Eksperiments: ar "zagtu" telefonu uz lombardu

Žurnāls „Likums un Taisnība” kopā ar LNT raidījuma „Degpunktā” komandu, bruņojušies ar slēpto kameru un diviem viedtālruņiem piedāvājumā devās izpētīt, cik godīgi ir galvaspilsētas lombardi.

Jūsu pasi vajag!

Divatā, kopā ar „Degpunktā” pārstāvi draudzenes lomā, dodamies uz SIA „Lombards 24” filiāli Dzirnavu ielā 119, netālu no mikroautobusu stacijas, pie tirdzniecības centra „Origo”.

Lombarda darbiniekam visai nedroši skaidrojam, ka vēlamies uzzināt cenu, pa kuru būtu interese pieņemt piedāvāto viedtālruni „Just5 Spacer”. “Par šo te būs 30 eiro,” burtiski uzreiz, pēc viena acs uzmetiena, bilst kasieris.

Jautājam, vai mantu tūlīt var pieņemt, uz ko saņemam atbildi: “Jā, protams. Jūsu pasi vajag.” Taisnojamies, ka dokumentu nav. “Bez pases nekādi!” teju vai sašutis attrauc vīrietis, un viņa skatienā parādās aizdomas par notiekošo. “Tiešām nevar?” pārjautājam, taču atbildē saņemam striktu nē un dodamies vien ārā pa durvīm.

“Bez papīriem tikai čigānietēm!”

Pēc tam laimi izmēģinām Merķeļa ielā. Presē ziņots, ka, cenšoties pārdot sazagto, zagļi nekaunas iegriezties arī pilsētas centra lombardos. SIA „Express Credit” nesen iegādātajam „Rīgas pilsētas lombardam” Merķeļa ielā 12 arī piedāvājam to pašu telefonu bez SIM kartes.

Šajā gadījumā kasieris pirms cenas nosaukšanas rūpīgi pārbauda un apskata telefonu: “Būs aptuveni 40 eiro, kaut kā tā.” Tēlojam gandarītus un sakām, ka labprāt saņemtu naudu, taču jau atkal prasa personu apliecinošus dokumentus.

Pēc skopa paskaidrojuma, ka to nav līdzi, kasieris paliek pie sava, ka bez dokumentiem nekas nenotiks. “Mēs attiecīgi formējam pirkšanas līgumu, vēlāk pārdodam. Bez dokumentiem neviens jums neko nepaņems – vienīgi varat iet čigānietēm uz ielas piedāvāt!” smej lombarda pārstāvis.

Tomēr uzdrošināmies pārjautāt: “Bez līgumiem nevar?” Vīrietis nedaudz samulst, taču joprojām atbild noraidoši: “Sastādot līgumu, jūs parakstāties, ka šī manta ir jūsu, nevis zagta, ka jūs esat atbildīgi. Bez dokumentiem nevaram līgumu sastādīt.” Dodamies projām.

“Jūs man tādus jautājumus uzdodat!”

“Vai ieķīlāt vēlaties?” jautā kasieris „Pilsētas lombards-kredīts” Merķeļa ielā 4. Pēc rūpīgas apskates un neilgas datora tastatūras klabināšanas saņemam vērtējumu: “30 eiro.”

“Labi. Vai var atstāt telefonu tagad un saņemt naudu?” esam tieši. “Jā, bet jūsu pasi vajadzēs.” Sakām, ka neviens no mums abiem nemēdz staigāt apkārt ar pasi. “Tad nevarēs. Ja nu viņš ir zagts?” skarbā tonī atteic kasieris. Piedāvājam draudzīgi „sarunāt”, taču kasieris teju vai zaudē pacietību: “Nu, kā es varu bez dokumentiem no jums paņemt!”

“Vai neziniet kādu vietu, kur varētu?” jautā pavadone. Kasieris nu ir aizkaitināts un, šķiet, nojauš ko nelāgu: “Jūs man tādus jautājumus uzdodat!” Beidzam apšaubīt kunga godaprātu un, laipni atvadījušies, atstājam lombardu.

