Liepājas autobusa šofera Ilmāra reakcija izglābj 50 pasažieru
Piecdesmit pasažieriem 21. septembra vakara stunda varēja būt liktenīga, ja ne Liepājas autobusu parka šofera Ilmāra Tīda profesionalitāte. Ceļā no Rīgas uz Liepāju viņš par mata tiesu paglāba visus no smagas avārijas.
Liepājnieki Ieva Dzērve un Toms Debesnieks piedzīvotajā dalījušies portālā Liepājniekiem.lv. Pēkšņi pretim izbraukuši divi kravas auto, apdzenot viens otru, turklāt ceļš tajā vietā bija diezgan šaurs. “Viena nepareiza kustība, un mēs būtu grāvī,” saka Debesnieks.
Purns purnā ar kravas auto...
“Tas notika pie Blīdenes – bija nesaprotama vadītāja rīcība. Ja mēs satiktos purns purnā, viens otram iebrauktu pa pusei iekšā. Metu busu pie malas, cik vien iespējams,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta pats Ilmārs Tīds.
Visu izšķīra sekundes daļas, kad viņš sagriezis pa labi un nobraucis uz nomales, autobusa un smagā auto kabīnes atradušās blakus.
“Kaut kā izlocījos un tiku atpakaļ uz ceļa, bet man atkal vajadzēja saglābt situāciju, jo gāju krusteniski citām mašīnām virsū. Galvenais – neuzskriet virsū nevainīgiem cilvēkiem,” Ilmārs atceras, ka turpat uz šosejas bija vēl astoņi vieglie auto.
Tikmēr smago auto šoferi aizbraukuši tālāk, it kā nekas nebūtu bijis. Tikai jau Skrundā Ilmārs aptvēris, kas noticis: “Visu darīju, lai avārija nenotiktu – vajadzēja glābt, kas glābjams.”
Atgriezies no Anglijas
Tīds strādā par šoferi kopš 1980. gada. Liepājas autobusu parkā nostūrējis 25 gadus, pēc tam septiņus gadus strādājis Anglijā un atkal atgriezies Vēju pilsētā. Braucis ar tālsatiksmes autobusiem uz Maskavu, kad atgriezies no ārzemēm, pāris gadus pa Liepāju, tagad vadā pasažierus uz Rīgu, Ventspili, Talsiem.
Kad Ilmārs stūrēja autobusu Liepājā, pats vedis bērnus pāri ielai, lai nenotiktu nelaime, no viena busa uz citu pārsēdinājis mazos pasažierus. Šofera ikdiena nav tikai sēdēt pie stūres, gadās dažādas situācijas, lūk, piemērs no dzīves.
“Padomju laikos bija Liepājas–Rojas reiss. Bērns neizkāpa savā pieturā un atbrauca līdz galam, uz Roju. Tur mums bija naktsmītne,” atceras Tīds.
Viņš sazvanījis vecākus un teicis, ka no rīta atvasi atvedīs atpakaļ. “Mazais saka – ēst gribu. Bet man nekā nav. Ejam uz restorānu, tomēr iekšā mūs nelaiž, pavāres gan iedeva daudz ēdamā. Gulta mums viena, un es saku – puikiņ, tu uz krēsliem gulēsi! Viņš atbild – nē, tu gulēsi uz krēsliem, bet es gultā. Visādi atgadījumi bijuši ar pasažieriem. Bet braukšana ir mans darbs, sirdslietas ir citas,” stāsta Ilmārs.
Basketbols, futbols, foto
Izrādās, savulaik viņš Liepājā nodibinājis un septiņus gadus vadījis futbola komandu, spēlējis arī basketbolu un piedevām var pastāstīt vai par katru Liepājas namu, jo tos visus safotografējis. Brīvdienās šoferi var sastapt Liepājas Olimpiskajā centrā, kur viņš konsultē sporta komandas.
Ja par satiksmi – Ilmārs atklāj, ka pirms dažām nedēļām atkal izglābis autobusu avārijas situācijā, bet viens vieglais gan “iemucis grāvī”. Pēc viņa novērojumiem, drausmīgi brauc kravas automašīnas.
“Ekstrēmi gadījumi ir bieži, un nereti šoferi ļoti nekorekti brauc. Tas tomēr ir autobuss, un nav tik viegli piebremzēt,” atgādina Tīds. Par drošību jādomā arī pasažieriem: “Ārzemēs pirmais, ko pasažierim saka – kur ir drošības josta? Kur mums tādas ir?”
