Deputātam Gobzemam nepilnības amatpersonas deklarācijā: bažas par interešu konfliktu
Nesen no politiskās partijas KPV LV un Saeimas frakcijas izslēgtais deputāts Aldis Gobzems pēc došanās brīvsolī paziņoja, ka šis lēmums Gobzemam došot iespēju "sagrupēt spēkus un likumīgā ceļā laika gaitā pārņemt varu valstī". Tāpat politiķis paziņoja, ka nu gatavs dibināt “jaunu veidojumu”. Pēc šiem notikumiem nu Gobzems Saeimas zālē sēž atsevišķi no savas bijušās partijas kopā ar no "Saskaņas" ievēlēto Jūliju Stepaņenko, veidojot tādu kā neatkarīgo deputātu “politisko pāri”.
Lai vai kā Gobzemam sokas ar būšanu kādā no politiskajiem spēkiem, nenoliedzms fakts, ka viņš tieši no “KPV LV” tika ievēlēts 13. Saeimā un tas ļāvis izbaudīt deputāta priekšrocības. Lai arī deputātiem ar likumu noteikts daudz dažādu priekšrocību, viņiem tomēr ir arī savi pienākumi. Kā viens no primārajiem pienākumiem ir nebūt interešu konfiktā un, protams, ievērot likumu pēc būtības. Likums nosaka, ka jaunievēlētajiem deputātiem interešu konflikta novēršanai ir dots laiks trīs mēneši no amatā stāšanās dienas, lai novērstu iespējamos interešu konfiktus. Tātad līdz šī gada 6. februārim teorētiski visiem deputātiem tas bija jāizdara.
Jauns.lv aplūkoja, kā ar likuma izpildi veicies Saeimas deputātam Gobzemam, kurš sevi allaž pozicionējis kā augstas klases juristu. Saskaņā ar publiskajās datu bāzēs pieejamo informāciju, esam konstatējuši, ka Gobzems vēl joprojām pēc 6. februāra ir aktīvs saimnieciskās darbības veicējs, kas nozīmē, ka daputātam nav šķēršļu ārpus deputāta darba pienākumiem sniegt juridiskos pakalpojumus jebkurai fiziskai vai juridiskajai personai, gūstot papildus ienākumus sev un savai ģimenei.
Esam vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar jautājumu, vai Gobzems VID iesniedzis iesniegumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Diemžēl saskaņā ar likumu VID par konkrētu nodokļu maksātāju šādas ziņas nedrīkst sniegt. Taču VID paskaidroja, ka tas personas no šī reģistra izslēdz pēc iesnieguma trīs darba dienu laikā un nākamajā dienā pēc pieņemtā lēmuma šī informācija tiek atspoguļota VID publiskojamā datu bāzē.
Analizējot VID sniegto informāciju, matemātiski ir izskaitļojams, ka Gobzems līdz likumā noteikatjam termiņam tomēr, visticamāk, nav vērsies VID ar šādu iesniegumu, tādējādi nenovēršot iespējamo interešu konfliktu likumā noteiktajā termiņā.
Interesanti, ka Gobzems savā valsts amatpersonas deklerācijā, stājoties amatā 2018. gada 6. novembrī, nemaz nav norādījis, ka viņš ir saimnieciskās darbības veicējs, tādējādi radot aizdomas par deklarācijā sniegtās informācijas patiesumu. Likums nosaka, ka personai šāda informācija jānorāda savā amatpersonas deklarācijā un, ja tas nav izdarīts, tad iesniedzējam draud administratīvais sods vai pat kriminālatbildība. Atminoties bijušā Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa sāgu ap amatpersonas deklarācijā sniegtajām nepatiesajām ziņām, kas noveda līdz Saeimas balsojumam par tā laika deputāta izdošanu krminālvajāšanai, Gobzema gadījumā jaušamas iespējamas paralēles.
Neskatoties uz to, ka amatpersonas deklarācijā Gobzems nav deklarējis savu saimniecisko darbību, viņš norādījis, ka ir zvērināts advokāts Zvērināta advokāta Alda Gobzema birojā.
Jau zināms, ka pērn novembra beigās ar plašu skandālu Gobzemu izslēdza no advokatūras rindām pārkāpumu dēļ. Pēc šī notikuma advokatūras interneta mājas lapā ir norādīts, ka šajā birojā nav aktīvi parktizējoša advokāta. Vienalikus VID publiskojamā datu bāzē ir konstatējams, ka šis advokātu birojs ir aktīvs nodokļu maksātājs ar piešķirtu PVN maksātāja numuru. Tas nozīmē, ka Gobzems arī šajā gadījumā ir “piemirsis” apturēt darbību savam advokātu birojam, lai arī kristāltīras reputācijas labad biroja darbība būtu bijusi jāpārtauc.
Protams, Jauns.lv atklātās iespējamās nepilnības Gobzema amatpersonas deklarācijā sniegtajā informācijā un iespējamu esamību interešu konfiktā, ir jāvērtē valsts uzraudzības iestādēm, kas šajā gadījumā ir gan VID, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
