Igaunijas latvietis Guntars - sērijveida izvarotājs - uzvar Eiropas tiesā

Igaunijas latvietis – sērijveida izvarotājs Guntars Kaziks, kurš sēž Igaunijas cietumā, uzvarējis prāvā pret Igaunijas valsti un saņems kompensāciju par to, ka viņš bija iespundēts pārāk šaurā kamerā, nekā to tolaik noteica Igaunijas normatīvie akti. Kaziks jau iepriekš vairākkārtīgi tiesājies gan ar Igaunijas Policijas un robežsardzes departamentu, gan Valsts prokuratūru, bet Igaunijas tiesās vienmēr zaudējis.

Igaunijas valstij septiņiem ieslodzītājiem, starp kuriem ir arī divi slepkavas, kopumā kompensācijās būs jāizmaksā teju 50 000 eiro, jo neesot tikušas ievērotas viņu cilvēktiesības – kameras esot bijušas pārāk šauras, raksta Tallinas laikraksts „Postimees”. Vienlaikus valstij arī jāizmaksā vairāk nekā 10 000 eiro par tiesāšanās izdevumiem.

Sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā neatkarīgi viens no otra bija iesnieguši septiņi Igaunijas cietumos ieslodzītie, bet visas viņu sūdzības tika apvienotas vienā lietā. Viņi žēlojās, ka viņiem līdz 2014. gadam sodu vajadzēja izciest pārāk šaurās kamerās, kurās uz vienu cilvēku bija mazāk par trīs kvadrātmetriem platības, kaut gan tik liela platība tika paredzēta vienam ieslodzītajam.

Igaunijā ieslodzītie valstij un Eiropas tiesai sūdzības par pārāk šaurām kamerām masveidīgi sāka rakstīt 2013. gadā, kad tiesā par neciešamu šaurību kamerā uzvarēja Igaunijas narkobiznesmenis Tarki Tuniss un kompensācijā saņēma 7000 eiro. Līdz ar to gals maisam bija vaļā un ieslodzītie viens pēc otra nu centās ar savām prasībām no Igaunijas valsts piedzīt kompensācijas. Starp tiem, kuri kopā ar Kaziku saņems kompensāciju ir arī uz mūžu par divu cilvēku slepkavību un slepkavības mēģinājumu notiesātais Vladimirs Ņikitins, kā arī vēl viens slepkava – Vitālijs Tarasovskis, kurš uz 20 gadiem notiesāts par kāda biznesmeņa slepkavību. Kompensācijas saņems arī uz mazākiem termiņiem notiesāties narkotirgoņi Martins Vilems un Pēters Erets, kā arī zaglis Igors Karps un finanšu mahinators Aleksejs Savva.

Kazikam Cilvēktiesību tiesa piespriedusi izmaksāt 4625 eiro lielu morālo kompensāciju un 1500 eiro par tiesāšanās izdevumiem. Jāteic, ka vairākkārtīgi sodītais 1967. gadā dzimušais Igaunijas latvietis jau iepriekš ir sūdzējies par neciešamajiem apstākļiem cietumā, bet panākumus tiesvedībā līdz šim nav guvis. Tāpat viņš arī nesekmīgi centies saņemt 1000 eiro lielu kompensāciju par pārāk ilgu tiesvedības procesu un par to, ka viņa cilvēciskā cieņa aizskarta rīta pārbaudes laikā, kad viņam visu priekšā skaļi nākas nosaukt savu vārdu un uzvārdu. Vienlaikus Kaziks arī sūrojies, ka pārāk ilgi notiekot pret viņu ierosinātās tiesvedības.

Kaziku uz 15 gadiem 2010. gadā notiesāja Harju apriņķa tiesa par četru jaunu sieviešu, tostarp arī nepilngadīgo, izvarošanu. Viņš savas upures noskatījis uz Tallinas –Tartu un Tallinas-Pērnavas šosejām, kur meitenes stopēja garāmbraucošās automašīnas. Vēlāk uz Kaziku arī krita aizdomas par kādas 17 gadus vecas jaunietes izvarošanu un slepkavību, bet tiesa viņa vainu nepierādīja.

Jāpiebilst, ka to, cik lielai jābūt cietumnieka kamerai nosaka vietējā nacionālā likumdošana. Latvijā vēl 2016. gada sākumā spēkā bija prasība, ka notiesātajiem dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vieninieku kamerās — ne mazāka par 9 kvadrātmetriem. Vēlāk Latvijas Sodu izpildes kodekss tika mainīts un tagad dzīvojamās platības norma vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 4 kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās norma palika iepriekšējā - 9 kvadrātmetri.