Bez pases nekur neviens neko

Blakus, Merķeļa ielā 6, esošajā „Centrālajā lombardā”, saruna ir īsa: “Četrdesmit eiro varu piedāvāt, bet vajag pasi.” Apgalvojam, ka dokumentus līdzi nenēsājam, un atkal piedāvājam “kaut ko sarunāt”, taču kasieris, nepārtraucot acu kontaktu, nosmīn un atbild noraidoši: “Bez pases jums nekur neviens neko nepieņems.” Pēc kunga sejas izteiksmes skaidrs, ka neesam pirmie ar šāds lūgumu un viņš ar mums plašākās sarunās neielaidīsies.

Vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, teju vai jādomā, ka vai nu neprotam pareizi sevi pasniegt, vai arī visi lombardi ir godīgi, kas liek secināt, ka zagļu uzdevums tikt vaļā no nozagtās mantas ir sarežģīts, ja vien nav vēlmes riskēt, uzrādot pasi. Nomainām taktiku – turpmāk prece būs vēl joprojām par glaunu uzskatāms iPhone 5s. Izvēlamies arī citus „medību laukus” –dodamies uz Latgales priekšpilsētu.

„Fresh Cash”

Lombardā „Fresh Cash” Lubānas ielā 39 pasniegto viedtālruni pēta teju piecas minūtes. Pēc tam seko verdikts: “Varam jums dot simtu, ja pārdodat, deviņdesmit – ja ieķīlājat.”

Tūlīt pat darām zināmu, ka mums nav līdzi dokumentu, taču kasiere acumirklī izbrīnās un paziņo, ka nekas nesanāks: “Mēs taču ievadām datubāzē. Mūsu firmā jums šādi, bez dokumentiem, neviens nedos.” Uz aicinājumu sarunāt, kaut vai pazeminot cenu, kasiere atbild noraidoši un manāmi samulst. Lombarda darbiniece turklāt pasmej par mūsu ieceri: “Nu, ko jūs, šādi varētu padomju laikos varbūt!”

Lombards Prūšu ielā 20

Ķengaragā, Prūšu ielā 20, atrodas lombards, kura izkārtne par konkrētu nosaukumu neliecina. Noteiktai publikai parocīga vieta, jo lombards atrodas tieši blakus azartspēļu zālei.

Dodamies iekšā pa visai apdriskātām durvīm, priekša ir pāris šaubīga skata vīru. Kungi lūdzas lombarda darbiniekam, lai uzlādē viņu mobilo telefonu, un no sarunas šķiet, ka visi ir savstarpēji pazīstami. Kamēr pēta mūsu iPhone, acīm redzami sagurušie vīri klāsta savu bēdu stāstu, kā viņus piekrāpis kāds draugs.

“Būs 110 eiro,” paziņo kasieris. Līdzīgi kā iepriekš vedinām sarunu uz to, ka līdzi nav dokumentu un nevarēsim legāli visu izdarīt. Pēc neilgas sarunas saņemam atbildi: “Varam sarunāt. Būs jāizdzēš iCloud konts. Tad zvanīšu cilvēkam, kurš varēs paņemt.” Kasieris gan piebilst, ka tad cena būs zemāka – 100 eiro. Aizbildināmies, ka vēl padomāsim, apstaigāsim citas vietas un aizejam.

Policijai statistikas nav, taču sadarbība bieža

Pēc eksperimenta secinājumi ir īsi un skaidri – lombardu ķēdēs nodot mantu bez dokumentiem šķiet ļoti grūti, sešos gadījumos tikai vienā bija gatavi uz apšaubāmu darījumu. Kriminālās veiksmes procents pieaug ārpus centra un tad, ja precei ir vērā ņemama vērtība.

Valsts policijā, komentējot lombardu godprātību, skaidro, ka tie tomēr ir viena no zagto mantu noieta vietām, ko bieži arī atklāj. “Policija, izmeklējot zādzības, regulāri sadarbojas ar lombardiem, apzinot, vai zagtās mantas nav tajos nonākušas. Ja zagtās mantas konstatētas lombardā, pirmām kārtām tiek skaidrota persona, kas tās nodevusi. Ja noskaidrotā persona nav pats zaglis, tad tālāk jau norit darbs, lai noskaidrotu personu, kas varētu būt izdarījusi konkrēto zādzību,” informē policijas pārstāve Ance Rozīte.