Čakša: lielākā daļa finansējuma mediķu atalgojuma palielināšanai nākamajā gadā atrasta

Finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai tiks rasts no dažādiem avotiem, tostarp vidējā termiņa veselības aprūpes budžeta plānotā pieauguma, pieejamajiem budžeta resursiem, kurus Finanšu ministrija (FM) atradusi, pārskatot dažādus procesus, kā arī saistībā ar lielāku prognozēto ekonomikas izaugsmi, ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku un citiem FM avotiem.

Lai atvēlētu finansējumu mediķu atalgojumam, pagaidām pietikšot tikai ar aizejošās valdības rīcību, proti, pagaidām izskatoties, ka finansējuma piešķiršanas ziņā nebūšot nepieciešams Saeimas lēmums. Tas saistīts ar to, ka Saeimā tiek virzīti grozījumi, kuros FM tiek dotas plašas iespējas rīkoties, piebilda valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Patlaban Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus divos Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai no nākamā gada 1.janvāra nodrošinātu mediķu atalgojuma pieaugumu par 20%. Izmaiņas Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā paredzēs izmaiņas pakalpojumu tarifos, bet grozījumi Noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām paredzēs zemākās mēnešalgas palielinājumu par 20%.

Saskaņā ar grozījumiem atalgojums ambulatorajā sektorā strādājošam ārstam vidēji pieaugs no 1125 līdz 1350 eiro, savukārt šajā sektorā strādājošajām māsām un ārsta palīgiem vidēji no 675 līdz 810 eiro. Vienlaikus slimnīcās strādājošo darba samaksa būs lielāka, proti, ārstiem darba samaksa pieaugs no 1547 līdz 1856 eiro mēnesī, bet māsām un ārsta palīgiem no 928 līdz 1114 eiro.

Šogad mediķu darba samaksa pieaugusi vidēji par 30% - ārstiem par 30%, bet medmāsām par 28%, piebilda Čakša.

Viņa skaidroja, ka rīcība no aizejošās valdības puses nepieciešama, jo pagaidām joprojām nav izveidojusies jaunā valdība, turklāt nav arī pieņemts nākamā gada budžets, bet bez atalgojuma palielināšanas veselības aprūpes nozarē iestāsies krīze.

Ministre uzsvēra, ka piedāvātais VM plāns ir labākā versija, kā nodrošināt mediķu atalgojuma palielināšanu no 1.janvāra, un ministre darīšot visu, kas viņas spēkos, lai nodrošinātu, ka MK noteikumi tiek grozīti un mediķi atalgojuma palielinājumu saņemtu. Čakšas ieskatā, pagaidām nav būtisku šķēršļu, lai šo ieceri īstenotu.

Vienlaikus, runājot par iespējamajiem šķēršļiem, Mūrmane-Umbraško piebilda, ka pamata šķērslis varētu būt finansējuma avoti, jo patlaban identificēti atsevišķi resursi un jautājums, cik ātri izdosies identificēt pārējos nepieciešamos finansēšanas avotus.

Uz jautājumu, vai Čakša redz kolēģu atbalstu šo grozījumu realizēšanā, ministre norādīja, ka runājusi gan ar pašreizējo Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), gan finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un pagaidām neesot indikāciju, ka atbalsts šiem grozījumiem varētu nebūt.

Kā ziņots, 5.decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti bez plašām diskusijām lēma izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pieļaujamo virsstundu palielināšanu ārstniecības personām.

Patlaban priekšlikums paredz divas reizes lielāku virsstundu skaitu nekā to paredz Darba likums, proti, 16 stundas. Šis priekšlikums gan vēl tiks precizēts, jo, kā norādīja, deputāte, veselības ministre Čakša, patlaban ir bažas no Labklājības ministrijas (LM), ka šāds virsstundu apmērs ir pārāk liels, tāpēc Veselības ministrija vēl konsultēsies ar slimnīcu vadītājiem un LM, lai rastu labāko risinājumu.

Vienlaikus trešdien komisija lēma, ka nākamnedēļ parlamenta plenārsēdē tiks skatīts arī priekšlikums papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus, nosakot valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.

Abiem grozījumiem noteikta steidzamība, kas nozīmē, ka tie tiks skatīti tikai divos lasījumos.

Nākamās nedēļas plenārsēdē grozījumi Ārstniecības likumā tiks skatīti pirmajā lasījumā, bet grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.