“Sadales tīkli” nomā no “Latvenergo” pašu nopirktu tehniku
Darījumi, kas rada bažas par to mērķiem un caurskatāmību. Tieši tā Valsts kontrole raksturo nomas attiecības starp “Sadales tīkliem” un to mātes sabiedrību “Latvenergo”. Savulaik, kad “Sadales tīkli” tika atdalīti no “Latvenergo” kā pārvades uzņēmums, tas aizvien turpināja nomāt daļu no iepriekš mātesuzņēmumam piederējušā īpašuma. Tomēr, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, “Sadales tīkli” nomājuši no “Latvenergo” arī ievērojamu skaitu speciālās tehnikas, ko sākotnēji bija iegādājies pats.
Sadales tīkls šobrīd ir monopola uzņēmums. Faktiski visi elektrības lietotāji Latvijā tam maksā par pārvades un sadales pakalpojumiem. To, kāds būs tarifs, regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Nelieliem elektrības lietotājiem rēķinā tieši maksa par sadali ir viena no lielākajām pozīcijām. Un to maksā pat tad, ja patērēts nav ne kilovatstundas.
Kas un cik pamatoti veido šīs izmaksas - to teju pāris gadu garumā vētīja Valsts kontrole un secinājumi nebija glaimojoši – lai arī formāli tarifi aprēķināti atbilstoši, taču vairāku izmaksu pamatojums bijis apšaubāms. Piemēram, Sadales tīkli nomā no Latvenergo speciālo tehniku, kuru paši iegādājušies un ko izmanto tikai Sadales tīkli.
“Mēs konstatējām, ka “Sadales tīkli” šos aktīvus, kas ietver ne tikai šo specializēto tehniku, bet arī biroja iekārtas, aprīkojumu. Vispirms pati apzina vajadzības, iegādājas, pēc tam pārdod “Latvenergo” un pēc tam jau nomā,” raidījumam saka Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Shēma ir aptuveni šāda – “Sadales tīkli” apzina savas vajadzības un veic iepirkumu. Pēc tam iegādātos vai arī izveidotos aktīvus uzreiz pārdod tālāk “Latvenergo”. Bet beigu beigās speciālo tehniku tik un tā izmanto tikai “Sadales tīkli”, bet jau maksājot nomas maksu un peļņas uzcenojumu “Latvenergo”.
“Pirmā lieta - tarifus tas neietekmē. Otrā lieta - “Sadales tīkls” ir “Latvenergo” meitas sabiedrība. Mēs pēc būtības esam koncerns, mēs pēc būtības darbojāmies kā viens vienots uzņēmums. Mēs kā koncerns arī publicējām finanšu rezultātus, un kā koncerns arī veicam maksājumus valsts budžetā dividenžu formātā,” uzsver “Latvenergo” valdes loceklis Guntars Baļčūns.
Dati liecina, ka pēdējos piecos gados “Sadales tīkli” no “Latvenergo” ik gadu nomā aptuveni 800 speciālo tehnikas vienību, kuras meitasuzņēmums sākotnēji iegādājies pats. Piemēram - dažādus instrumentus, frēzes, zāģus, laivas, mototehniku, kāpurķēžu tehniku u.c.
“Sadales tīklu” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons saka: “Mēs izsludinājām iepirkumu uz speciālo tehniku, jo mēs zinām konkrēti, kādu tehniku ar kādiem parametri mums vajag. Tā tehnika ir unikāla mums: “Latvenergo” to nelieto. Bet tā kā “Latvenergo” pārrauga mūsu visu transporta parku, viņi nodarbojas ar transporta izsekošanas ierīcēm, piemēram, GPS uzstādīšanu, monitorēšanu un apkopošanu, arī transporta atskaišu sistēmu - visu kopējo bloku, tad tas lēmums bija tāds, ka tas viss notiek vienuviet, jo tas ir lētāk nekā katram uzturēt atsevišķu savu departamentu un pārraudzības daļu.”
Saskaņā ar līgumu, “Sadales tīkli” maksājuši “Latvenergo” arī par speciālās tehnikas vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu vēl aptuveni 230 tūkstošus eiro gadā. Taču daļu no šī darba darījis pats “Sadales tīkls”. “Latvenergo” plānojis tikai vieglo automašīnu nomainīšanu. Iegūtie dati liecina, ka virkne iegādāto tehnikas vienību nemaz nav lietota vai noslodze bijusi pavisam neliela. Piemēram, vairāki kvadricikli un pāris sniega motociklu ne 2015., ne 2016.gadā nav izmantoti vispār. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem - pērkot, pārdodot un nomājot no “Sadales tīkliem” uz mātes kompāniju aizpumpēti vismaz divi miljoni eiro piecu gadu laikā jeb aptuveni 400 tūkstoši katru gadu.
“Šis darījuma veids mums šķiet tāds necaurspīdīgas un arī, mūsuprāt, īsti neizprotams. Līdz ar to mēs arī šim jautājumam revīzijā pievērsām uzmanību. Un tas, ko mēs secinājām - jā, tarifa apmēru tas neietekmē, bet tas, ko mēs redzam, ka peļņas daļa, kas ir ietverta tarifā, šajā gadījumā nepaliek “Sadales tīklu” rīcībā, bet gan aiziet jau “Latvenergo” rīcībā,” saka Krūmiņa.
“Sadales tīkli” šā gada pavasarī, pērkot jaunu tehniku, atteikušies no tās tālākas pārdošanas mātesuzņēmumam un attiecīgi - nomas. Bet no nākamā gada 1.janvāra paredzēts arī pārņemt pārējo iepriekš pašu iegādāto un līdz šim nomāto tehniku.
“Mēs esam centralizējuši savas pārvaldes sistēmas. Ja iepriekš mēs bijām tāds izteikti reģionāls uzņēmums ar reģionālajām pārvaldēm un daļām, tad no pagājušā gada mēs esam centralizējuši savu pārvaldi, esam sapratuši, ka mēs varam arī paši nepastarpināti kontrolēt savu speciālās tehnikas autoparku un tāds ir lēmums,” saka, Sadales tīklu valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Nomas maksas aprēķinātas tā, lai tās sakristu ar kapitāla izmaksām, kas ieliktas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajā tarifā. Šai komisijai regulāri jāizvērtē “Sadales tīklu” budžets, kā arī neatkarība no mātesuzņēmuma. Un Valsts kontrole lūgusi regulatoram izvērtēt šādas prakses pamatotību.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons: “Mūsu ieskatā tās izmaksas ir pilnīgi vienādas: vai to nodrošina mātes uzņēmums un noformē kā nomas darījumu, vai to uzskaita savā pusē un uzrāda savā īpašumā sadales operators, attiecīgi iekļaujot savā izmaksā pilnu pamatlīdzekļu saistīto izmaksu kopumu.”
Šobrīd ir mainījusies tarifu aprēķināšanas metodika, paredzot tajā mazāku peļņas daļu. Un tas nozīmē – ja spēkā būtu pēc jaunās metodes apstiprināts tarifs, nomas maksai būtu jābūt zemākai, lai tas neietekmētu to, cik maksājam par sadali.
