Vējonim ir ko padomāt: ja Gobzems veidos valdību, atklātība beigsies
Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies iepriekš parlamentā nepārstāvētie spēki – "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!", aiz borta palikusi Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņa".
"KPV LV" premjera amata kandidāts ir Aldis Gobzems, konservatīvajiem – Jānis Bordāns, "Attīstībai/Par!" – Artis Pabriks. Ja citi ir gatavi atklāt savus ministru kandidātus, Gobzems uzskata, ka pagaidām tas sabiedrībai, tātad arī viņa vēlētājiem, nav jāzina. Gobzems to atklāšot tikai tad, ja Valsts prezidents uzticēs viņam premjera amatu.
Nekādas liekas ausis
Priekšvēlēšanu diskusijās "KPV LV" valdes loceklis Atis Zakatistovs pauda, ka valdības sēdēm ir jābūt slēgtām un premjers pēc tam pastāstīšot, kas nolemts.
Vismaz savu valdības deklarāciju "KPV LV" ir nodevusi atklātībai, un tajā arī apliecināts – Ministru kabineta sēdes būšot slēgtas, lai paaugstinātu diskusiju kvalitāti. Pašlaik tās ir slepenas tikai tad, ja jautājumi skar valsts noslēpumu.
Ja Gobzems iegūs varu, gaidāms, ka nevalstiskajām organizācijām, piemēram, pacientu, mediķu, invalīdu, dažādu profesiju un nozaru pārstāvjiem, saruks iespējas ietekmēt valdības lēmumus un laikus uzzināt par iecerēm. “Atbrīvosimies no jebkādu ārpus valdības struktūru iespējām bloķēt lēmumus, sociālo partneru un dažādu padomju loma būs tikai konsultatīva,” – tāda ir "KPV LV" nostāja.
Grib apvienot izmeklēšanu
Partija uzskata, ka nepieciešams izveidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, apvienojot Ekonomikas policiju, Finanšu policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.
Patlaban gan Latvijā iestādes ar nosaukumu Ekonomikas un Finanšu policija neeksistē, bet ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Partija arī paredzējusi atjaunot Policijas akadēmiju kā kādas no valsts augstskolām sastāvdaļu. Te vietā atgādināt, ka vēlēšanu programmā bija solīts visas valsts augstskolas apvienot vienā. Tagad norādīts uz nepieciešamību samazināt augstskolu skaitu un no 2021. gada ieviest principu, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas finansē tikai vienā augstskolā.
Solīts pārņemt slimnīcas un skolas no pašvaldībām valsts pārziņā, lai “reāli” ieviestu vienotus izglītības standartus, pagarināt mācību gadu, nodrošināt atbilstošas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību.
Visi noslēpumi visiem deputātiem
Plānots veikt “izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai”, atcelt teritoriālos ierobežojumus aptieku izveidei un atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību veikalos, lai palielinātu konkurenci, atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa. Solīts apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai naudu pārdalītu citām “mobilitāti veicinošām programmām”.
Paredzēts analizēt iespējas ieviest atšķirīgas nodokļu likmes dažādās nozarēs un novados. Lai samazinātu partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, sākot ar 2020. gadu, plānots palielināt valsts finansējumu partijām trīs reizes. Iecerēts nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem – tātad to iegūtu arī Latvijas valstij nedraudzīgi politiķi, ja tiem izdotos tikt parlamentā.
