu piesardzīgi izturēties pret ieroču tēmu. Jā, pusaudži, iespējams, daudz ko pagūst redzēt kinofilmās, taču lietot ieroci dzīvē – tas ir citādāk.”
Psihologs Ansis Jurģis Stabingis atzīst, ka šis jautājums nav tik vienkāršs, lai atbildētu ar “jā” vai “nē”. “Cilvēka briedums ir individuāla padarīšana. Tas atkarīgs ne tikai no gadiem, bet arī no konkrētas jomas. Kas ir briedums? Spēja tikt galā ar situāciju, neradot problēmas sev vai citiem. Viens cilvēks var būt pietiekami nobriedis attiecību vai finanšu jautājumos, bet nenobriedis alkohola, azartspēļu jomā. Citam tas var būt pavisam citādi. Un dažādu jomu briedums var iestāties dažādos vecumos. Piemēram, vai visi ir politiski nobrieduši vēlētāji? Alkohola lietotāji? Autobraucēji? Vai dzeltenās preses sleju varoņi ir nobrieduši attiecību jautājumā? Visi regulētie vecuma ierobežojumi dažādās jomās ir kaut kāds kompromisa jautājums, visbiežāk, balstīts uz tradīciju un minējumu, bez nopietnas izpētes,” saka Stabingis.
Speciālists arī piebilst, ka šo jautājumu var aplūkot no vairākām pusēm: “Šajā gadījumā ir arī runa par tradicionālajām vērtībām – klasisko “vīrietis nes medījumu” –, un šeit šī vērtība tiek īstenota burtiski, ne simboliski. Saglabājot tradicionālās vērtības, ka dēli iet tēvu pēdās un tēvi ierāda dēliem medījuma iegūšanas pamatus. Šajā aspektā, protams, tas ir atbalstāmi un jāregulē ar likumu. Taču jautājums var arī būt par to, vai vispār mūsdienās ir nepieciešamas medības kā izklaide. Jo medības sen vairs nav iztikšanas vai pārtikas iegūšanas jautājums. Tā ir izklaide. Vai sliktākajā gadījumā tā ir cilvēka varas demonstrācija visbrutālākajā formā – nogalinot otru. Ir ļoti apšaubāmi, vai augsti attīstītā civilizācijā kaut kas tāds vispār būtu nepieciešams. Protams, mednieku pārstāvji dažādos veidos var racionalizēt savu pozīciju un aizstāvēt savu hobiju – tas ir saprotami un cilvēciski, bet tas nepadara viņu viedokli par patiesu.”
Kā ir citās valstīs
Vācijā mednieku eksāmenu iespējams kārtot no 15 gadu vecuma un no 16 gadiem iegūt jaunā mednieka apliecību, kā arī piedalīties medībās kopā ar pieredzējušu biedru. Ierocis šādai personai nevar piederēt, turklāt šaut atļauts tikai individuālās medībās, ne dzinējmedībās. Beļģijā likums atļauj piedalīties medībās tikai no 18 gadu vecuma un neparedz nekādus izņēmumus, bet Lielbritānijā atļauts medīt jau no 14 gadu vecuma. Iegūstot sertifikātu, var medīt kopā ar pieredzējušu mednieku, kuram ir ieroču atļauja. Somijā mednieka eksāmenu var kārtot, tiklīdz persona ir iemācījusies lasīt. Līdz 15 gadu vecumam var medīt ar ieroci tikai kāda pieaugušā uzraudzībā, no 15 līdz 18 gadu vecumam – patstāvīgi, ar vecāku izsniegtu atļauju.
